Johans Fišers

Johans Fišers vai Johaness Fišers (vācu: Johann Fischer, latīņu: Johannes Fischerus, 1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē. Latviešu Bībeles tulkojuma izdevējs (1684), ierosinājis Tērbatas universitāti pārcelt uz Rīgu. Izpelnījies iesauku "Jaunais Vidzemes apustulis".

Dzīvesgājums

Johans Fišers ir dzimis 1636. gada decembrī Lībekas tirgotāja ģimenē, kristīts 15. decembrī. Pēc Katrīnas skolas (Katharineum) beigšanas Lībekā, viņš studēja jurisprudenci Rostokas un Helmštetas universitātēs (1655-1657) un teoloģiju Altdorfas (1657-1659) un Leidenes (1660) universitātēs, iegūdams maģistra grādu. Strādādams par Štādes (pie Hamburgas) mācītāju, viņš 1665. gadā izpelnījās ievērību ar angļu puritāņu mācītāja Ričarda Bakstera (1615-1691) raksta "Par sevis noliegšanas derīgo mācību" tulkojumu vācu valodā. 1666. gadā Pfalcas-Zulcbahas hercogs viņu uzaicināja kļūt par Zulcbahas (tagad Bavārijā) diakonu, vēlāk par mācītāju un superintendentu.

1673. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur tika iecelts par Vidzemes superintendentu un 1575. gadā izveidoja J.G.Vilkena grāmatu spiestuvi. 1675. gadā viņš lika sadalīt bijušo Jēkaba baznīcasSvētā Krusta kapelu ar starpgriestiem divos stāvos un ierīkot Rīgas liceja mācību telpas. 1678. gadā Fišeru iecēla par ģenerālsuperintendentu un ar Zviedrijas ķēniņa Kārļa XI atbalstu viņš veica Vidzemes luterāņu baznīcas reformu, lika pārtulkot Bībeli un baznīcas dziesmugrāmatas latviešu un igauņu valodās un nodibināja valsts finansētas skolas visos Zviedru Vidzemes apriņķos un iestājās par slēgtās Tērbatas universitātes atjaunošanu Rīgā.

Par nopelniem 1686. gada zviedru baznīcu likumu ieviešanā 1687. gadā viņam piešķīra Liepas muižu (Lindenhof) mūža lietošanā. 1689. gada 28. maijā viņš parakstīja ķēniņam Kārlim XI veltīto priekšvārdu Ernesta Glika tulkotajam latviešu bībeles izdevumam. Kad Kārlis XI 1690. gadā tomēr izšķīrās par universitātes atjaunošanu Tērbatā, Fišeru iecēla par tās prokancleru un teoloģijas profesoru. 1693. gadā viņam piešķīra Upsalas universitātes goda doktora titulu un viņš atkārtoti pauda ierosinājumu izveidot universitāti Rīgā.

Johans Fišers uzturēja ciešus sakarus ar Vidzemes bruņniecības priekšstāvi Johanu Reinholdu fon Patkulu, kas 1694. gadā tika notiesāts par valsts nodevību. Pēc sava labvēļa ķēniņa Kārļa XI nāves 1697. gadā viņš zaudēja Zviedrijas valdības atbalstu un Lielā Ziemeļu kara priekšvakarā 1699. gadā bija spiests pamest Vidzemi. Vēlāk viņš kļuva par ģenerālsuperintendentu Magdeburgas hercogistē, kur mira 1705. gada 17. maijā.

Nozīme Latvijas vēsturē

Augsti izglītotais un piētiski noskaņotais Johans Fišers radikāli izmainīja Zviedru Vidzemes izglītības sistēmu un veica luteriskās baznīcas reformu. Ar Ernesta Glika Bībeles tulkojuma un zemnieku skolu izveides palīdzību viņš palielināja latviešu valodas nozīmi tālaika sabiedrībā. Sākotnēji būdams Zviedrijas ķēniņa piekritējs, viņš pamazām pieslējās Livonijas hercogistes personālūnijas idejas piekritējiem un pēc J.R.Patkula notiesāšanas zaudēja uzticību Stokholmā. Toties pieauga viņa autoritāte Vidzemē un Fišeru dzimta 18. gadsimtā devusi vairākus ievērojamus Latvijas ārstus, farmaceitus un dabaszinātniekus.

Johana Fišera dēls Johans Benjamins Fišers (1684-1744) pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai kļuva par Vidzemes ģenerālsuperintendentu (1736–1744) un latviešu brāļu draudžu kustības atbalstītāju. Viņa brāļa Rīgas ārsta un aptiekāra Benjamina Fišera dēls Johans Bernhards Fišers (1685-1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā Purvciema muižiņā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu.

Johana Bernharda Fišera brāļadēls Jakobs Benjamins Fišers (1731-1793) bija starptautiski pazīstams dabaszinātnieks, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors, kurā viņš pirmo reizi klasificēja Latvijas dzīvniekus un augus pēc Linneja sistēmas.

Darbi

• Die Nothwendige Lehre Von der Verleugnung Unser Selbst / Auß Gottes Wort außgeführet durch Richard Baxter. Welche von dem Authore in Englischer Sprache beschrieben: Nun aber in Teutsch übergesetzet und heraus gegeben durch J. F. L.. Franckfurt am Mäyn: Hertel; Wust 1665
• Christiani Conscientiosi Sende-Schreiben: Darinnen er fraget: Ob Er in der Lutherischen Religion könne selig werden? / Beantwortet von Christiano Alethophilo SS. Theol. Stud. Auff vielfältiges Nachfragen zum andernmahl auffgelegt. [S.l.] 1672
• Herrn Johann Fischers/ Dero Königl. Majestät in Schweden General Superintendenten über Lieffland und die Stadt Riga/ [et]c. Erfordertes Christliches Bedencken Uber den publicirten neuen Religions-Eyd Eines E. Ministerii in Hamburg. [S.l.] 1690
• Kurtze Erklärung Verschiedener Schau-Stücken: Welche seithero Uber die Streit-Sache des sogenandten Pietismi und Chiliasmi von verschiedenen Autoribus sind verfertiget worden / In richtiger Deutung Auffgesetzet Von Christiano Alethophilo. [S.l.] [1697]

Literatūra

• Jürgen Beyer: Strategien zur Hebung der Frömmigkeit in Est- und Livland (1621-1710). Konfessionalisierung und Pietismus. In: Fred van Lieburg (Hrsg.): Confessionalism and Pietism. Religious reform in early modern Europe, Philipp von Zabern, Mainz 2006, S. 111-128
• Jürgen Beyer: Undeutsche Bibeln für Deutsche? Zur Benutzung der ersten lettischen, dörptestnischen und revalestnischen Bibeldrucke (1685–1715). In: William A. Kelly / Jürgen Beyer (Hrsg.): The German book in Wolfenbüttel and abroad. Studies presented to Ulrich Kopp in his retirement, Tartu: University of Tartu Press 2014, 978-9949-32-494-1, S. 37–82