Jēkabs Graubiņš

1886.gada 16. aprīlī dzimis Līvānu pagasta Preiļu muižā, zemnieku ģimenē.

1896. gadā ģimene pārceļas uz Rīgu.

1897- 1902. gadam mācās Klīverskolas zēnu elementārskolā un Rīgas pilsētas 2. Katrīnas skolā.

No 1902.gada mācījies skolotāju seminārā Valmierā, pēc beigšanas strādājis par skolotāju Trikātas draudzes skolā.

No 1909-1912. gadam mācījies Pēterburgas Skolotāju institūtā. Pēterburgas Latgaļu mūzikas biedrības kora konsultants.

1912- 1919. gadam bija skolotājs Lubānas augstākajā tautskolā.

1916. gadā salaulājies ar skolotāju Olgu Ērgli. Piedzimst meita Guna (zobārste).

1918-1919. g pēc lielinieku diktatūras nodibināšanas J.Graubiņu arestē Lubānas ārkārtējā komisija un kā "baltās gvardes organizatoru" nosūta Vecgulbenes revolucionārajam tribunālam.

Lubānas sabiedrība iestājās par sava skolotāja atbrīvošanu no aresta, kas arī tiek panākts un 1919. gada janvārī J.Graubiņš tiek atbrīvots.

1919-1924.g. studijas Latvijas konservatorijas J.Vītola speciālās teorijas klasē

1921- 1922.g. dziedāšanas metodikas lektors Latvijas Universitātē un mūzikas recenzents laikrakstā „Brīvā Zeme”

1921-1923.g. dziedāšanas skolotājs Valsts paraugu pamatskolā

1922-1926.g. mūzikas recenzents laikrakstā „Latvis”

1924- 1925.g. Rīgas vidusskolu jaunatnes kora diriģents

1924-1937.g. skaņražu kopas sekretārs

1926-1927.g. recenzents laikrakstā "Jaunākās ziņas"

1926-1940.g. mūzikas šķirkļu autors Latviešu Konversācijas vārdnīcā

1927-1936.g.  mūzikas teorijas skolotājs Rīgas Tautas konservatorijā

1929.g. otrās laulības ar Annu Veroniku Dēliņu. 1930 gadā piedzimst meita Daina (pianiste-pavadītāja Latvijā).

1935-1941.. Kultūras fonda Centrālās nošu bibliotēkas vadītājs

1941.g. trešās laulības ar Ēriku Bērziņu. Viņiem piedzimst dēls Jānis (strādāja tehnikas jomā Latvijā) un meitas Ilze (koncertpianiste Latvijā) un leva - Eva Graubin (vijolniece, precējusies ar čiliešu pianistu Roberto Bravo, dzīvo Spānijā).

1938-1950... pasniedzējs pašā dibinātajā Latviešu tautas mūzikas katedrā un polifonijas disciplīnās konservatorijā

1950.. jūlijā atlaists no darba konservatorijā, oktobrī arestēts, Komponistu savienības valde divreiz izslēdz no savienības

1951-1955.. izsūtījumā Permas apgabala Niroblagas nometnē, vēlāk Kirovas apgabalā labošanas darbu kolonijā

1955. gada martā atgriezies Latvijā, jo pēc Staļina nāves viņu reabilitē. Pēc grūta un nogurdinoša ceļojuma gan ar vilcienu, gan kājām, jau pie 70 gadu vecais mūziķis, noplīsušā "fufaikā" un asiņojošām kājām, atgriežas Rīgā. Dzīvokļa durvis atver sieva Ērika, sīka auguma sieviete, un Graubiņš paceļ viņu uz rokām un ienes istabā.
Mākslinieka veselība ir dragāta, viņam atklāj prostatas vēzi. Viņš tomēr turpina mūzikas darbu, un atlikušajos gados paveic daudz. Ērika par šiem gadiem raksta "'Neatskaņots un mūzikas draudzē nepieminēts, Jēkabs Graubiņš savā skaņraža darbā smeļas attaisnojumu savai ievainotai dzīvei. Ja 20-os un 30-os gados komponista skaņdarbi risinājās it kā tradicionālas formās, tad tagad rodas jauni meklējumi: sacerēt, varbūt, pat kaut ko nebijušu. Par spīti vecumam, slimībai, nogurumam — uzlikt sev grūtākas mīklas jaunradei un dzīvei."
Graubiņš uzsāk rakstīt arī autobiogrāfiju, ko nosaucis "Mans mūžiņš nodzīvots", bet domādams, ka vēl daudz laika, pārāk nesteidzas un paspēj pabeigt tikai pāris nodaļas par agrīno bērnību. Nāve Graubiņu pārsteidz 1961. gada 3. decembrī. Tiešais nāves cēlonis — smadzeņu trieka. Graubiņš apglabāts 2. Meža kapos.

Jēkaba Graubiņa raksti mūzikas teorijā un kritiska rakstura publikāciju skaits sniedzas pāri diviem tūkstošiem. Būdams pārliecināts, ka vispārizglītojošajās skolās pienākums ir iemācīt nošu lasīšanu, šim nolūkam saraksta „Mūzikas elementārteorija” (1920), svarīga kultūras liecība ir „Atmiņas par skaņradi Jāni Zālīti” (1947) u.c. arī pedagoģiska un pētnieciska rakstura darbi.

Galvenokārt pievērsies kora mūzikai: ap 200 tautasdziesmu apdares jauktiem, vīru un sieviešu koriem, apmēram tikpat oriģināldziesmas Ir ari lielāka apjoma darbi – kantātes, mūzika skatuvei, arī simfoniskajam orķestrim un skaņdarbi klavierēm.

„Trīcēj kalni”, „Čuči, mana līgaviņa”, „Dietu, dietu, jaunas meitas”- tās ir tikai dažas no dziesmusvētkos bieži dziedātām un klausītām dziesmām.

Avots: http://www.itl.rtu.lv/LVA/represetie/index1.php

            Laiks, 28.05.1986

***