Jānis Bonzaks

Leitnants Jānis-Kārlis Bonzaks  dzimis 1909. gada 15. oktobrī, Piņķu pagastā.

Latvijas Republikas laikā kā virsdienesta instruktors atradies 2 Ventspils kājnieku pulkā.

Komunistu laikā to kā neuzticamu no dienesta atlaida un viņš strādāja Stendes patērētāju biedrībā.

Boļševiku varai sabrūkot Bonzaks organizēja partizānus ciņai pret komunistu kolaboracionistiem.

1941. gada vasarā bija Stendes pašaizsardzības nodaļas priekšnieks.

Piedalījies vairāku komunistu un koloboracionistu likvidēšanā.

Iesaukts leģionā, dienējis 313.blt, 1943.g.12. decembrī apbalvots ar Dzelzs krusta II škiru.

1945.g. sākumā vācu okupācijas vara arestējusi par simpatizēšanu kureliešiem.

"....Uzzinot par kapitulāciju, apsardzes priekšnieka  K.Siljakova padotie nevis apšāva, bet atbrīvoja politieslodzītos.

I.Dišlera atmiņas: "Pie manas istabiņas kopmītnē pieklauvēja. Atvēru durvis. Aiz tām stāvēja bēdīga izskata vīrs. Policists Kārlis Bonzaks, ar kuru sadarbojos savulaik Talsos. Izrādījās, ka stukači viņu apklačojuši un vācieši divus mēnešus iespundējuši čokā. Ienācis istabā, Bonzaks pie durvīm apsēdās uz grīdas. "Negribu aplaist jūs ar utīm. Tās man no cietuma līdz tūkstošiem?"

Vācieši palaida vaļā arī visus krievu gūstekņus. Tikuši brīvībā, vaņģinieki izmisīgi meklēja vodku un izvaroja liepājnieces. Patukšās bodēs sākās totāla izpārdošana. "Simtprocentīgas atlaides."

Durvis atvēra ar laužņiem..."

(Induļa Dišlera atmiņas. (Kureļa štāba virsnieks. Dēkainis, avantūrists, sadarbojies gan ar Kuldīgā mītošo "SS - Jagdveband - Letland" organizāciju, ko no Berlīnes vadīja Hitlera mīlulis Skorceni, kā arī pēc vēsturnieka H.Brieža viedokļa, ar čekistiem?)

Pēc vācu kapitulācijas turpinājis cīņu kā mežabrālis.

1946.g. 24.01. kaujā ar čekas karaspēku Talsu apriņķa Lubes pagastā krita grupas vadītājs Jānis Bonzaks, dalībnieki Voldemārs Ružģiets un Žanis Vītols.

http://vip.latnet.lv/lpra/vasilevskis.htm

***

Dienesta pakāpe: leitnants

2008.g. Lestenes kapos pārbedīti trīs nacionālie partizāni un divi nezināmi čekas upuri. Žanis Vītols, Voldemārs Ružģietis un Jānis Bonzaks krituši 1946. gada 24. janvāri, bet abi nezināmie čekas upuri nošauti 1944. gadā Jelgavā un visus šos gadus gulējuši aprakti kādas mājas pagrabā.