Jānis Buiķis
- Dzimšanas datums:
- 06.09.1896
- Miršanas datums:
- 00.00.1947
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Biržu pagastā. Zemkopis.
No 1916. gada dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un citur. Apbalvots ar Jura krustu.
Dienestu beidzis 1917. gadā.
1919. gada 3. janvārī mobilizēts Sarkanajā armijā, to atstājis 1919.gada maijā atkāpšanās laikā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. jūnijā Madonā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par seržantu.
1919. gada 20. novembrī, ar kauju šķērsojot Lielupi, pirmais metās triecienā ienaidnieka nocietinājumiem. Pateicoties viņa drosmei, šajā uzbrukumā mūsējiem izdevās ieņemt Grāvendāles pili. Šajā kaujā pats tika smagi ievainots. Personiski nošāva divus vācu virsniekus.
Pēc ievainojuma armijā vairs nav atgriezies. Piešķirta jaunsaimniecība Madonas apriņķa Oļu pagasta Alejās, kur saimniekojis līdz savai nāvei.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.