Juris Veisbuks

Nāves ielejā

15. divīzijas traģiskās kaujas pieminot

[..]

Psicholoģiskie momenti kara apstākļos parasti tiek nolikti pilnīgi malā un pieņemts nedomāt, lai gan karavīra dvēsele reizēm ir jūtīgāka par parastā cilvēka jūtu pasauli un smeldz sirds, kad redzi, ka tavs draugs, kam abas kājas saplosītas, atbalstīdamies uz šautenes, vēl mēģina attālināties no draudošā ienaidnieka, kas viņam seko un droši vien viņu zvēriski nomocīs, bet tu momentā viņam nekā nevari palīdzēt, jo pats esi bezspēcīgs, lai draugam pasniegtu palīdzīgu roku. Tādā stāvoklī patālāk no manis atradās mans bijušais skolas biedrs Juris Veisbuks, ar ko komūnisma valdīšanas gadā kopīgi sadarbojāmies vienā pretestības grupā. Viņš zaudēja dzīvību.

[..]

J. Daizis Francijā

 

[Raksta autors Jēkabs Daizis, tāpat kā Juris Veisbuks, ir mācījies Kazdangas lauksaimniecības vidusskolā.]

[Jurim Veisbukam granāta atrāva abas kājas.]

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 13 (27.03.1995.)

***

Juri Veisbuku Jēkabs Daizis piemin 2006. gadā Francijā izdotā grāmatā "XX gadsimta laimes un moku periodi": " Uzticību ieguvu vidusskolniekos, mazpulka biedrā Veisbukā, kurš vēlāk krita leģionāru rindās, Deilandā un citos." 

Avots: Kāda Danga Kurzemē, (2007)

***

Juris Veisbuks dzimis 1919. gada 15. jūlijā Rucavas pagasta Zirnāja ciema "Straumēs".

Tēvs: Miķelis Veisbuks (kr. Būdvičs, dz. 1885. g. novembrī - m. 24.05.1952.), Toma Veisbuka (Būdviča Toma) un Katrīnas dzim. Virbal dēls.

Māte: Anna Ģeistauts al. Sārmats (dz. 21.11.1886. (v.st.) - m. ?), Miķeļa un Ķērstas meita.

Vecāki laulāti 24.06.1911.

Jurim ir 9 brāļi un māsas, no kuriem 6 miruši mazi: 1) Jānis (dz. 30.04.1912. - m. 15.05.1912.), 2) Katrīna (dz. 23.10.1913. - m. 06.11.1915. ?), 3) Juris (dz. 30.12.1914.- m. 06.11.1915. ?), 4) dvīņubrālis Toms (dz. 15.07.1919. - m. 10.07.2007.), prec. ar Katrīnu Otīliju Ķiburs (dz. 19.11.1922. - m. ?), 5) Olga Kristīne (dz.22.08.1922.- m. 29.08.1922.), 6) Margrieta (dz. 30. vai 31.08.1923. - m. ?), prec. ar Miķeli Aigaru, 7) Katrīna (dz. 08.01.1926. - m. 08.01.1975.), prec. ar Miķeli Svili, bērnu nav, 8) Anna (dz. 02.07.1928. - m. 10.07.1928.), 9) Anna (Rusmane). 

Miris 1945. gada sākumā (iespējams februāra sākumā) kaut kur pie Flederbornas ciema (tagad Podgaje) Polijā. No Flederbornas 15. divīzija devās Landekas tilta virzienā.

***

Alberts Eglītis žurnāla "Kara invalīds" 43. numura 60. Ipp. raksta, ka "pēc Flederbornas kaujām, 1945. gada 3. februārī, Landekas mežā krievi divās dienās apšāvuši 400 neapbruņotu, sagūstītu latviešu jauniešu".

Avots: Laiks, Nr. 24 (14.06.2008.)

***  

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) (vācu: Waffen-Grenadier Division der SS 15 (lett.Nr.1)), pirms tam arī Latviešu SS brīvprātīgo divīzija, 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija, bija latviešu militārais formējums Latviešu leģiona sastāvā Otrā pasaules kara laikā. Kaujas gaitas beidza 1945. gada maijā Vācijā.

1943. gada 15. februārī SS Vadības galvenā pārvalde (vācu: SS-Führungshauptamt) izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvā, kā formēšanas sākuma datumu nosakot 25. februāri. [..] 26. februāra pavēlē jaunformējamā divīzija bija apzīmēta kā 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija (tā bija pēc skaita piecpadsmitā Waffen SS divīzija) [..]. Faktiski divīzijas formēšanu uzsāka tikai 23. martā. [..]

[..]

1944. gada beigās 15. divīzija atkal bija kaujas gatavībā un 1945. gada janvārī tika iesaistīta smagās atkāpšanās kaujās Rietumprūsijā, pie Dancigas, Pomerānijā, Mēklenburgā un Brandenburgas novadā.

26. janvārī divīzijas komandieris Obvurcers pazuda bez vēsts. 3. februārī kaujā pie Landekas krita 32. pulka komandieris Rubenis un 15. artilērijas pulka diviziona komandieris kapteinis Eglītis, bet 34. pulka komandieris pulkvežleitnants Vīksne tika ievainots. Uz laiku divīzijas komandēšanu pārņēma oberfīrers Ādolfs Akss (Adolf Ax), bet 15. februārī par divīzijas komandieri iecēla oberfīreru Karlu Burku (Karl Burk). 34. pulka komandēšanu pārņēma majors Ķīlītis.

Februāra sākumā pilnībā izformēja 32. pulku un tā atliekas iedalīja 33. pulkā. [..]

Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/15._iero%C4%8Du_SS_grenadieru_div%C4%ABzija_(latvie%C5%A1u_Nr._1)

***

Vācu okupācijas laikā Latvijā dažāda veida militārajos formējumos tika mobilizēti ap 110 tūkstoši cilvēku. Latviešu SS brīvprātīgo 15. un 19. divīzijā tika iesaistīti ap 52 000 vīru. No tiem tikai neliels skaits latviešu dienestam pieteicās brīvprātīgi. Lielākā daļa mobilizēto tika iesaistīta vācu militārajos formējumos piespiedu kārtā.

Avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/92248

***

1943-1945

15. divīzija

2. pasaules kara laikā no 1943 IV Latviešu leģiona 15. divīzija (3 pulki, artilērijas divizions; ~14,5 tūkst. karavīru) piedalījās kaujās Volhovas frontē Krievijā, no 1944 I tā cīnījās Veļikajas upes rajonā. Smagas kaujas risinājās 1944 III, kad 15. un 19. divīzijas atradās blakus. 16. III sarkanarmieši ieņēma svarīgu augstieni starp abu divīziju pozīcijām. Naktī no 18. uz 19. III tuvcīņas kaujā abu divīziju karavīri virsnieka A. Silgaiļa vadībā šo augstieni atguva. Tā bija vienīgā 2. pasaules kara kauja, kad abu latviešu divīziju karavīri cīnījās kopā latviešu virsnieka vadībā (vēlāk 16. III leģionāri izraudzījās par leģiona gadadienu). 1944 VI sarkanā armija sāka lielu uzbrukumu Vitebskas rajonā un pārrāva frontes līniju. Abas latviešu divīzijas cieta smagus zaudējumus un atkāpās. Pulkos bija palikuši tikai daži simti karavīru. No 1944 VII abas latviešu divīzijas cīnījās Latvijā. 1944 VIII 15. divīziju pārvietoja uz Pomerāniju pārformēšanai. 1945.g. sākumā tā piedalījās šīs teritorijas aizstāvēšanas kaujās. Pēc Vācijas kapitulācijas 15. divīzijas karavīri padevās gūstā ASV un Lielbritānijas armijām.

Avots: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=15.%20div%C4%ABzija/32487

***

Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulka ražas apskate

Svētdien Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulks bija sarīkojis ražas apskati, ko atklāja ar īsu uzrunu mazpulka vadītājs agr. A. Āboliņš, norādot, ka šie ir mazpulka 6. gada svētki. Mazpulka priekšnieks J. Vaitkēvičs sniedza sīku ziņojumu par mazpulka darbību pagājušā gadā. Mazpulkā patlaban darbojas 60 biedru, kas sevišķi rosīgi bijuši dzimtās zemes apceļošanā, sarīkojot vairākas ekskursijas. Mazpulks darbojies rožu un augļu kociņu audzētavā, bet nelabvēlīgie laika apstākļi radījuši bažas — daudz kociņu iznīkuši, bet to vietā ir jau atkal iestādīti jauni. Pagājušā gadā ir sarīkoti vairāki vakari, kur katrs mazpulks sniedzis plašu aprakstu par savu dzimto pagastu. Ziņojumam sekoja mazpulku himna un lauksaimniec. vidusskolas direktors F. Grava izdalīja godalgas. Ļoti saistošs bij audzēkņa V. Strazdovska apcerējums «Dzirnavas», ko klausītāji izņēma ar sevišķu interesi. Sarīkojumu kuplināja mazpulcēnu dubultkvartets, deklamācijas, solo priekšnesumi un tautiskās dejas.

[..] 2. godalgas ieguva: [.] Juris Veisbuks [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 238 (20.10.1937.)

***

Jura Veisbuka raksts "Pretim saulainākām dienām "izdevumā "Mazpulks", Nr. 3 (15.03.1938.) : 

61. Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulks sarīkoja slēgtu vakaru, kurā piedalījās skolotāji, mazpulka dalībnieki un pārējie skolas audzēkņi. Vakarā pašsacerētā tautiskā uzvedumā, kuru iestudēja mazpulka literārās sekcijas vadītāja Rezevska kundze, attēloja latviešu tautas gaitas, sākot ar tautas brīvības gadiem līdz šim laikam. [..] 

***

Jauni mazpulku diženie Liepājas novadā

Īpašā komisijā, piedaloties arī Lauks. kameras mazpulku nozares vadītāja palīgam agr. A. Eglītim un Liepājas novada mazpulku vadītājam agr. O. Baltiņam, Iļģu lauksaimniecības skolā pārbaudīja Liepājas novada 27 mazpulku diženo kandidātus. Komisija piešķīra mazpulka diženā pakāpi šādiem 12 diženo kandidātiem, kuri sekmīgi izturēja pārbaudījumus: Jurim Veisbukam un Imantam Vaitkēvicam, abi no Kazdangas valsts lauksaimniecības vidusskolas, [..]. Diženiem piešķīra mazpulka diženā nozīmi un 25 ls naudas balvu.

No Iļģos sapulcinātiem 31 mazpulka dalībnieka — uzvarētājiem pagājušā gada rajona pieccīņās izraudzīja sekojošus 6 dalībniekus no Liepājas novada valsts pieccīņām: Juri Veisbuku no Kazdangas valsts lauks. vidusskolas, [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 187 (20.08.1938.)

*** 

Kā noritēja mazpulku astotā sanāksme.

[..]

Cīņas spraiguma pilna bija mazpulku kopējās sanāksmes otrā diena, 3. septembrī Siguldā, ko
ievadija jaunatnes svinīgais brīdis pie Kronvalda pieminekļa. Pēc tam no 13 mazpulku novadiem 100 labākie no labākiem mazp. dalībnienieki sacentās mazpulku otrās valsts mēroga pieccīņās. Jaunu cīņas sparu bija ienesuši arī jaunākie sacensību darbu uzdevumi: augļu iesaiņojumu gatavošana, augļu šķirošana un lopu eksterjera novērtēšana, rādot arī šinīs darbos mazpulku dalībnieku labo darba prasmi un veiklību. [..]

Mazpulku otrās valsts mēroga pieccīņās ceļojošās balvas mazpulkiem līdz ar personīgām pirmām godalgām izcīnīja: [..] 

Otrās godalgas izcīnīja:

[..] Veisbuks, Juris no 61. Kazdangas lauks. vidusskolas mazpulka Zemk. min. balvu kabatas pulksteni [..] 

Avots: Mazpulks, Nr. 9 (15.09.1938.)

***

Kazdangas valsts lauksaimniecības vidusskolas ​mazpulku pļaujas svētki
Svētdien Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas telpas bija jauki greznotas. Kazdangas vidusskolas 61. mazpulks svinēja rudens svētkus. Mazpulka dienu atklāja mazpulka vadītājs agr. A. Āboliņš. Uzrunai sekoja svētku himna. Mazpulka priekšnieks Veisbuks sniedza ziņojumu par mazpulka darbību šinī gadā. [..]

Pēc mazpulka priekšnieka ziņojuma uzaicināja vidusskolai direktoru F. Gravu izsniegt godalgas. Pirmās godalgas ieguva mazpulka pr-ks J. Veisbuks, [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 284 (14.12.1938.)

***

Stipendijas mazpulku līdumniekiem un diženiem.
Gadskārtējās stipendijas mazpulku līdumniekiem un diženiem, ko katru gadu piešķir Zemkopības ministrija lauksaimniecības skolās, šogad piešķirtas Ls 1500, — apmērā:

[..] Kazdangas lauks, vidusskolas mazp. diženam J. Veisbukam Ls 60, —, ​ [..].

Avots: Mazpulks, Nr. 2 (15.02.1939.)

***

Pļaujas svētki Kazdangas vidusskolā

Gadskārtējos Pļaujas jeb rudens svētkus 61. Valsts Kazdangas vidusskolas mazpulkā ar uzrunu ievadīja mazpulka vadītājs agr. A. Āboliņš, uzsvērdams, ka ļoti svarīgs mazpulka darbības sekmēšanā ir apstāklis, ka sekciju vadītāji ir vidusskolas mācību spēki. Mazpulka priekšnieks Juris Veisbuks nolasīja pagājušā gada darbības pārskatu. [..]
1. godalgas ieguva: J. Veisbuks, ​[..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 285 (14.12.1939.)

***

Vērtīgs mazpulka sarīkojums Apriķos
61. Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulks 2. maijā Apriķu lauksaimniecības biedrības telpās bija sarīkojis jaunatnes un lauksaimniecības kultūras dienu, ko atklāja Apriķu pagasta pamatskolas pārzinis M. Kamerovskis. Referātu par mazpulkiem un pagastu jaunatni nolasīja Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulka priekšnieks J. Veisbuks. [..]

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 104 (06.05.1940.)

***

Mazpulki - sabiedriska organizācija bērniem Latvijas Republikā starpkaru periodā, kuras mērķis bija "audzināt jaunatni darbam, tēvzemes mīlestībai un pienākuma apziņai". Lēmumu par mazpulku organizācijas dibināšanu pieņēma 1929. gadā LLC rīkotajā lauku jaunatnes konferencē [..]. Līdz 1940. gadam organizācija apvienoja 1100 mazpulkus ar 44 200 biedru.

Avots: http://vesture.eu/index.php/Mazpulki

***

Jauni studenti

[Latvijas] Universitātes ķīmijas fakultātes ķīmijas nodaļā uzņemti sekojoši jauni studenti: [..] Juris Veisbuks [..]. Pirms tam 1941. gadā beidzis Valsts Kazdangas lauksaimniecības vidusskolu. Minēts kā luterticīgs. Studiju (lietas) periods 1941-1942, studijas Latvijas Universitātē nav pabeigtas.

Avoti:

1. Tēvija, Nr. 144 (16.12.1941.)
2. Latvijas Universitātes studentu datu bāze, http://www.archiv.org.lv/studenti/