Jānis Veide

Jānis Veide dzimis 1907.g. 2. jūlijā Limbažos, dzirnavnieka Pētera Veides ģimenē (miris 1938.g.).

1924. gadā  J. Veide  beidza Rīgas pilsētas ģimnāziju, atgriezās Limbažos un sāka strādāt par miertiesneša sekretāru.

1929.g. februārī viņu iesauca obligātajā dienestā Latvijas armijā - Vidzemes artilērijas pulkā, kas dislocējās Rīgā.

1931.g. 1. septembrī J. Veide pabeidza arī instruktoru kursus un demobilizējās virsnieka vietnieka dienesta pakāpē.

1931.g.  pēc armijas iestājās policijas dienestā, viņu norīkoja par vecāko policistu Cēsu apriņķa Drustu pagastā.

1936.g. J. Veidi pārcēla par vecāko policistu Cēsu pilsētas 1. policijas iecirknī

1937.g. pārcēla uz Rīgas apriņķa 3. iecirkni Ķeipenē krimināluzrauga amatā.

No 1939.g. bija tādā pašā amatā Rīgas apriņķa Policijas pārvaldē, kur strādāja līdz 1940.g. 30. septembrim, kad drīz pēc padomju varas nodibināšanās Latvijā no darba policijā tika atlaists.

1940,g, padomju okupācijas laikā J. Veide strādāja dažādos amatos, bija darbnīcas vadītājs Rīgas celtniecības trestā, 3 nedēļas nostrādāja arī LPSR Arodbiedrību padomes Sanatoriju atpūtas namu celtniecības pārvaldē, līdz tika atbrīvots kā buržuāziskās Latvijas policists.

1941.g. 1. jūlijā, kad Rīgā nodibinājās latviešu Pašaizsardzības vienību štābs, tā vadītājs pulkvedis Voldemārs Veiss uzrunā Latvijas Radiofonā aicināja visus policijas un pašvaldību iestāžu darbiniekus ierasties savās bijušajās darba vietās. Atsaucoties aicinājumam, J. Veide ieradās Rīgas Prefektūrā, kur bijušais Latvijas kriminālpolicijas priekšnieks Ozoliņš viņam uzdeva organizēt Rīgas apriņķa policiju.

1941.g. septembrī J. Veidi apstiprināja par Rīgas apriņķa policijas priekšnieku - šinī amatā nostrādāja līdz 1944.g. oktobrim.

1943.g. sākumā viņam piešķīra policijas majora dienesta pakāpi, bet 1944.g. aprīlī paaugstināja par pulkvežleitnantu.

Vienlaikus J. Veide bija 5. Rīgas Aizsargu pulka komandieris.

1944.g. jūnijā viņa darba kabinetā Skolas ielā 30 ieradās kapteinis Kristaps Upelnieks, nākamais Kureļa vienības štāba priekšnieks, un izteica priekšlikumu uz Rīgas 5. Aizsargu pulka bāzes veidot militā ru vienību, atsevišķu kaujas grupu, kas kļūtu par pamatu nākamajai neatkarīgās Latvijas armijai. Bija iecere, vācu karaspēka vienībām Latvijā atkāpjoties un novājinoties, šo kaujas grupu iesaistīt gan karadarbībā pret uzbrūkošo Sarkano armiju, gan iztīrīt Latviju no atlikušajiem vācu armijas spēkiem, lai atjaunotu Latvijas neatkarību. Upelnieks informēja Veidi, ka viņa domām piekrīt arī ģenerālis Jānis Kurelis, bijušais Latvijas armijas Tehniskās divīzijas komandieris, kurš uzņēmās kaujas grupas komandēšanu. Veide piekrita šai iecerei un izdeva J. Kurelim pilnvaras veidot kaujas grupu. No 5. Rīgas Aizsargu pulka līdzekļiem Veide Kureļa rīcībā nodeva naudu, vairākus simtus šauteņu un munīciju.

1944.g. jūnijā - jūlijā Kureļa vienībā iestājās aptuveni 500 vīru. Vācu karaspēka vadība Latvijā Kureļa vienību gribēja iesaistīt karadarbībā pret Sarkano armiju Aiviekstes aizsardzības līnijā, bet Kureļa vienības vadība, saprazdama, ka vienība šādai karadarbībai nav gatava, tam nepiekrita.

J. Veide 1944.g. septembrī izrakstīja kaujas grupas dalībniekiem caurbraukšanas atļaujas uz Kurzemi, Talsu apriņķa Strazdes pagastu, kur sākotnēji apmetās Kureļa vienība.

Drīz ģenerālim Fridriham Jekelnam, augstākajam policijas virspavēlniekam Baltijā un Baltkrievijā, kļuva zināms, ka Kureļa vienības nodomos ir vērsties ne tikai pret Sarkano armiju, bet arī pret vācu karaspēku Latvijā, tādēļ Jekelns vairākkārt uzdeva Veidem izformēt šo vienību.

Viņš šo rīkojumu nepildīja. Pēc F. Jekelna soda ekspedīcijas uzbrukuma Kureļa vienības štābam 1944.g. novembrī Ventspils apriņķa Puzes pagasta Stiklos un štāba darbinieku apcietināšanas, kā arī sadursmēm ar atsevišķām Kureļa kaujas grupas vienībām un to sakāves J. Veide 1945.g. 7. janvārī tika aizturēts un nosūtīts uz Vāciju.

Ar viltotiem dokumentiem viņam izdevās izbēgt un 21. februārī atgriezties Latvijā. Līdz vācu karaspēka kapitulācijai viņš nelegāli dzīvoja Liepājā. Īsi pirms vācu karaspēka kapitulācijas J. Veide Liepājā satika kādu no saviem darbabiedriem Rīgas apriņķa policijā, kurš bija iecerējis tikt pāri jūrai uz Zviedriju un kura paziņam Ventspilī piederēja motorlaiva. 8. maija rītā Ventspils ostā nelielā zvejnieku motorlaivā iekāpa 15 cilvēki, taču pievīla motors - patstāvīgi doties ceļā nebija iespējams.

Tajā pašā laikā Zviedrijas krasta virzienā no Ventspils osts devās arī nelielais kuģis Rota, kas mazo motorlaivu paņēma tauvā. Tomēr brauciens beidzās neveiksmīgi: netālu no Gotlandes krastiem ceļu aizšķērsoja krievu kuteri, visiem braucējiem nācās atgriezties Ventspilī. Uzzinot par vācu karaspēka kapitulāciju, J. Veide, viņa ceļabiedre operdziedātāja Vilma Briede un vairāki citi nolēma filtrācijai nereģistrēties un pāriet nelegālā stāvoklī.

Netālu no Ventspils Veide satika pazīstamus apriņķa policijas darbiniekus, kuri iedeva dokumentus uz Jāņa Brieža vārda un ieteica doties pie kāda uzticama cilvēka uz Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastu. Tā sākās J. Veides nelegālā darbība, kuras laikā viņš vairākkārt mainīja patvēruma vietas, uzturoties gan uzticamu atbalstītāju mājās, gan mežā nacionālo partizānu grupu sastāvā. Viņa segvārds dižā auguma dēļ bija Lielais Jānis.

Pirmā grupa, kurai uz neilgu laiku pievienojās J. Veide, bija Antona Pūra vadītie partizāni, kas dislocējās Aizputes apriņķa Alsungas un Gudenieku pagasta robežas tuvumā. Tur bija vairāki viņam jau agrāk pazīstami cilvēki. Pēc sadursmes ar kādu sarkanarmiešu karaspēka vienību, kurā krita viens grupas dalībnieks un vairāki tika apcietināti, pārējie sadalījās mazākās grupās un izklīda.

J. Veide kopā ar Vilmu Briedi devās uz Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastu, kur kādās mājās patvērās līdz 1945.g. novembra sākumam.

Nākamā patvēruma vieta bija Kuldīgas apriņķa Plānīcas pagastā, kur uzturējās līdz 1946.g. martam, kad viņš gribēja atjaunot sakarus ar bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Ar V. Briedes palīdzību Kuldīgā izdevās atrast cilvēku, kurš apņēmās palīdzēt. Šis Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta iedzīvotājs marta otrajā pusē satikās ar Veidi un aizveda viņu uz kādām mežsarga mājām Rendas mežos. Norunātajā laikā tajās ienāca 2 bruņoti vīri un aizveda Veidi uz grupas nometni netālu no Abavas.

Tā bija Kirila vadītā partizānu grupa, kas dislocējās Rendas mežu masīvā. Veide kādu laiku bija arī kapteiņa Borisa Jankava, agrākā Jagdverband jeb Mežakaķu vienību Kurzemē komandiera grupā.

Jankava grupai sadaloties, kopā ar Veidi no tās aizgāja vairāki vīri, arī Jānis Eidemanis, labs radists. Eidemanim bija rācija, un viņš vairākkārt mēģināja uzņemt sakarus ar 1945.g. vasarā Kurzemē nodibinātā Latvijas Nacionālo partizānu apvienības štāba pārstāvi Fredu Launagu. Pēc pārdroša un atjautīga plāna realizācijas Launags 1945.g. oktobra beigās 17 cilvēku grupā no Jūrkalnes bija veiksmīgi sasniedzis Gotlandi. Vienreiz Eidemanim izdevās nodibināt sakarus ar kādu radioamatieri Bornholmas salā Dānijā.

Pārraidītajā radiogrammā viņš ziņojis: - Latviju okupējuši boļševiki, latviešu tauta ir pret šo okupāciju, aicinām nākt mums palīgā un atbrīvot Latviju no okupantiem.

Cik zināms, tas ir vienīgais gadījums visā Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, kad kaut kur ārpus Latvijas tika uztverta šāda radiogramma.

1946.g. oktobrī J. Veide atkal mainīja uzturēšanās vietu - kopā ar V. Briedi pārcēlās uz Raņķu pagastu, kur periodiski uzturējās 2 atbalstītāju mājās. Vienā no tām dzīvoja partizānu sakarniece Marta, kas uzturēja sakarus ar Raņķu grupas vadītāju Jāni Kārkliņu - Atamanu. Sakarus ar šo grupu uzturēja arī J. Veide.

Savas nelegālās darbības laikā viņš drukāja dažādus nacionālo partizānu izdevumus, 1946.g. vasarā izdeva vairākus nacionālo partizānu avīzes Latvija numurus, no 1946.g. oktobra līdz 1947.g. maijam, uzturoties Raņķu pagastā, ar rakstāmmašīnu pavairoja nacionālo partizānu izdevumu Abava, ko izplatīja vietējiem iedzīvotājiem un partizānu grupām.

No 1947.g. maija līdz viņu aizturēšanai J. Veide kopā ar V. Briedi galvenokārt patvērās mežos, virzoties arvien tuvāk Ventspilij. Tā kā Veide nebija atmetis cerības tikt pāri jūrai uz Zviedriju,1947.g. septembra sākumā abi meklēja iespēju patverties Ventspilī.

Vilma Briede tikās ar pazīstamu Ventspils slimnīcas ārsti, kura apsolīja viņus iekārtot pie kādas slimnīcas darbinieces. 9. septembrī bija norunāta tikšanās pie Ventspils slimnīcas. Taču šī slimnīcas darbiniece izrādījās čekas aģente, jo, kā rakstīts Jāņa Veides aizturēšanas aktā, ap plkst. 22.00 Ventspilī pa Užavas ielu gāja 3 aizdomīgi cilvēki, kuri tika aizturēti. Pie aizturēšanas viena sieviete aizbēga, bet pārējie (J. Veide un V. Briede) tika nogādāti Ventspils pilsētas VDM ēkā. Nav zināmi gadījumi, ka no čekas tik viegli būtu aizbēgusi kāda aizturēšanai paredzēta sieviete!

Izmeklēšana J. Veides lietā ilga līdz 1948.g. 31. martam, kad viņam tika piespriests sods - 25 gadi labošanas darbu nometnēs. To viņš izcieta dažādās gulaga vietās:

sevišķajā nometnē Nr. 5, stacijā Vaņino, Tālo Austrumu dzelzceļa līnijā,

Ozerlagā Habarovskas novadā,

Kolimā, Vorkutā.

Atbrīvots tika 1967.g. 11. septembrī no Mordovijas soda nometnes, kad nebrīvē bija pavadījis 20 gadus.

***

J. Veides sieva Vilhelmīne (dz.1907.g.) un bērni - meita Ilze (dz.1936.g.) un dēls Mārtiņš (dz.1945.g.) 1945. gadā evakuējās uz Vāciju.