Jans Nepomuks

Jans Nepomuks (čehu: Jan Nepomucký; dzimis apm. 1345. gadā, miris 1393. gada 20. martā) - katoļu svētais, kurš pēc karaļa Vāclava IV pavēles tika iesviests Vltavā no Kārļa tilta Prāgā, jo neatklāja grēksūdzes noslēpumu. Čehijas nacionālais svētais. Plaši tiek godāts arī Itālilijā, Vācijā, Polijā un Lietuvā. Saistībā ar Jana Nepomuka nāves apstākļiem tiek godāts kā aizstāvis pret plūdiem un nereti šī svētā skulptūras grezno tiltus.

Ziņas par Jana Nepomuka dzīvi ir visai neskaidras un pretrunīgas. Viņš esot dzimis Nepomukā, Bohēmijas dienvidaustrumos. Studējis Prāgas un Padujas universitātēs. 1393. gadā esot pēc karaļa pavēles iesviests Vltavā. Tā laika avoti liecina, ka pēc karaļa pavēles ar nāvi tika sodīts garīdznieks strīdā par to, kurš būs Kladrubu abatijas vadītājs - Romas (kuru atbalstīja arhibīskaps) vai Avinjonas (kuru atbalstīja karalis) pāvesta cilvēks. 1459. gadā parādās liecības par to, ka Jans Nepomuks esot noslīcināts, jo attiecies izpaust grēksūdzes noslēpumu. Vēlākos rakstos parādās avoti, kuri izšķir divus Janus Nepomukus - to, kurš strīdējās par abatiju, un to, kurš atteicās izpaust grēksūdzi.

Jans Nepomuks tika kanonizēts tikai 1729. gadā, kad viņa kults jau bija plaši izplatīts. Rezultātā katoļiem Jans Nepomuks ir grēksūdzes noslēpuma aizstāvis, čehu romantiskajiem nacionālistiem cīņas par imperatora upuris, bet vēsturniekiem upuris strīdā par investitūrām. Dažas čehu protestantu aprindas uzskata, ka Jans Nepomuks ir katoļu baznīcas leģenda, bet viņa prototips ir Jans Huss.