Jānis Veisbuks

Jāni Veisbuku vairākas sikšņenieku paaudzes sauca par savu skolotāju.  Bez dažiem mēnešiem 20 gadus Jānis Veisbuks bija vietējās skolas direktors.

Jānis Veisbuks dzimis 1909. gada 21. janvārī Dunikas pagasta "Bumbuļos", no kurienes nāk arī viņa māte Anna.

Skolā gājis Dunikā. Skolas bija: 1) Sīpolu mājās, 2) Surbu mājās.

Gājis Sudargu skolā pie Bērziņa 1924./25. gada ziemā, Bārtas skolā (Bārtas muižā) - 1925./26. gada ziemā un 1926./27. ziemā.

Iestājās Jelgavas Skolotāju institūtā 1927. gada rudenī, beidza 1932. gada pavasarī (jūnijā). 

1932. gada jūnijā ievēlēja Sudargu skolā par skolas pārzini. Toreiz skolotājus vēlēja. Skolotājs Bērziņš devās pensijā, Jānis Veisbuks - viņa vietā. Tur nostrādāja 9 gadus (no 1932. gada 1. septembra līdz 1941. gada 15. oktobrim). Mācījis visus priekšmetus, spēlējuši teātri. Atmiņā visvairāk palicis lielais saimniekošanas darbs mācībiestādei piederošajos laukos.

Sudargu skolā, kura nu jau sen vairs nedarbojas, bija 4 klases. Bērni nāca no Sudargiem, no Sudargu fondiem, no Upmaļciema, pat no Luknes. Nāca no Palaipes ciema, no Mikņu ciema, no Aškāju ciema. Bērni bija ap 45-50. Bija 2 skolotāji. 1932./33. un 1933./34. gadā otrs skolotājs bija Marianna Pēkšēns no Mazsalacas. 1935./36. gada ziemā - Mače Līna. 1936./37. un tālāk līdz pat 1941. gadam - Krauze Emīlija.

1941. gada 15. oktobrī sācis strādāt Sikšņu skolā. Tur bija 6 klases. 1941./42. bija 3 skolotāji - Veisbuks Jānis, Strunga Made un Šteinbrika Matilde (?).

Sikšņu skolā nostrādājis no 1941. gada 15. oktobra līdz 1961. gada 15. februārim par skolotāju un skolas direktoru. Mācījis visus priekšmetus - matemātiku, angļu valodu, kordziedāšanu. 

Viņa vadības laikos Sikšņos rosīgi darbojies dramatiskais kolektīvs, kurš jau tolaik izrādījis tādas nopietnas un ne viegli spēlējamas lugas kā Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī", Elīnas Zālītes "Svešās asinis". Pagastā arī darbojies vīru koris, jauktais koris, bērni dziedājuši skolasnamā.

Viņa aprūpē pēckara gados bija apstrādājamā skolas zeme, kurai pateicoties tolaik bērniem par siltajām pusdienām skolā nebija jāmaksā. Mazā Siksņu skoliņa tajos gados izauga no četrklasīgās līdz sešu, septiņu un visbeidzot - astoņgadīgajai skolai. Tāpēc bija jāveic klašu telpu pārveide. Tāpat direktora Veisbuka veiksmīgi padarīts darbs bija internāta izveide. Ar to saistās arī kāds vēsturiski interesants fakts. Tolaik vajadzēja arī uzbūvēt kāpnes uz trešo stāvu. Nepieciešami dzelzs stieņi. Tieši tobrīd bija likvidēta mazā Liepājas - Rucavas bānīša līnija un sliedes jau sāka montēt nost. Direktors, uzņēmīgs cilvēks būdams, sadabūjis spēcīgus vīrus palīgos un divus labus zirgus, devies uz Ječiem, un tā rezultātā skolas kāpnēs tika iemontētas bānīša sliedes, kuras tika nojauktas tikai 1997. gadā, veicot skolā apjomīgu kapitālo remontu. 

Pirmajos pēckara gados bijis tā, ka daudzi vecāki savus bērnus centušies iekārtot Sikšņu skolā tieši internāta un bezmaksas ēdināšanas dēļ. Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados skolēni bieži līdz skolasnamam nogādāti ar zirga pajūgu. Bērneļi sasēdināti viens otram cieši blakus. Vieni vecāki aizveduši, citi savukārt nedēļas nogalē atveduši atpakaļ.

Jānis Veisbuks vairāk bija saimnieks,kurš rūpējās, lai šurp nākošie Sikšņu un daudzu mazo ciemu bērni savā skolasnamā justos kā mājās, būtu paēduši, siltumā. Direktors Veisbuks vismaz sešas septiņas reizes savā laikā krāsojis skolu no ārpuses.

No 1961. gada 16. februāra līdz 1963. gada 1. septembrim Liepājas Raiņa 6. vidusskolā par mācību daļas vadītāju.

No 1963. gada 1.septembra Liepājas 13. palīgskolā par skolotāju, jo tur par 25% lielāka alga, kas svarīgi pensijai. Mācīja rokdarbus zēniem, kokapstrādi. Tur strādāja līdz 1969. gada jūlijam. Pēc tam aizgāja pensijā.

Jāņa Veisbuka sieva - Ieva Kalēja Miķeļa meita no Rucavas "Bukiem" Ječos (dz. 15.12.1912. - m. 16.06.1991.).

Miris 2003. gada 25. decembrī. Apglabāts 2003. gada 30. decembrī Liepājas Centrālajos kapos blakus sievai Ievai un meitiņai Dacei (dz. 08.03.1951.- m. 08.06.1951.). Sektors / Rinda / Vieta : B8 / 000 / 0

Avoti:

1. Balode, Dace. Lai justos kā mājās. "Kursas Laiks" (11.10.1997.)
2. Jāņa Veisbuka atmiņas.
3. https://www.cemety.lv/public/deceaseds/962874

***

Arvīds Pirktiņš Vērgalē atceras:

"Tas bija laiks tūliņ pēc kara, kad mācījos Sikšņos. Par pārzini toreiz bija enerģijas pilnais un labestības apveltītais Jānis Veisbuks. Skolā viņš strādāja jau kopš trīsdesmito gadu beigām. Mācīja matemātiku, dziedāšanu, vadīja gan skolas, gan pagasta dramatisko pulciņu. Kur mēs šodien vēl lai sastopam tādus direktorus?

Pēckara gadi bija grūti, nebija tādas iespējas kā šodien. Skolai piederēja divi zirgi un gumijas rati, ar kuriem vajadzēja padarīt gan darbus, kā arī izmantot transportam, dodoties uz fizkultūriešu sacensībām Rucavā. Tas bija skaistāk - ar meijām nopušķotā pajūgā braukt nekā šodien - autobusā. Arī lielie koki pie vecās skolas ir atmiņā 1948. gada beidzējiem - tos stādījām pēc skolas pārziņa ierosmes. Domāju, ka Jāni Veisbuku šodien varētu atcerēties vairāki tūkstoši viņa bijušie audzēkņi."

Avots: Pirktiņš, A. Par sirmo Sikšņu skolotāju. "Ļeņina Ceļš" (04.03.1989.)

***

Deputats - ciema kulturas dzīves organizators 

Kulturas dzīve Sikšņu ciemā ilgu laiku nīkuļoja. Tur nebija pat laba pašdarbības pulciņa, bet tagad noorganizēts koris, dramatiskais pulciņš, pūtēju orķestris, lektorijs. Te lieli nopelni ciema padomes deputatam Sikšņu septiņgadīgās skolas direktoram Veisbukam.

levēlēts par pastāvīgās kulturizglītības komisijas priekšsēdētāju, b. Veisbuks komisijas darbā iesaistīja Sikšņu skolas skolotājus, kolchoza «Uzvara» aktivistus un ciema padomes darbiniekus, pavisam 17 cilvēkus, kuriem sadalīja konkretus uzdevumus. Skolas sekretaram b. Dižgalvim uzdeva noorganizēt un vadīt kori un muzikas sekciju, b. Veisbuks pats apņēmās noorganizēt un vadīt dramatisko pulciņu, skolotāja Trūba lektoriju. Šādā veidā organizēts darbs nepalika bez panakumiem.

Vispirms kulturizglītības komisijas aktivisti apņēmās kopigiem spēkiem noorganizēt kori, ko arī izdarīja. Augstākas Padomes vēlēšanu sagatavošanas laikā 30 cilvēku lielais koris jau sniedza pirmo koncertu. Divas reizes priekšnesumus jau sniedzis arī pūtēju orķestris Friča Veideja vadībā. Vēlēšanu sagatavošanas laikā un Starptautisko sieviešu dienu atzīmējot, b. Veisbuka vadītais dramatiskais pulciņš izrādīja V. Lāča lugu «Bāka uz salas» un E. Zālītes «Vārds sievietēm». Skolotāja Trūba noorganizēja 12 cilvēku lielu referentu grupu. Tās dalībnieki - skolotāja Anna Slamste, kolchoza «Uzvara» komjaunatnes pirmorganizācijas sekretare Austra Smeže un citi jau nolasījuši vairākus referatus.

- Šogad, - saka deputats b. Veisbuks, - Dziesmu dienā skanēs arī Sikšņu dziedātāju dziesmas. Regulari katru nedēļu notiek kora mēģinājumi. Dziesmu dienai gatavojas arī orķestris.

Kulturizglītības komisijas priekšsēdētājs Veisbuks organizē arī fizkultūras kolektivu. Kulturas dzīve Sikšņos sākusi strauji iet augšup.

Avots: Komunists, Nr. 66 (21.03.1951.)

***

Skolai - sava novada muzejs

 
[..] Daudzās skolās darbojas novadpētniecības pulciņi, kuri šajā jomā veic lielu darbu. Taču tikai nedaudzās vielās, piemēram, Saldus rajona Zaņas septiņgadīgajā skolā un dažās citās izveidoti ciema muzeji. Tāds ir arī Liepājas rajona Sikšņu septiņgadīgajā skolā.

Šeit pērn nodibināja novadpētniecības pulciņu. Tas sāka darbu ar savas skolas vēstures un Lielā Tēvijas kara notikumu pētīšanu. Skolēni tikās ar cilvēkiem, kas kādreiz šeit mācījušies, uzzināja par toreizējiem grūtajiem apstākļiem. Netrūka arī Lielā Tēvijas kara cīņu dalībnieku vai aculiecinieku, ar ko parunāt un izstaigāt cīņu vietas.Bez tam pulciņa dalībnieki sāka vākt vietējo audēju krāšņo rakstu paraugus, kā arī izzināt vecās etnogrāfiski nozīmīgās celtnes.

Skolas vadība ierādīja telpu, kur novietot savāktos materiālus. Šeit ar skolas direktora b. Veisbuka un darbvedes Aijas Kurzemes palīdzību iekārtoja muzeju.

Sikšņu skolas muzejā izveidoti atsevišķi stendi. Vienā no tiem redzami materiāli par skolas vēsturi, kā arī dramatiskā pulciņa divu gadu darba apraksti.

Daudz interesanta var uzzināt arī pionieru organizācijas vēstures un tūrisma stendos.

Nabadzīgāks ir etnogrāfijas stends. Te pagaidām ir tikai albums ar vietējo rakstu zīmētajiem paraugiem, sikšņenieču iecienītu audumu grāmatu, kā arī veco celtņu aprakstiem. Seno darba rīku savākts vēl samērā nedaudz.

Skolas muzejā ir arī prāva papīra un metāla naudas kolekcija, kuras vākšanā piedalījušies daudz skolēnu. Te redzam uzņēmumus no Sikšņiem tuvākā senlatviešu pilskalna Impiltes, uzzinām, ka tuvākā akmens laikmetā cilvēku mītne un akmens cirvis atrasti pie Dardeģu mājām.

Daudz vēl arī neizpētītu jautājumu. Piemēram, tagad ķersimies pie kolhoza «Uzvara» vēstures. Daudzi novadpētniecības pulciņa biedri atnesuši vērtīgus eksponātus. Aktīvākais ir 5. klases skolēns Jānis Pakulis. Arī ciema iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi. Viņi nodod muzejam senlietas un sniedz ziņas. Metodisku palīdzību saņēmām no Liepājas novadpētniecības muzeja.

Tā, ar skolēnu un pārējo iedzīvotāju aktīvo atbalstu ceram skolā izveidot īstu ciema muzeju.

Avots: Komunists, Nr. 58 (23.12.1959.) 

***

VAKARSKOLAS KOLCHOZNIEKIEM

Dunikas pagastā tuvākajās dienās darbu uzsāks septiņgadīgā vakarskola, kuru vadīs Dunikas - Sikšņu skolas direktors b. Veisbuks. Septiņu klašu izglītību vēlas iegūt daudzi Dunikas pagasta kolchoznieki. No kolchoziem «Rītdiena» un «Atziņa» vien pieteikušies 20 cilvēku.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.239 (09.10.1949)