Jānis Zunte

Jānis Zunte bija Gaujienas grupas nacionālais partizāns. Padomju genocīda upuris. 

Nacionālais partizāns Jānis Zunte bija Valkas apriņķa Omuļu pagasta iedzīvotājs. Nošauts no slēpņa Gaujienas pagastā 1949. gada 4.jūlijā. 

Skolnieks Jānis Zunte 17 gadu vecumā pievienojās nacionālajiem partizāniem. Jānis Zunte bja dzimis Omuļu pagastā, viņa tēvu, māti un māsu noslepkavoja kāds mājā par laukstrādnieku nodarbināts krievu karagūsteknis, kurš pēc tam pievienojās sarkanajiem partizāniem. 

Pēc ģimenes traģiskās bojāejas, Jāni Zunti pie sevis paņēma Trapenes pagastā dzīvojošie radi. 

"Mežā viņš aizgāja, lai atriebtos, jo ieraudzīja savu vecāku slepkavu staigājam čekistu formas tērpā".    

"18 gadus vecais Jānis Zunte, kurš, vienatnē klejodams pa Valkas apriņķi, šāva nost visus sarkanos, kuriem izdevās tikt klāt."  

1946.gada 25.augustā Jānis Zunte savā dzimtajā Omuļu pagastā nošāva partordzi Alvīni Kreijeri. 

Jānis Zunte "izcēlās ar drosmi un nežēlību pret visiem sarkanajiem". 

Pēc Alvīnes Kreijeres nošaušanas Jānis Zunte neaizbēga, bet palika paslēptuvē - izpildkomitejai blakus esošās saimniecības ēkas bēniņos, kur viņš nosēdēja visu dienu. Iestājoties tumsai, Jānis Zunte pameta slēptuvi un devās uz Trikātas pagastu. 

1946.gada 29.augusta vakarā "Veckaļos" Jānis Zunte ar diviem pistoles šāvieniem galvā nošāva pagasta istrebiķeļu vada komandieri Jāni Studi.   

1947.gadā Arsēnija Dreijalta vadītie Gaujienas mežabrāļi bija iekārtojušies divos bunkuros Trikātas pagastā pie "Gailīšiem", partizānu komandiera tēva, mežsarga Kārļa Dreijalta mājām. Pirmajā bunkurā, kas bija apmēram 500 metrus no "Gailīšiem", dzīvoja astoņi partizāni: komandieris Arsēnijs Dreijalts ("Vīndedzis"), Ēvalds Lāčgalvis, Oskars Kaksis, Arvīds Kaksis ("Direktors"), Maigonis Lapacinskis, Jozefs Brūders, Pēteris Dubinskis un Jānis Zunte ("Āpsītis".    

1949.gada 29.aprīlī Trapenes pagastā partizāni Jānis Zunte un Tauriņš nošāva jauno mežsargu Gunāru Sīmani, kurš bija iecelts amatā pēc tam, kad uz Sibīriju deportēts agrākais mežsargs - partizānu atbalstītājs. Iespējams, ka Sīmanis bija pieķerts spiegojot.

1949.gada 4.jūlija vakarā uz "Berlīnēm" pēc apsolītajiem miltiem devās partizāniem Voldemārs un Alfrēds Tauriņi, un Jānis Zunte. Viņus netālu no mājām sagaidīja Ruta Krilova, kura kopā ar Alfrēdu Tauriņu palika mežā, bet Voldemārs Tauriņš un Jānis iegāja mājā, kur uzskrēja čekistu slēpnim. Apšaudē krita Jānis Zunte, smagi sašautais Voldemārs Tauriņš tika sagūstīts. Voldemāru Tauriņu spīdzināja un pratināja 14 stundas no vietas, taču tēvs nenodeva savu dēlu un citus partizānus. Voldemārs Tauriņš mira 1949.gada 3.augustā Alūksnes slimnīcā no ievainojumā sākušās gangrēnas. 

"Meža meitas : 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" 219.lpp.  

"Ziemeļvidzemes mežabrāļi" 76., 200., 213., 279., 290., 422.lpp.