Kārlis Brilovs

Kārlis Brilovs (krievu: Карл Павлович Брюллов; dzimis 1799. gada 12. decembrī, miris 1852. gada 11. jūnijā) bija viens no izcilākajiem krievu gleznotājiem. Akadēmists,  mākslas pasniedzējs, daiļradē parādās arī romantisma iezīmes. 
Iespējams, ka latviski arī būtu pareizāk lietot vārda formu - Karls.

Dzīvesgājums

Dzimis Sanktpēterburgā hugenotu izcelsmes dekoratīvā tēlnieka Pola Brilo ģimenē.

No 1809. līdz 1822. gadam mācījās Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmijā. No 1822. līdz 1834. gadam ar mākslas atbalsta biedrības stipendiju dzīvoja Itālijā, kur radīja savu ievērojamāko un pasaulē pazīstamāko darbu "Pompeju pēdējā diena".

1835. gadā ceļoja pa Grieķiju un Turciju, tad atgriezās Krievijā. Līdz 1836. gadam dzīvoja Maskavā, kur iepazinās ar Aleksandru Puškinu.

No 1836. līdz 1849. gadam pasniedza Sanktpēterburgas Imperatora Mākslas akadēmijā. Slimības dēļ 1849. gadā aizbruca uz Medeiru, no 1850. gada atkal dzīvoja Itālijā, kur miris un apglabāts.

Kārlis Brilovs aktīvi piedalījās kampaņā par ukraiņu klasiķa Tarasa Ševčenko izpirkšanu no dzimtbūšanas, izsolē Viļņā pārdodams speciāli šim gadījumam radītu Vasilija Žukovska portretu.

1838. gadā Brilovs iepazinās ar 18 gadus veco Rīgas birģermeistara Georga Timma meitu Emīliju (1821—1877) . 1839. gada 27. janvārī pāris apprecējās, tomēr jau pēc mēneša laulība izjuka. Sākotnēji apkārtējie laulības izjukšanā vainoja Brilovu, bet izrādījās, ka Emīlijai bija cits izredzētais, ar kuru viņa tikās gan vēl pirms kāzām, gan pēc tam.

Kārlis mierinājumu rada ar savu dzīves mūzu un modeli grāfieni Jūliju Samoilovu (Юлия Самойлова, 1803 — 1875).