Jānis Žīds

LKOK nr.3/108

Virsleitnants Vidzemes artilērijas pulkā. Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

Dzimis Odzienas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies ģimnāzijā. Miris Rīgā.
Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņām pie Skuju kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1941. g. 14. jūnijā nosūtīts uz kursiem Maskavā, kur apcietināts. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni, no kurienes pārsūtīts pie Lamas ezera. Pēc soda izciešanas 1956. gadā atgriezās Latvijā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūlijā, dienējis 1. artilērijas rezerves divizionā Lugā. Piedalījies kaujās Rietumu frontē Naročas ezera rajonā Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. 1917. g. paaugstināts par virsnieku. Vēlāk pārcelts uz pretaeroplānu bateriju. 1918. g. demobilizēts, dzīvojis Maskavā, kur atkal iesaukts. Dienējis Latviešu strēlnieku brigādes pārtikas transporta vienībā.

1919. g. 22. maijā palicis Rīgā un iestājies Latvijas armijā. Kā 2. Cēsu baterijas vecākais virsnieks piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsleitnantu 

1919. g. 18. nov., kad baterija atradās pozīcijās pie Skuju kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas. Žīds zem nepārtrauktas apšaudes noturēja šo svarīgo pozīciju, neļaudams ienaidnieka bruņuvilcienam apšaudīt mūsu aizmuguri. Ar vienīgo rīcībā esošo vieglo lielgabalu piespieda bruņuvilcienu klusēt un atkāpties Jelgavas virzienā, tā lielā mērā veicinādams mūsu kājnieku panākumus.

Piedalījies arī Latgales atbrīvošanā kā baterijas komandieris. 1922. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus, paaugstināts par kapteini. 

1926. g. beidzis kara akadēmiskos kursus, dienējis Armijas komandiera štāba Operatīvajā daļā. Kopš 1927. g. beigām kara atašejs Igaunijā un Somijā, vēlāk Lietuvā. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, apbalvots ar TZO IV šķiras, Somijas Baltās Rozes II šķiras, Ģedimina, Igaunijas Ērgļa ordeņiem. 1932.-1934. g. Latgales divīzijas artilērijas pulka 1. diviziona komandieris, pēc tam 1934.-1935. g. Atsevišķā artilērijas diviziona komandieris. 1935. g. aug. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku. 1936.-1940. g. jūn. Latgales artilērijas pulka komandieris. 

1940.-1941. g. 22. jūn. 24. teritoriālā korpusa 183. strēln. divīzijas 623. vieglās artilērijas pulka komandieris. 1941. g. jūn. nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur arestēts un notiesāts. Ieslodzīts nometnē Noriļskā. 1951. g. atbrīvots un 1956. g. atgriezies Latvijā. Bijis II grupas invalīds.  Miris 1959. g. 30. apr. Rīgā. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Citi apbalvojumi:
ET: Jahnis Schihds (End sõjaväe esindaja Eestis) apbalvots ar Kotkarist III šķiras ordeni. (22.01.1931)
LK 1933(123): Tiesības valkāt Kotkarist un Ģedimina ordeņus.

Interesanti, ka 1919. gada 2. pusē - 1920. gada vidū Jānis Žīds, tāpat kā vienaudzis Visvaldis Dūms, draudzējās ar skaisto Annu Kalniņu. Žīds bija elegants un iznesīgs vīrietis, bet Dūms bija vienkārši tērpies darbarūķis, kurš daudz rūpējās par savas baterijas karavīriem. Tomēr ievērojamā sabiedriskā darbinieka Jura Kalniņa meita Annas jaunkundze, kura bija labi izglītota un apgrozījusies Rīgas latviešu inteliģences aprindās, izšķīrās precēties ar vienkāršo godavīru Visvaldi Dūmu.  Bet Jānis Žīds gadu pēc Dūma kāzām apprecējās ar jauno un skaisto operas solisti Olgu Pļavnieci, viņiem piedzima divi dēli — Oļģerts Pāvils (1922.) un Juris (1927.).

Avots: http://arutins-vietalva.blogspot.com/