Jānis Garkalns

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis izmeklēšanu par kādas augsta ranga Valsts policijas amatpersonas iespējamu iesaisti noziedzīgā nodarījumā. 

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apstiprināja, ka nedēļas nogalē medībās Ropažu novada Stopiņu pagasta mežā nelaimes gadījumā gājis bojā cilvēks - uzņēmējs Jānis Garkalns, un patlaban izmeklēšanā tiek noskaidroti notikušā apstākļi. Sākotnējā informācija liecinot, ka medības apmeklējusi arī policijas amatpersona.

Valsts policija (VP) sākusi dienesta pārbaudi par traģiskajām medībām Ropažu novadā, kurās piedalījās VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Juris Šulte. Lietas izmeklēšana nodota pēc piekritības IDB. 

Kā informēja Ropažu novads domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks, kura kompetencē ir arī medību jautājumi, Ainārs Vaičulens (LA), traģiskais negadījums noticis 26. novembrī laikā no pulksten 23 līdz 23.30 individuālās medībās, kad trīs mednieki katrs savā tornī, kas atradušies 200 – 400 metru attālumā, gaidījuši dzīvnieku.

Vaičulenam sākotnējā informācija bijusi par to, ka kādam no medniekiem tornī kļuvis slikti un viņš miris, taču vēlāk noskaidrojies, ka medniekam tomēr bijusi šauta brūce.

Saskaņā ar SIA Lursoft datiem, Jānis Garkalns bija saistīts ar sekojošiem uzņēmumiem

• SHIELD SECURITY GROUP, SIA

• Alabais, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

• JM Consult, SIA (Likvidēts 31.07.2014)

• LRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

• Līdaces ezers, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 10.03.2015)

******************

2022.gada nogalē aizdomīgos apstākļos nakts medībās tika nošauts uzņēmējs Jānis Garkalns. Janvārī jāsākas tiesas prāvai pret iespējamo šāvēju – bijušo Rīgas reģiona policijas priekšnieku, policijas ģenerāli Juri Šulti, vēsta "De facto"

Atsevišķā kriminālprocesā tiks tiesāts arī viens no policistiem, kurš ieradās notikuma vietā pēc izsaukuma. Tomēr aizvien tiek turēts noslēpumā tas, kāpēc uzņēmēja Garkalna slepkavība uzreiz netika pamanīta vai tika noklusēta medību vietā.

Medības Ropažu novada Līču pļavās pirms nedaudz vairāk kā gada beidzās ar mednieka nāvi. Nakts medībās no torņiem tika nošauts uzņēmējs, apsardzes uzņēmuma "Alabais" īpašnieks Jānis Garkalns.

Ziņas par notikušo parādījās ar vairāku dienu nobīdi un radīja daudz jautājumu. Vispirms tika izziņota policijas ģenerāļa Šultes vēlme doties izdienas pensijā. Pēc tam noskaidrojās, ka Šulte iepriekšējā nedēļas nogalē piedalījies medībās, kurās notika nelaimes gadījums. Neskaidrību pastiprināja oficiālie paziņojumi, ka Garkalna nošaušana neesot konstatēta medību vietā, bet tikai vēlāk tiesu medicīnas ekspertīzē.

Toreizējais iekšlietu ministrs Kristaps Elkons ("Latvijas attīstībai") nedēļu pēc notikušā klāstīja sekojošo: "Mediķi bija konstatējuši cilvēkam dabīgu nāvi. Tā bija - sestdienas un svētdienas nakts. Cilvēks tika nogādāts uz morgu un, kad nākamajā dienā veica ekspertīzi, tad pirmdienas rītā mēs uzzinājām, ka cilvēkam nav bijusi dabīga nāve, bet ir šauta brūce."

Ņemot vērā, ka medībās piedalījās Valsts policijas priekšnieka vietnieks Šulte izmeklēšanu nodeva iekšlietu ministra pārraudzībā esošajam Iekšējās drošības birojam, kas mēnešiem ilgi par izmeklēšanu klusēja. Paralēli savu dienesta pārbaudi par policistu darbu izsaukuma laikā sāka Valsts policija.

Martā policijas priekšnieks Armands Ruks ikgadējā preses konferencē stāstīja, ka kādas amatpersonas rīcībā tika saskatītas disciplinārpārkāpuma pazīmes, bet nebija būtisku seku, tādēļ šis darbinieks tika cauri vien ar aizrādījumu. Bet pret diviem citiem policistiem tobrīd turpinājās disciplinārlietas.

"Formāli viss bija izdarīts pietiekoši, bet formāla pieeja šādos smagos gadījumos ir nepareiza pieeja, tāpēc šobrīd mēs esam arī pieprasījuši informāciju prokuratūrā, lai noskaidrotu viņu viedokli, vai tomēr nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma vai bezdarbības pazīmes. Līdz ar to nedaudz disciplinārlietas izmeklēšana ievelkas," preses konferencē martā sacīja Ruks.

Viņš uzsvēra, ka Valsts policija un tās vadība nekādā veidā nav mēģinājusi ietekmēt apstākļu noskaidrošanu, un pieļāva, ka policisti pat varētu zaudēt darbu: "Skaidrs, ka disciplinārsodi šiem kolēģiem būs diezgan bargi. Skatīsimies, vai vispār dienestu būs iespējams turpināt. Man jāredz. Tā ir disciplinārizmeklēšana. Arī tur amatpersona, kas izmeklē, ir neatkarīga. Es kā vadītājs nevaru ietekmēt uz vienu vai otru pusi."

Tā gan nenotika. Abi policijas darbinieki aizvien ir dienestā. Policijā paskaidroja, ka viņi sodīti ar rājienu, jo nepietiekami profesionāli strādājuši notikuma vietā.

Taču policijai neesot ziņu, ka viņu rīcība būtu negatīvi ietekmējusi kriminālprocesa izmeklēšanu attiecībā pret ģenerāli Šulti.

Tomēr vienu no policistiem, kuru iepriekš sodīja ar rājienu, oktobrī Iekšējās drošības birojs rosināja apsūdzēt arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Prokuratūra cēlusi apsūdzības gan bijušajam Rīgas reģiona policijas priekšniekam Šultem, gan vienam no policistiem, kas ieradās medību vietā pēc izsaukuma. Šulti tiesās par slepkavību, savukārt otru policijas darbinieku - par dokumenta viltošanu.

Prokurore abās lietās Dace Nusbauma interviju par izmeklēšanā atklāto atteica, bet atbildēja rakstiski.

No prokuratūras un tiesas informācijas izriet, ka otrajā kriminālprocesā apsūdzēts Valsts policijas jaunākais inspektors Aldis Dzērve. Viņš vienlaikus strādājis arī Ropažu novada pašvaldības policijā.

Policists apsūdzēts par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu izmeklēšanas darbības protokolā, kas neattiecas uz mirušās personas nāves cēloni, bet saistītas ar priekšmetu fiksēšanu notikumu vietā. Par kādiem priekšmetiem ir runa, prokuratūra neatklāja.

Šultem apsūdzību slepkavībā ar netiešu nodomu izvirzīja jau vasarā. Šulte esot izdarījis šāvienu no sev piederošā medību ieroča.

No prokuratūras atbildēm gan nekļūst skaidrs, vai tiešām cilvēka nošaušanu medībās neviens uzreiz nepiefiksēja un vai bija mēģinājumi slēpt pēdas? Šos jautājumus prokuratūra pirms tiesas atteikusies komentēt. 

Ir zināms, ka Jānis Garkalns vairākkārt bija mēģinājis ierobežot malumedības un nelegālās medības Līču apkaimē.

"Cietušajiem ir pamats domāt, ka, iespējams, informācijas nesniegšana par nāves apstākļiem bija mēģinājums noklusēt patiesos nāves apstākļus, kādos gāja bojā Jānis Garkalns," teica Garkalna ģimenes advokāte Helēna Purviņa.

No viņas teiktā izriet, ka arī nošautā uzņēmēja ģimenei par medībās notikušo vairākas dienas neviens nebija pateicis: "Cietušie pauž lielu neizpratni par to, kā viņi vispār noskaidroja, kādi ir bijuši šie nāves cēloņi. Jo, tikai saņemot izziņu no morga pirms bērēm, neko nenojaušot, ģimene noskaidroja un izlasīja šajā miršanas izziņā, ka nāve ir iestājusies no šautas brūces."

Purviņa gan uzskata, ka tālāka slepkavības izmeklēšana no Iekšējās drošības biroja un prokuratūras puses notikusi gana profesionāli.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā plāno uzņēmēja Garkalna slepkavības krimināllietu, kurā apsūdzēts policijas ģenerālis Šulte, sākt iztiesāt nākamā gada janvārī. Ne Šulte, ne otrā kriminālprocesā apsūdzētais Dzērve neatsaucās lūgumam komentēt notikušo. Saskaņā ar prokuratūras atbildēm ne viens, ne otrs vainu izvirzītajās apsūdzībās neatzīst.