Jēkabs Klavieris

LKOK nr.3/620. Vecākais Lācplēša ordeņa saņēmējs par tiešu piedalīšanos kaujās

Virsseržants 10. Aizputes kājnieku pulkā.

* 1865. g. 29. janvārī Džūkstē.

+ 1937. g. 13. maijā Liepājā.

Apbalvots par kaujām 1919. g. 14. novembrī pie Liepājas Ziemeļu forta. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis 1865. g. 30. janv. Džūkstē. Draudzes skolas izglītība. Dzīvojis Liepājā, galdnieks. 

Krievu armijā dienējis 1887.-1891. g. leibgvardu jegeru pulkā. 

25.07.1893. Liepājā precējies ar Mariju Ērlihu (Ehrlich) no Kandavas.

Neatkarības kauju dalībnieka Friča Kristofa Klaviera (Fritz Kristoph Klawer; dz. 15.07.1901. - m. ?) tēvs.

Dēls Ansis Jēkabs (Ans Jehkab) Klaviers, dz. 26.06.1894. plkst. 19.00 Liepājā, kr. 31. jūlijā lūgšanu namā, kūmās kalējs Ansis Grauzemans, bodnieks Jēkabs Upenieks, jaunava Līze Vītola.

Meita Marija Lizete (Marie Lisette), dz. 18.01.1897. Liepājā, kr. 9. februārī lūgšanu namā, kūmās namdaris Lapiņš Majauskis un viņa sieva Anna, jaunava Līze Jansone.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 13. nov. 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā Liepājā. 

1919. g. 14. nov. Liepājā, atkarojot bermontiešiem Ziemeļu fortu, Klavieris brīvprātīgi piedalījās viskarstākajās cīņās, ar savu aukstasinību un drosmi aizrāva sev līdzi citus kareivjus, pats pirmais ielauzās fortā. Par nopelniem šajā kaujā apbalvots ar Francijas Kara Atzinības medaļu.

Ar armijas virspavēlnieka pavēli paaugstināts par virsseržantu un ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulkā par goda karavīru uz mūžu. 

Pēc brīvības cīņām dzīvojis Liepājā (1937. gadā Karostā 5. daļā, tad Saraiķu ielā 3). "Liepājas latviešu kalendārā 1939. gadam" J. Klaviers minēts Saraiķu ielā 5.

1920.-1924. g. vecākais uzraugs Kara ministrijas Ēku un būvju pārvaldes Liepājas raj.

Miris 1937. g. 13. maijā. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapsētā.

Avoti:

1. https://www.cemety.lv/public/deceaseds/322123
2. "Liepājas latviešu kalendārs 1939. gadam" (1938).
3. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/77/book/4735.html
4. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/77/book/4739.html
5. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/77/book/4742.html

***

Visvecākais Lāčplēša kara ordeņa kavalieris ir Jēkabs Klaviers.

Dzimis 1865. g. 29. janvārī Džūkstē, kur tēvs bija barona Drachenfelsa dzimtcilvēks un pēc amata galdnieks — namdaris. Tā kā abi vecāki prata lasīt, tad arī dēlu skoloja, cik spēja.

1879. gadā viņš nobeidza Džūkstes tautskolu un nolika eksāmenu par pilnu kursu. Taču tālākai izglītībai trūka līdzekļu. Sākumā pie tēva un tad pie cita meistara iemācījās par galdnieku.

Obligāto kara dienestu izpildījis bij. krievu gvardes Jēgeru pulkā 1887.—-1891. g. Tur nobeidzis mācības komandu un sasniedzis feldfēbeļa pakāpi.

Pēc dienesta dzīvojis Liepājā, apm. 14 gadus nodarbodamies Liepājas - Romnas dzelzceļa darbnīcās kā montieris - brigadieris.

No 1913. gada strādājis Kara ostas darbnīcās kā dokmeistars līdz pat Latvijas nodibināšanai. Nacionālā armijā Klaviers iestājies brīvprātīgi 1919. g. 13. novembrī Liepājā toreizējā Latgales papildu bataljonā, no kura vēlāk izveidojās 10. Aizputes kājn. pulks.

Viņa iestāšanās notikusi šādā kārtā: Liepājas aizstāvjiem tuvojās izšķirošais brīdis — pārgāja pretuzbrukumā pret vāciešiem pie Ziemeļforta. Mazākā padošanās pretinieka spiedienam, un .. . sekas būtu neizsakāmas. Kaujas karstumā mūsu uzbrūkošai daļai pievienojās kāds privāti ģērbies vecītis ar sirmu bārzdu un krievu šauteni rokā.

14. novembra rītā pēc Saules muižas ieņemšanas vada komandieris sastapa viņu priekšlīnijā ķēdē apšaudot pretinieku.

Uz jautājumu: «No kādas rotas?» tas atbildēja: «Ne no kādas» un augstākā mērā pašapzinīgi piebilda: «Kas tad būs, ja vācieši ieņems Liepāju?!»

Šis sirmgalvis bija veterāns Jēkabs Klaviers. Viņa cienīgais izskats un pārliecinošie vārdi stipri sajūsmināja jaunos kareivjus. Gatavība upurēt savu dzīvību un lielā pārdrošība iedvesa cīnītājos nesalaužamu sparu uzvarēt vai līdz ar viņu krist. Kad viņš vēl pirmais uzcēlās no ķēdes zem niknas pretinieka ložmetēju uguns, visi kā viens tam sekoja un pēc karstas cīņas ienaidnieku padzina. Klaviers uzvarētāju priekšgalā iesteidzās Ziemeļfortā. Krītot šim fortam, ienaidnieks pazaudēja kauju, un viņu galīgi sakāva.

Ar Lāčplēša kara ordeni Klaviers apbalvots par to, ka 1919. g. 14. novembrī, Liepājas Ziemeļfortu atpakaļ ieņemot, viņš, neskatoties uz saviem 55 gadiem, brīvprātīgi piedalījās viskarstākās cīņās, un nevērodams ienaidnieka nikno uguni, ar savu aukstasinību un drošsirdību aizrāva kaujā sev līdz kareivjus un pirmais iegāja Ziemeļfortā. Jau toreiz viņam izteica personīgi pateicību ministru prezidents un armijas virspavēlnieks.

Bez tam franči apbalvoja ar bronzas kara medaļu. Kā cienīgs varonis, viņš līdz pēdējam brīdim skaitījās par 10. Aizputes kājnieku pulka goda kareivi (ārštata virsseržants).

Līdz 1924. g. 1. maijam vēl kalpoja par vecāko rajona uzraugu Kara ēku un būvju pārvaldē Liepājā, kamēr šo vietu likvidēja.

Pēc tam turpat - būvju grupas sargs, ar dzīves vietu Kara ostā 5-d.

Avots: "Lāčplēsis", 11.11.1935