Jānis Maksis Meiers

***

Par vienu no latviešu karavīru glābšanas veidiem 2. pasaules kara laikā 27. augustā Adelaides latviešu biedribas sarīkojumā Tālavā pastāstīja Alberts Veikerts, liekot savam stāstījumam virsrakstu - Cilvēku glābšanas bataljoni. 
Referents teica, ka pastāv dažādi varonības veidi. Spožu varonību frontē atalgo ar goda zīmēm un paaugstinājumiem, un šī varonība parasti dibināta uz pavēles izpildīšanu, resp. darbību, kas nāk par labu pavēļu devējiem. Cits varonības veids sakņojas labprātīga darbība, kas nāk par labu savai tautai, par paveikto nesagaidot nekādu materiālu gandarījumu, bet uzņemoties personisku risku. Šo varonības veidu referents īpaši izcēla. 
Viņš teica, ka vācu okupācijas laikā Latvijā okupācijas iestāžu sarakstos bija ap 10.000 latviešu vīru vārdu, kurus meklēja par nepaklausību iesakušanas pavēlēm vai atrašanos patvaļīgā prombūtnē no armijas. Noķertos tiesāja SS un policijas tiesas, pec tam ieslogot notiesātos Salaspils koncentrācijas nometnē. Ar ģenerāļa R. Bangerska gādību izdevās panākt, ka vācu SS un policijas ģenerālis Jekelns piekrita šo apm. 1000 notiesāto atbrīvo šanai no ieslodzījuma un nodošanai latviešu kapteiņa Jāņa Meiera rīcība apmācībai. Saformēja divus bataljonus ar nosaukumu - Kapt J. M. Meiera 1. un 2. sevišķu uzdevumu bataljons. Pēc krievu iebrukuma Zemgalē 1944. gada jūlija pirmais no šiem bataljoniem ar savu kaujas darbību izpelnījās tā dalībnieku sodu anulēšanu. Pec pulkv. Silgaiļa aplēsumiem, tādā veida no vācu ieslodzījuma vietām izdevās atbrīvot ap 3000 latviešu karavīru. Tālāk referents isumā apstāstīja kapt. Meiera biogrāfiju. 
Jānis Maksis Meiers dzimis 1901. gada 7. aprflf Bīriņu pagasta 10 bērnu ģimenē. 1924. g. viņš beidz Latvijas kara skolas inženieru nodaļu. Kalpojot armijā 1930. g. iestājas Latvijas universitātes tiesību zinātņu fakultāte, kļūstot arī par stud. korporācijas Tālavija locekli. 1938. g. J. Meiers beidz LU ar tiesību zinātņu maģistra grādu un paliek pie civiltiesību katedras zinātniskam darbam prof. V. Sinaiska vadībā. 
Boļševikiem ienākot 1940. g. Latvijā J. Meieru atvaļina no armijas un ka režīmam nederīgu atlaiž arī no darba universitātē. Viņš atrod darbu Mīlgravja kuģu būvētavā, un 1941. gada jūnijā, vāciešiem tuvojoties, kopā ar nacionālajiem partizāniem izglābj no uzspridzināšanas Milgrāvja dzelzceļa tiltu. Pēc tam J. Meiers strādā Rīgas apgabaltiesas prokuratūrā. lesaucot latviešu leģionā, J. Meieru 1944. g. nozīmē par kara prokurora palīgu, un tam jāapsūdz latvieši, kas izvairījušies no iesaukšanas leģiona. Tāds amats J. Meieram nepatīk un viņš piesakās ierindas dienestam. Seko viņa darbs abos bataljonos ar apmācībām leģionāriem kas sodīti par pārkāpumiem. Šī darba rezultāta no Salaspils koncentrācijas nometnes izdodas atbrīvot gandrīz visus tur ieslodzītos latviešu karavīrus. Vēlāk leģiona puulcēšanās vieta Neibrandenburga, Hamburga un Flensburga kapt. J. Meiers sadarbībā ar ārstu Dr. R. Auškapu izglābj no drošas nāves vai krišanas krievu gūsta daudzus latviešu leģionārus, apgādājot tos apliecībām, kas viņus atbrīvo no frontes dienesta.
1946. g. J. Meiers apprecas ar māsu Austru Zemleri un 1950. g. izceļo uz Austrāliju, kur kopā ar brāli vēlāk nodibina būvuzņēmumu.
Aizejot pensijā, visai rosīgi strādā latviešu organizācijas Adelaidē. 1947. g. Ķelnes universitātē J. Meiers ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu.

***

* 1901. IV 07. Bīriņu pag. [agrāk Meijers Johans]; M. Līze dz. Petaks  

                               + 1989. V 24. Adelaidē, Austrālijā

                Beidzis Rīgas pilsētas amatnieku skolu,

                1919. XII 06. Armijas galvenās mehāniskās darbnīcas brīvprātīgais,

                1920. IV 24. atvaļināts,

                1921. XI 02. Rīgas kājnieku pulka karavīrs,

                1922. X 04. Kara skolas Inženieru nodaļas kadets,

                1923. VIII 29. kadets kaprālis,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1923. XII 01. kadets seržants,

                1924. IV 15. kadets virsseržants,

                1924. VIII 28.beidzis, kā pirmais Inženieru nodaļu,

                1924. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1923. IX 01.,

                1924. IX 01. Elektrotehniska diviziona jaunākais virsnieks,

                1925. XII 17. Gāzu virsnieks,

                1926. VI 16. Sakaru rotas UR I stacijas priekšnieks,

                1926. XI 20. Instruktoru rotas vada komandieris,

                1927. II 28. piešķirts virsnieks elektrotehniķis nosaukums,

                1927. III 01. Instruktoru (II) rotas vada komandieris,

                1927. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1927. IX 01.,

                1928. XI 16. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10. gadu jubilejas medalu,

                1929. IV 19. uzvārds Meiers,

                1931. VIII 20. Armijas štāba sakaru rotas Rīgas kara telegrāfa un 

                               telefona priekšnieks,

                1933. XI 17. paaugstināts kapteinis leitnants pakāpē izd. 1931. IX 01.,

                1935. III 04. Armijas sakaru priekšnieka elektroinženieris,

                1935. V 15. Sakaru bataljona operatīvais adjutants,

                1935. VIII 09. Kara tiesas kara tiesu amatu kandidāts,

                1936. VIII 31. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1931. IX 01.,

                1938. X 13. beidzis Latvijas Universitāti, tiesību zinātņu kandidāts,

                1939. X 23. Tiesību zinātņu maģistrs,

                1940. V 11. apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru # 685,

                1940. VII 25. Armijas virs tiesas sekretārs,

                1940. VIII 07. Kara prokurora palīgs,

                1940. XII 13. atvaļināts,

                1940/1941. Mīlgrāvja kuģubūvētavas juriskonsults,

                1941/1944. Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas vecākais juriskonsults,

                1944. Leģiona prokurora palīgs, atteicas no amata,

                1944. VI formē no Salaspils ieslodzītajiem latviešu karavīriem 

                               Sevišķo uzdevumu I bataljonu,

                1945. II formē no Štuthofas nometne ieslodzītajiem Kureliešiem 

                               Sevišķo uzdevumu II bataljonu,

                1945/1950. Vācijā,

                1947. Ķelnes Universitātes Dr. jur.,

                1950. Austrālijā,

                Austrālijas latviešu biedrības Goda biedrs,

                Korporācijas Talavija filistrs,

                Avots:       LVVA 1505-3-9-19, 5601-1-4143.;

                                „Latviešu karavīrs otrā Pasaules karā”, Trimdā, 1970/1989.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi”, R., 1999.;

                               „Kara Invalīds” # 34/1989.; 

                                V. Eichenbauma arhīvs # 2688.