Juris Boiko

Dzimis Amūras apgabalā Krievijā, miris Dārziņos.

    ****

Taču "māksla nav tas, ko māca akadēmijā", apgalvoja Juris un kopā ar Hardiju Lediņu radīja pats savu "aptuvenās mākslas" žanru, kas kļuva par Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas (NSRD) radošo manifestu un paredzēja brīvu dreifēšanu starp tekstu, mūziku, mākslu, realitāti un ilūzijām, absurdumu, ironiju un nopietnību. NSRD bija viena no savdabīgākajām un savrupākajām 80. gadu parādībām Latvijas kultūras telpā, kas nu jau ir kļuvusi par leģendāru kulta grupu ar plašu fanu un sekotāju pulku.

Labrīt, putra, kur tu biji,
vai pa nakti neizliji,
vai tu atceries, ka biji,
varbūt tas tev tikai šķiet...

Šī joprojām ir viena no manām iecienītākajām rīta dziesmām, kuru bieži vien izvēlos, pārcilājot NSRD mūzikas diskus (Māksla un medicīna, Kuncendorfs un Osendofskis u. c.) un nebeidzot priecāties par to, cik dažādu paaudžu cilvēki ar prieku klausās NSRD mūziku. Lielākoties Juris rakstīja dziesmu vārdus, Hardijs – mūziku. Pirmās dziesmas tika ierakstītas grupas Dzeltenie pastnieki (arī vairāku šīs grupas dziesmu tekstu autors ir Juris) studijā zvejnieku kolhoza Uzvara kultūras namā. Grupas sastāvs bija mainīgs – ik pa brīdim tai pievienojās virkne radošu cilvēku: Inguna Černova, Imants Žodžiks, Leonards Laganovskis, Mārtiņš Rutkis, Dace Šēnberga, Aigars Sparāns u. c.

Līdzās muzicēšanai tika īstenotas dažādas akcijas, kā spilgtākās no tām var minēt ikgadējos gājienus uz Bolderāju, izstādi Kurmis alā, performanci Dr. Enesera binokulāro deju kursi Salaspils Botāniskajā dārzā, akcijuPārvākšanās, Pavasara tecīla, Līnija Kurzemē, Aptuvenās mākslas izstādi, kas notika tagadējās pareizticīgo katedrāles – toreiz planetārija/Zinību nama – telpās, Starptautisko telefonkoncertu, kurā mūzika tika atskaņota vienlaikus no sešām pasaules pilsētām, translējot koncertu no tīklā saslēgtām telefona līni jām, vai arī 24 stundu akciju bijušajā Japānas vēstniecības garāžā Rīgā.

***

Juris Boiko dzimis 13.12.1954. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2002. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Juris Boiko bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""TAFTS""
• Kultūras akadēmijas multimēdiju centrs

Viņš nomira 47 gadu vecumā, 2002. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Juris Boiko varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Ogre

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Pagaidām vēl nenoskaidrotos apstākļos pirmdienas vakarā Jasmīnu ielā, Dārziņos, netālu no savas vasarnīcas gājis bojā mākslinieks un dzejnieks Juris Boiko. Ierosināta krimināllieta par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā iestājusies nāve, ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".

Boiko gājis bojā pa ceļam uz vasarnīcu. Viņu pakrītam redzējuši kaimiņi, kas gan neesot nojautuši, ka Boiko kaut kas kait, uzskatot, ka, iespējams, vainojams alkohola reibums. Vēlāk viņi tomēr izsaukuši ātro medicīnisko palīdzību, laikrakstam stāstījis mākslinieka ilggadējais kolēģis, Kultūras un mākslas projekta "Noass" vadītājs Dzintars Zilgalvis. Rīgas galvenās policijas pārvaldes preses centra vadītāja Ieva Zvīdre "Dienu" informējusi, ka tiesu mediķi konstatējuši - Boiko miris no asinsizplūduma galvā, kas, visticamāk, radies, krītot un ar galvu atsitoties pret zemi. Zvīdre gan norādījusi, ka krišanas iemesli var būt dažādi. Lielāku skaidrību varētu viest mediķu atzinums, kas būšot pabeigts ceturtdien. Pēc liecinieku aptaujāšanas policija atmetusi laupīšanas versiju, kas izvirzīta sākumā. Boiko bija "Noass Video" galerijas vadītājs, kā arī ikgadējo starptautisko videofestivālu "Ūdensgabali" iedvesmotājs un organizētājs. Pērn Boiko izdeva savu dzejas krājumu, bet iepriekš radījis kopīgus projektus arī ar citiem māksliniekiem.