Jānis Alfrēds Zibens

Pirmais akadēmiski izglītotais tēlnieks -  metālkalējs Latvijā.

Dzimis Ludzas apriņķī.Rugāju pagastā Andreja un Antonijas Zibens sešu bērnu ģimenē.

1930.gadā beidzis Rīgas skolotāju institūtu, bet 1941.gadā Mākslas akadēmiju.

1938.gadā Jānis Zibens izkala strūklaku, kuru pēc kara pats restaurēja, vēlāk to atjaunoja dēls. Šajā pašā gadā izkala pieminekli "Vienība", kuru rotāja bronzas plāksnīte ar uzrakstu: "Pa šo ceļu  1919.gada  6.jūnijā Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota aizgāja cīņā par Latviju".

Balvu rajona Garosilu kapsētā ir divi Jāņa Zibeņa kalti pieminekļi - Sievietes mātes tēli, uzstādīti 20.gs.30-tajos gados  Krieviņu un Silavu dzimtām. 

Jānis Zibens kopā ar Arnoldu Naiku mācījies Zviedrijā  R. Mirsmedena darbnīcā (1935.) .Tur kaluši zvaigznes Brīvības piemineklim. Jānis Zibens izkalis vienu, bet Naika divas zvaigznes. Grāmatā  "Brīvības piemineklis. Tautas celts un aprūpēts", teikts: "Galveno, Brīvības tēlu, kas paceļas augstu virs dižākajiem Rīgas centra namiem un apkārtējo koku galotnēm, metālā izkalis zviedru tēlnieks Ragnars Mirsmedens (1889 - 1989), kā arī latviešu metālmākslinieki Jānis Zibens un Arnolds Naika". 

1945. gadā tēlnieku Jāni Zibeni uzņēma Mākslinieku savienībā. Pēc LTK, kad republikas Mākslinieku savienībā tika noorganizēta lietišķās mākslas sekcija, Jānis Zibens bija pirmais tās vadītājs.

1946.gadā izkalis pieminekli Cēsu atbrīvotājiem, 1958. gadā kopā ar dēlu pieminekli partizāniem, kuru novietoja Aizupes- Liepājas ceļu krustojumā, "Meitene ar liliju" Daugavpilī. Vēlāk tapa "Auļojošie zirgi", "Tālavas taurētājs", "Kaķi uz jumta Vecrīgā" u.c. Metālmākslinieks Jānis Zibens ir viens no tiem, kas izpildījis lielus pasūtījuma darbus un unikālus darbus pēc paša ieceres. Veidojis iekštelpu un ārtelpu kalumus, piedalījies dažādu arhitektūras objektu mākslinieciskajā izveidē. Jāņa Zibens darbi sniedz ieskatu pirmās Latvijas brīvalsts metālmākslas un juveliermākslas procesos. Bijis atzīts arī rotu kalējs.

Metālkalēji ir arī abi J.Zibens dēli - Vilnis un Miervaldis un mazdēls Ģirts.

Miris1967. gada 26.jūnijā  un apglabāts Rīgā.   

Avots:www.balvurcb.lv