Jānis Anerauds
- Dzimšanas datums:
- 06.03.1924
- Miršanas datums:
- 26.05.2010
- Apglabāšanas datums:
- 01.06.2010
- Papildu vārdi:
- J.Vaidavs
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Komunists, Leģionārs, Rakstnieks, Čekists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Jānis Anerauds (pseidonīms J.Vaidavs) bija latviešu rakstnieks.
Jānis Anerauds dzimis 1924. gada 6. martā Ogrē, uzaudzis Valkā. No 1939.gada bija rīdzinieks - strādāja Kuzņecova keramikas fabrikā un pēc vidusskolas abiturientu kursiem pie Rīgas Tautas augstskolas 1941.gadā nokārtoja vidusskolas kursa eksāmenus.
19 gadu vecumā, no 1943. gada līdz 1944. gadam J.Anerauds tiek iesaukts latviešu leģionā. Par šai laikā piedzīvoto rakstnieks vēlāk raksta savā pēdējā grāmatā - 1990. gadā izdotajā "Neprāta varā". Avīze "Daugavas Vanagi" 1944. gadā iespieda Anerauda rakstus, frontes dziesmu tekstus (pirmās publikācijas bija "Malienas Ziņās" 1943. gadā), ko padomju laika biogrāfijās lika noslēpt. Padomju laikā izdotā oficiālā biogrāfijā skopi minēts, ka J. Anerauds 1943.-1944. gadus atradies okupācijas režīma apcietinājumā.
"Oficiālā biogrāfija" savukārt uzsver, ka no 1944. gada līdz 1947. gadam rakstnieks dienējis padomju armijā.
Pirmais J.Anerauda stāsts "Māte un dēls" iespiests žurnāla "Karogs" 1949. gada 5. numurā. Pirmā luga - komēdija "Grēku grāmata" publicēta almanahā "Jauno vārds" 1956. gadā, turpat arī 1958. gadā romāns "Migla".
1957.gadā uzņemts Rakstnieku savienībā.
1957. gadā Drāmas teātrī tika iestudēta J.Anerauda satīriskā komēdija "Kaut kur pie Gaujas". Trimdas literatūras kritiķis Jānis Rudzītis atklāti cildināja Aneraudu par šo darbu un par padomju iekārtas atmaskošanu tajā. Stokholmā izdotā Latvju enciklopēdija ("Papildinājumi", 1962) vēstīja, ka partijas pēccenzūra pārtraukusi parodiskās lugas izrādīšanu Dailes teātrī.
J. Anerauda vairāk zināmie darbi ir sadarbībā ar režisoru Aleksandru Leimani veidotie scenāriji filmām "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās". Dramaturga spalvai pieder arī ap desmit lugu un vairāki prozas darbi.
Lugas «Putekļi» (1959);
- «Karalistes gals» (teātrī 1964).
- Vēsturiski notikumi atainoti lugā «Kad liesmo sirds» (grām. un teātrī 1958).
- Drāma «Nezināmais» (1974).
- Lugā «Juku laiki priekšpilsētā» (periodikā - 1974, grāmatā - 1978) satīriski tēlota kāda trimdas latvieša ciemošanās dzimtenē.
- Ziņģu spēle "Vella kalpi" Dailes teātrī (1991).
Kinodramaturģijā:
pēc J.Anerauda un A.Leimaņa scenārijiem uzņemtas filmas
- "Vella kalpi" (1970),
- "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972)- abi pēc Rutku Tēva romāna;
- "Melnā vēža spīlēs"(1975).
Rakstījis ari ceļojumu aprakstus -
- grāmata "Smiltis, saule, sirds" (1962),
- "Zem saules - cilvēku zemē"(1984),
- "Cilvēki, gadi un ūdeņi" (1981).
Sakārtojis, komentējis un sast. bibliogrāfiju ārzemēs dzīvojošo latv. rakstnieku prozas antoloģiju
- «Pasaules spogulī» (1-2, 1990).
Sarakstījis dokumentālu stāstu "Neprāta varā" (1990).
Gandrīz 20 gadus (1965 - 1984) J. Anerauds strādā komitejā (KSK - LPSR VDK dibinātā Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs), kas rūpējas par "kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs", uzmanīgi iepazīstinot Latvijas kultūras darbiniekus ar trimdas literātiem un otrādi. Viņa pārraudzībā iznāk vairāki būtiski trimdas autoru darbu kopojumi, kā arī latviešu autoru darbu tulkojumi. Viņš sastādījis un izdevis ārzemēs dzīvojošo latviešu rakstnieku prozas antoloģiju "Pasaules spogulī"(1-2, 1990)
1981.gadā saņēmis Latvijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.
Jānis Anerauds mūžībā aizgājis 2010. gada 26. maijā, apglabāts 1. Meža kapos.
Avoti: Latvijas Radošo savienību padome (LRSP)
***
Avoti: Rīgas dome, diena.lv, acadlib.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Arvīds Grigulis | Draugs | ||
2 | Eigino Oškalns | Darba biedrs | ||
3 | Elvīra Leimane | Darba biedrs | ||
4 | Imants Lešinskis | Darba biedrs | ||
5 | Ingrīda Andriņa | Darba biedrs |
Nav norādīti notikumi