Jefīmija Bistrova

Jefīmija Bistrova - nelielas Vologodskas apkaimes sādžas iemītniece. Dzīves stāsts kā simtiem tūkstošiem nebeidzamajās Krievzemes ārēs.

Tikai nejaušības dēļ ir radies stāsts par šo veco un vientuļo sievieti.

1974.gadā izcilais krievu režisors Vasīlijs Šukšins sāka darbu pie savas izcilās filmas "Sarkanais irbenājs" - kinodarbs, kurš savā patiesumā un skaudrumā droši vien ir attiecināms padomju kinematogrāfa sociālistiskā reālisma augstākajām virsotnēm. 

Šeit stāsts par zagli-recidīvistu, kurš mēģina atgriezties normālā dzīvē. Mātes loma tika atvēlēta PSRS Tautas skatuves māksliniecei Verai Mareckai, taču pēdējā brīdī no šīs ieceres nācās atteikties aktrises smagās slimības dēļ.

Filmas režisors, pētot filmēšanas vietu, jau bija iepazinies ar nelielās sādžas iedzīvotējiem un zināja teikt, ka vienā no 10 sādžas mājām mīt večiņa, kuras dzīves stāsts atbilst filmas iecerei. Pēc iepazīšanās un nelielas sarunas ar Jefīmiju, Šukšins saprata - tā ir īsta Dieva dāvana! Neviena aktrise nespētu ko tādu izstāstīt. Tika nolemts Jefīmijas stāstu aktrisei Ludmilai Fedosejevai-Šukšinai filmēt ar slēptu kameru. Tā arī notika - dokumentālais stāsts par 4 karā kritušiem dēliem, par jaunāko, kurš, sapinies ar šaubīgiem tipiem, pazudis bez pēdām pirms 18 gadiem ir filmā ietverts.....

Kā tas mēdz notikt dzīvē, Šukšins un Jefīmija tīri cilvēciski satuvinājās šajā laikā un vecais cilvēks noticēja, ka Šukšins ir viņas zudušais dēls, kurš pēc ilgiem klaiņošanas gadiem atgriezies pie savas mātes. Viņa pārliecinoši to klāstīja gan ciema iedzīvotājiem, gan filmēšanas grupai. Pie sienas mājoklī tika pielikts dēla - Šukšina portrets.

Šukšins personīgi izremontēja Jefimijas mājiņu, sagādāja ziemai malku, iedeva naudu. 
Šim ierakstam pievienota fotogrāfa Jurija Ribčinska unikāla bilde - brīdis, kad Jefīmijai tiek pavēstīts par Vasīlija Šukšina nāvi....

Pati Jefīmija Bistrova mira pēc gada. Kaimiņi atrada viņu nosalušu uz mūrīša.

Ciema iedzīvotāji viņai ir uzstādījuši pieminekli, uz kura redzams filmas kadrs.

2002.gada tautas skaitīšanā ciemā bija palikuši vien 11 iedzīvotāji.