Jānis Dāliņš

Izcilais latviešu soļotājs Jānis Dāliņš bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs ir uzstādījis 7 pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus soļošanā.

Debija

Jānis Daliņš ir dzimis 1904. gada 5. novembrī mežsarga ģimenē. Ar sportu sācis nodarboties vēlu - savās pirmajās sacensībās piedalījies 22 gadu vecumā un arī tas noticis vairāk nejaušības pēc. Kādās sacensībās, kas notika Valmieras stadionā, kvorumam pietrūka viena dalībnieka un Daliņš pieņēma uzaicinājumu startēt divu kilometru soļojumā. Savā pirmaja startā Daliņš uzvarēja, apsteidzot arī Latvijas rekordistu Alfrēdu Dūrēnu.

1927. gada augustā, jau pēc pāris mēnešiem, Daliņš uzstāda savu pirmo Latvijas rekordu - 5 kilometru soļojumā uzrāda laiku 28:18,4.

1929. gadā Jānis Daliņš debitē starptautiskajās sacensībās - Quer durch Berlin, bet vēl pēc gada turpat izcīna uzvaru. Pateicoties Daliņa starptautiskajiem panākumiem, soļošana Latvijā iegūst milzu popularitāti.

Tiek rīkotas starptautiskas sacensības ar labāko Eiropas soļotāju piedalīšanos, kuras apmeklē tūkstošiem skatītāju.

1932. gada jūnijā, vienās no šādām sacensībām, kas notiek Rīgas hipodromā, Daliņš uzstāda savu pirmo pasaules rekordu. 25 jūdžu distancē viņa rezultāts ir 3:32:26.

1932. gadā Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startē olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē - 50 kilometru soļojumā, kuru līdz šim pats vēl ne reizi nebija veicis.

1932.g. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojas otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.

1932. gadā Daliņa olimpiskā sudraba medaļa tika novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni (V pakāpe).

1934.g. savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīna divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīna pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā.

Pirms Berlīnes Olimpiskajām spēlēm Daliņš tiek uzskatīts par vienu no favorītiem, ko viņš apstiprina arī distancē, kur vēl līdz 30. kilometram ir soļojuma vadībā. Tomēr sportista kājās iemetas krampji, kurus viņš nespēj uzveikt un 35. kilometrā no sacīkstes izstājas. Latvijai olimpisko bronzas medaļu izcīna cits valmierietis - Adalberts Bubenko.

Pēc Berlīnes Olimpiādes Daliņa panākumi vairs nav tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz 2. Pasaules kara sākumam ietilpst pasaules soļošanas elitē un gatavojas startēt arī 1940. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauc šos plānus.

Pats nozīmīgākais apbalvojums bija Tēvzemes balva, kuru sportistam piešķīra 1940. gada maijā, kad līdz Latvijas inkorporācijai PSRS sastāvā bija palikuši pāris mēneši.

Kad sākās deportācijas, Jāni Daliņu kāds pabrīdināja (uzksata, ka Vilis Lācis, kurš bijis biežs ciemiņš Daliņa mājās) un viņš ar abiem dēlēniem mugursomā slapstījies pa mežu. Viņš steidzās brīdināt arī brāli Robertu, bet nepaspēja. Robertu ar ģimeni izsūtīja 1941.gada jūnijā.

1942. gadā. Daliņš gan turpina startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīna vācu okupācijas laikā.

1944. gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauc uz Vāciju, kur arī sagaida kara beigas.

Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startē jau pēc kara, esot emigrācijā.

1947. gadā viņš uzvar stadiona soļojumā Nirnbergā.

1949. gadā Daliņi dodas uz Austrāliju, kur sportists pavada visu atlikušo mūžu. Trimdā Daliņš arī teicis savus pazīstamākos vārdus:

“ Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis; tā bija vissvētākā cīņa - par Latviju. ”

Jānis Daliņš mirst 1978. gada 11. jūnijā Melburnā. Izcilā sportista, viņa mātes un sievas mirstīgās atliekas pārapbedī Valmieras kapos 1997. gadā.

Dēls Ivars - studējis Melburnas tehniskajā koledžā.

Jānis Daliņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, kas ļoti imponēja Latvijas valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Tā Ulmanis nosūtīja Daliņam kāzu dāvanā sējmašīnu, mēbeles un vannas istabas aprīkojumu.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.

• 

  1992.gadā pie Valmieras stadiona atklātais tēlnieka O.Breģa piemineklis Jānim Daliņam

• 

  J. Daliņam veltīts sienas gleznojums Valmierā Tērbatas ielā 4

• 

  Sportista vārdā nosauktā stadiona tribīnes