Jēkabs Vāgners

8. aprīlī savās lauku mājās Pēternieku pagasta "Medaiņos" miris 83 gadu vecumā viens no mūsu pēdējiem lauksaimniecības kultūras pionieriem — bijušais tautskolotājs, lauksaimniecības publicists iun rakstnieks Jēkabs Vāgners. Vāgners dzimis Sesavas pagasta Liel- Ratnieku mājās 27. augustā 1859. gadā. Pēc pamatīgas gana gaitās gūtās "skolas" V. 1881. g. kā eksternis nolika skolotāja eksāmenus pie Irlavas skolotāju semināra, pēc tam būdams par skolotāju Kalnciemā līdz 1684. gadam. Šai laikā V. sāka nodoties arī publicistikai un rakstniecībai, kas to noveda ciešā kontaktā ar visiem mūsu tā laika sabiedriskiem darbiniekiem. V. dzīvi piedalījās gan brīvlaišanas svētkos, gan dziesmu svētku sarīkošanā, gan biedrību dibināšanā. Tā 1892. g. V. kopā ar J. Bisenieku un J. Valneri nodibināja Jelgavas lauksaimniecības biedrību, kurā V. ilgākus gadus darbojās par priekšnieka biedru. 1895. g. V. kopā ar Bisenieku un Bergu sarīkoja Jelgavā pirmo latviešu lauksaimniecības izstādi. Saprazdams, cik nepieciešamas mūsu zemkopim ir jaunās atziņas lauksaimniecībā, V. šai laikā ar sevišķu enerģiju ķērās pie lauksaimniecības zinātnes propagandas, nolasīdams lielu skaitu priekšlasījumu un dzīvi līdzdarbodamies pie gandrīz visiem tā laika preses izdevumiem — "Tēvijas", "Balss", "Austruma", "Dienas Lapas", "Mājas Viesa" u. c. 1892.—1893. g.  Vāgnera vadībā "Austruma* zemkopības pielikums gūst lielu popularitāti. Kad 1898. g. Ernsts Plāte V. uzaicināja uzņemties "Mājas Viesa" zemkopības pielikuma redaktora pienākumus, V. pārgāja dzīvot uz Rīgu. Rīgā V. rosīgi darbojās līdzi Rīgas latviešu biedrības lauksaimniecības nodaļā (kā priekšnieka vietnieks un tās faktiskais vadītājs), tāpat pirmo pārraudzības biedrību nodibināšanā, liela skaita piensaimniecības kursu sarīkošanā
un Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības statūtu izstrādāšanā. Arī centrālās savienības "Konzums" dibināšanā redzams darbā atkal V., kas uzņemas arī "Konzuma" vadību. Nodibinoties 2.Rīgas krājaizdevu sabiedrībai (vēlāko 2. Vidzemes savstarpējo kreditbiedrību), V. uzņēmās arī šīs latviešu kreditiestādes vadību un 15 gadu laikā izveidoja to par vienu no solīdākām un lielākām naudas iestādēm. Pasaules karš un Latvijas valsts nodibināšanās noveda V. atkal uz laukiem, kur tas Pēternieku pagasta "Medaiņos" ar milzīgu enerģiju, nenogurstošu darbu un karstu dzimtenes mīlestību stājās pie karā pilnīgi nopostītās saimniecības jauncelšanas darba. Skaistās ēkas, lietpratīgi iekārtotā saimniecība, kuplais, augstražīgais LB ganāmpulks un drošās tīrumu ražas liecina, ka V. arī savā dzīves novakarē palicis uzticīgs reiz spraustajiem mērķiem un skaidrajiem latviešu zemkopja ideāliem. Galīgi viņu nespēja salauzt pat sarkanā ārprāta gads, kad tam nācās kopā ar ģimeni pamest iekopto dzimtas ligzdu. Taču labvēlīgais liktenis bija lēmis viņam tajā atkal atgriezties līdz ar vācu karavīru iesoļošanu mūsu zemē. Tikai pašos pēdējos mēnešos smagā gadu nasta un ne mazāk smagie pārdzīvojumi bija jau tik tālu satriekusi sirmo latvju ozolu, ka palu ūdeņiem ceļoties arī viņš uzmeklēja mūžīgo dzīvības tecējuma gultni — aizsauli.
Sirmo tautas darbinieku izvadīs uz Pēternieku Bērzkroga kapiem svētdien, 12. aprīlī.

Avots: Tēvija, 10.04.1942