Pastāsti par vietu
lv

Kārlis Cālītis

CĀLĪTIS KĀRLIS Jura dēls

7. Siguldas kājnieku pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 30. sept. Lašu pagastā Pagastskolas izglītība. Jūrnieks.

1. pasaules kara laikā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies daudzās kaujās, 1916. g. pie Ķekavas ievainots. apbalvots ar visiem 4 Jura krustiem. 

Jura krusta I šķiras, podpraporščika pak. ieguvis par nopelniem kaujās pie Ložmetējkalna 1917. g. janv.

1919. g. sākumā Rīgā mobilizēts Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, dienējis 1. Kurzemes divīzijas komandantūrā. Bermontiešu uzbrukuma laikā brīvprātīgi iestājies 7. Siguldas kājnieku pulkā, tā rindās piedalījies visās kaujās pret vāciešiem un vēlāk pret lieliniekiem, virsnieka v. i. 

1919. g. 11. nov. Rīgā vada priekšgalā sīvā cīņā Āgenskalnā, Kalnciema ielā Cālītis atņēma ienaidniekam 2 lielgabalus, bet tālāk, Torņakalnā pie Māras dīķa, 2 tālšāvējus lielgabalus.

Varonīgi cīnījies arī Latgales frontē. 

Atvaļināts 1922. g. janv. Ostas strādnieks Rīgā, vēlāk strādājis savā dārzniecībā Buļļu ielā. Sakarā ar notiesāšanu par kriminālnoziegumiem ordenis atņemts. 

1941. g. jūn. deportēts uz Krieviju, Noriļsku. Par turpmāko likteni ziņu nav.

***

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 1. rota

Apbalvots:

  • 08.03.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 508045
  • 23.12.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 208606

Papildus informācija:

CĀLĪTIS Kārlis Jura d. dzimis 1897.30.09. Lašu pagastā, jūrnieks, pulkā līdz 1917.11. – podpraporščiks, LR armijā iestājies 1919.05. LKOK. Apcietināts, izvests uz Noriļsku 1941.06. Kaujā pie Ķekavas viens no pirmajiem ielauzās vācu ierakumā, atejot iznesa smagi ievainoto virsnieku A.SVARĀNU – J4K

***

LKOK nr.3/219

Cālītis, Kārlis

Virsseržants 7. Siguldas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 30. septembrī Lašu pagastā.

+ 1941. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par Rīgas atbrīvošanas cīņām 1919. g. 11. novembrī.

Par noziedzīgiem darījumiem izcietis ilgāku cietuma sodu, par ko ordenis atņemts. Izslēgts no armijas un noņemta dienesta pakāpe.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Bijis Noriļskā. Citu ziņu nav.

***

 

Avoti: lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas