Pastāsti par vietu
lv

Joahims Zīgerists

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
29.01.1947
Miršanas datums:
28.01.2023
Papildu vārdi:
Joachim Siegerist, Werner-Joachim Bierbrauer
Kategorijas:
Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Vācijā dzimis vācu un latviešu politiķis, žurnālists, Saeimas deputāts, publicists.

Dzimis pēc Otrā pasaules kara okupētajā Šlēsvigas-Holšteinas Neikirhenes pilsētā kā Verners Joahims Bīrbrauers

Viņa tēvs bija Latviešu leģionā iesauktais agronoms Ludvigs Jānis Šmits (dzimis 1908. gadā Jaunsvirlaukas pagastā).

Apguva žurnālista amatu, kā reportieris darbojās populārajos izdevumos Bild-Zeitung un Hörzu.

 Kopš 1986. gada bija labējās politiskās organizācijas Die Deutschen Konservativen dibinātājs un priekšsēdētājs.

Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā neveiksmīgi centās kļūt par Bundestāga deputātu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zīgerists

1992. gadā ieguva tēva īpašumu Jaunsvirlaukas pagasta „Gaideļu Viduču” mājas, Latvijas pilsonību un iestājās LNNK.

1993. gadā ar populistiskiem paņēmieniem (ieskaitot banānu dāļāšanu vēlētājiem, kas ar autobusiem tika vesti no Rīgas uz Jelgavu, lai nobalsotu par viņu) Zīgeristu ievēlēja 5. Saeimā,

bet 1994. gada 1. janvārī viņš izstājās no LNNK frakcijas. Tajā pašā gadā Zīgerists izveidoja savu politisko spēku "Tautas kustība Latvijai" (TKL) un

līdz 1998. gadam bija līdzpriekšsēdētājs kopā ar Odiseju Kostandu.

Sakarā ar sēžu neapmeklēšanu 1995. gada 23. augustā 5. Saeima pieņēma lēmumu "Par deputāta J. Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva".

Kaut arī 6. Saeimas vēlēšanās Zīgerists nekandidēja, viņa izveidotā partija ieguva 16 deputātu vietas un izveidoja koalīciju ar Demokrātisko partiju "Saimnieks", tomēr Saeima šo partiju veidoto valdību neapstiprināja.

 Pēc TKL neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās (ieguva 1,7% balsu un 0 vietas) nolēma pārtraukt šīs partijas darbību un atgriezās Vācijā, kur piedalījās Die Deutschen Konservativen aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku.

 2003.gadā viņš aģitējis par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

2016. gadā iznāca viņa memuāri "Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju".

Publicistika

  • Willy Brandt – Das Ende einer Legende (1989),
  • Das Testament des Uwe Barschel (1989),
  • Onkel Herbert wie er wirklich war und Das rote Quartett (1994),
  • Leibchen und Strapse (2005),
  • Was ungeschrieben blieb (2006),
  • Sprechende Bilder (2007),
  • Gegen den Wind pinkeln (2008).

***

Mūžībā devies 5. un 6. Saeimas deputāts Joahims Zīgerists Slimība bija gadiem ilga un beigās arī – ļoti smaga.

Un naktī uz 28. janvāri politiķis, sabiedriskais darbinieks, 5. un 6. Saeimas deputāts Joahims Zīgerists aizgāja viņsaulē. To apstiprināja viņa draugs un domubiedrs Odisejs Kostanda.

Vēl 2020. gadā Joahims Zīgerists bija aktīvs sava politiskā viedokļa paudējs, jo, viņaprāt, nedrīkst pamest pusratā to, kas iesākts.

„Kad slimība bija tiktāl progresējusi, ka Joahimam bija grūti sarunāties, mēs sarakstījāmies,” tā Odisejs.

„Mēs bijām draugi,” teic Odisejs, „un tas, ka mēs viens otram reizēm nepiekritām un strīdējāmies, nemaina draudzības esību.”

Odisejs uzsver, ka Joahims bija politiķis, kuru uztrauca Vācijas politiķu kreisums un muļļāšanās - tas, kas nevienam nepatīk un ko var redzēt šodienas Vācijā.

„Viņš bija arī antikomunists - gan PSRS laikos, gan pēc tam,” turpina Odisejs, „nenoliedzami - Krievijas imperiālisma ienaidnieks, antiputinists, viņš Putinu dēvēja par fašistu. Krievijas karš Ukrainā Joahimu šausmināja, viņš burtiski vārījās, par to domājot. Viņš teica: par katru raķeti uz Kijevu vajag piecas pa Maskavu.”

Joahims Zīgerists bija arī sabiedriskais darbinieks, gadu desmitiem, faktiski visa mūža garumā - humānās palīdzības organizētājs. To ieraudzījām Latvijā, bet pirms tam viņš organizēja humāno palīdzību Rumānijā, Taizemē, daudz kur citur.

„Arī būdams uz slimības gultas, viņš organizēja palīdzību,” teic Odisejs. Joahims Zīgerists bija arī žurnālists un vairāku grāmatu autors. Tēmas - visbiežāk pret kreisumu politikā. Mūža beigās - arī memuārliteratūra.

„Vēl viena nozīmīga lieta: Joahims uzskatīja, ka Eiropai sevi jādeklarē kā kristīgu valstu savienību, kā kristietības centru. Loģisks solis, ka viņš Latvijā, Staļģenē, uzcēla baznīcu. Dievkalpojumi tajā notiek arī šobrīd. Joahimam bija labas attiecības ar Modri Plāti, ar Jāni Vanagu,” atceras Odisejs.

Joahima saikne ar Latviju ir tēva līnija: viņa tēvs ir latvietis, māte - vāciete. Acīmredzot Joahimā pamodās latvisko sakņu dziņas, un viņš izlēma startēt Latvijas politikā, uz ko viņu pamudināja Odisejs Kostanda un Eduards Berklavs. Joahims Zīgerists kļuva par LNNK kandidātu uz 5. Saeimas vēlēšanām. 6. Saeimas vēlēšanās Zīgerists jau startēja ar savu sarakstu, kas saucās „Tautas kustība Latvijai”.

Par Latvijas politikas folkloru kļuva Joahima Zīgerista pašreklāma, kuras pamanāmākais elements bija akciju ar nosaukumu „banānu dalīšana”. Tā gan notika tikai vienreiz - vēlēšanu dienā, kad Zīgerista atbalstītāji īpašī nofraktētos autobusos devās uz Jelgavu, lai nobalsotu par savu līderi, proti, autobusu pasažieri saņēma banānus. Zīgerists troksni ap banāniem nosauca par „komunistu safabricētiem meliem”, jo latviešu tautu neesot iespējams uzpirkt ar banāniem.

Protams, bija masīvas priekšvēlēšanu reklāmas, kas tika publicētas lielākajos dienas laikrakstos, solījumi par jaunu veikalu atvēršanu un cerības uz labāku dzīvi, apliecinot, ka „es gribu palīdzēt jaunās Latvijas uzbūvē”. Katrā ziņā šādi paņēmieni vēlētāju „pierunāšanai” balsot par konkrētām personībām bija kas jauns Latvijas politiskajā ikdienā, un nākamo Saeimu deputāta amata kandidātiem bija krietni jāpiepūlas, lai pārspētu Joahima Zīgerista inovācijas reklāmas jomā.

Milzu vilšanos Zīgerista atbalstītāji piedzīvoja, kad tūdaļ pēc 6. Saeimas vēlēšanām viņš paziņoja, ka pirmais, ko viņš darīs, būs došanās „pie Maskavas draugiem”, savukārt ārzemju žurnālisti no Joahima Zīgerista uzzināja, ka Latvijā tiekot diskriminēti krievi.

Ārpus šīm politikas dīvainībām, ko var uzskatīt par liktenīgām kļūdām, labākais, ko Joahims Zīgerists paveica, bija jau minētā humānās palīdzības organizēšana un piemiņas apliecināšana. Viņš aktīvi sadarbojās ar politiski represēto un ar latviešu leģionāru organizācijām. Karavīru tēma Joahimam Zīgeristam bijusi ļoti tuva, jo viņa tēvs Jānis Šmits bija latviešu leģionārs no Jaunsvirlaukas pagasta.

„Joahima pārliecība bija tāda: kaut kas jāatdod savas dzimtas vēsturei, kaut kas - nācijai. Līdz pat dzīves beigām viņš mēģināja aktīvi pievērsties aktuālajiem notikumiem un problēmām. Ne tikai Ukrainas tēma viņu uztrauca, bet arī, piemēram, klimathistērija un vandālisma akti, kas notika gan ASV, gan Eiropā,” atceras Odisejs.

Pretrunīgais politiķis un sabiedriskais darbinieks Joahims Zīgerists, kurš neapšaubāmi atstāja pēdas Latvijas politiskajā dzīvē, tiks apglabāts Vācijā.

ELITA VEIDEMANE

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Ludvigs Jānis ŠmitsTēvs00.00.1908
        2Ingrīda LatimiraIngrīda LatimiraDarba biedrs14.11.195813.07.2024
        3Alfreds ČepānisAlfreds ČepānisDarba biedrs03.08.194326.04.2024
        4Vents BalodisVents BalodisDarba biedrs19.11.196317.05.2023
        5Ojārs GrinbergsOjārs GrinbergsPartiju biedrs19.11.194222.04.2016
        6Eduards BerklāvsEduards BerklāvsPartiju biedrs15.06.191425.11.2004
        Birkas