Jānis Neimanis
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1833
- Miršanas datums:
- 08.05.1889
- Papildu vārdi:
- Pūču Neimanis
- Kategorijas:
- Sabiedrisks darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Puču kapi, Valgundes pagasts
8. maijā paiet 50 gadi kopš mūžībā aizgājis Jelgavas latviešu biedrības dibinātājs un pirmais priekšnieks Jānis Neimanis.
Viņš dzimis Kalnciema pagasta Pūču mājās 1833. gadā un pagājušā gadsimta otrā pusē ilgus gadus pildīja Kalnciema pagasta vecākā pienākumus.
Apmeklējis pagasta skolu, tas pašmācības ceļā bija iemācijies ne vien vācu, bet arī krievu valodu, rakstija un lasīja trijās valodās, lieliski pazina bībeli, disputēja par ticības un filozofijas jautājumiem un 1879. gadā noturot Jelgavā lielo Kurzemes pagastu vecāko sanāksmi, to izvēlēja par šīs sanāksmes priekšsēdētāju.
Politiski taktisks vīrs, stāvēdams labās attiecībās ar gubernatoru, viņš zināja ko gribēja, un arī gribēto prata panākt. Pagājušā gadsimta septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi, nākdami ar tautiskās atmodas vēsmām, bija skāruši arī Jelgavu un Zemgali.
Dibinājās jaunas biedrības, kuru ierosinātāju centrā stāvēja Pēteris Alunāns, dedzīgā patriota un Pēterburgas Avīžu pirmā redaktora Jura Alunāna brālis. Tomēr sauciens dibināt Jelgavā latviešu biedrību, pašos jelgavniekos ātradis vāju atbalsi, (skat. Līgotņu Jēkaba — Jelgavas latviešu b-ba 50 gadu kultūras darbā). Pilsētā latviešu bija maz, un tie, kas bijuši, piederējuši pie „kaunīgajiem latviešiem".
Garīgā ziņā tad bijuši daudz spirgtāki turīgie Zemgales lauksaimnieki. Biedrības pirmā pilnsapulcē J. Neimani ievēlēja par priekšnieku. Cerības par priekšnieku kļūt gan loloja Māteru Juris, bet enerģiskais Pūču Neimanis priekšnieka amatu negribēja novēlēt citam.
Tajos laikos izcilu vērību piegrieza zaļumu svētkiem. Tad teica runas, aģitēja par b-bas mērķiem un pieņēma jaunus biedrus. Interesantas atmiņas par J. Neimani pastāsta vecākais jelgavnieku saimes pārstāvis Dr. P. Strautzelis.
Neimani kā Latviešu b-bas priekšnieku viņš atceras no saviem ģimnāzista laikiem, pagājušā gadsimta astoņdesmitos gados: Neimani dēvēja par enerģisku darbinieku un turīgu kalnciemiešu saimnieku. Bez lauku mājām viņam piederēja kāds Lielupes pasažieru tvaikonis, ar kuru viņš vienā jaukā vasaras svētdienā Jelgavas latviešu b-bas biedrus aizveda pie sevis Kalnciemā. Tāds izbraukums zaļumos, jeb kā to tagad dēvē ekskursija, toreiz bija neparasts atgadijums, kas pievērsa sev lielu ievērību. Daudz bija līdzbraucēju — biedrības biedru ar ģimenēm, bet vēl vairāk skatītāju Lielupes kuģīšu piestātnē."
Jelgavas latviešu b-bu Jānis Neimanis vadīja 3 gadus. Šajos gados Jelgavas latvietība bija parādījusi savu garīgo pilngadību. Viņa bija radījusi sev vārdu un tiesības uz nacionālo pastāvēšanu.
Neimanis mira 56 g. vecumā 1889. gada 8. maijā un apglabāts Kalnciema Puču kapsētā. Godināt viņa piemiņu kapsētā ieradīsies Jelgavas latviešu b-bas delegācija un noliks uz kapa vainagu.
Avots: Zemgales balss, 04.05.1939
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Juris Māters | Domu biedrs | ||
2 | Pēteris Alunāns | Domu biedrs |
Nav norādīti notikumi