Kārlis Freinbergs

KĀRLIS AUGUSTS FREINBERGS (1984-1967), latvietis, tēva vārds Kārlis. Meža kapos.

Rakstnieks, žurnālists, skolotājs, teātra un muzeju darbinieks. Dzimis Engures zvejniekciemā. Tēvs – kalējs, zemnieks Kārlis Georgs Freinbergs (1854-1936), māte – Lība, Lida Freinberga, dzim. Viņķe (1857-1941).

Beidzis Tukuma pilsētas skolu un Pedagoģiskos kursus Cēsīs (1904). Strādājis par skolotāju Emburgā (1904-1907), piedalījies 1905. gada revolūcijā, dibinājis Emburgas Izglītības biedrību (1907), izsūtīts un nometināts Smoļenskā (1907-1908). Atgriezies Latvijā, devies uz Rīgu, bijis laikraksta ”Dzimtenes Vēstnesis” līdzstrādnieks un red. loc. (1908-1914), Jaunā Rīgas teātra dramaturgs un dir. loc. (1912-1915), žurnāla ”Skatuve un Dzīve” redaktors (1913-1915), laikraksta ”Līdums” red. loc. un redaktors (1914-1915). Pirmā pasaules kara laika bēgļu gaitas Maskavā (1915-1917). Maskavā: Bēgļu komitejas izglītības nodaļas skolu darba emisārs (1915), A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes students (1915-1917), Maskavas Latviešu Kultūras biroja sekretārs un nodaļu vadītājs (1916-1917), Maskavas Latviešu teātra vadītājs un dramaturgs (1916-1917), žurnāla ”Taurētājs” redaktors un izdevējs (1916-1920). Atgriezies Rīgā (1917). Laikraksta ”Jaunais Vārds” līdzstrādnieks un red. loc. (1918), Padomju Latvijas strādnieku teātra dramaturgs (1919), Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs un dir. loc. (1919-1934), žurnāla ”Teātra Vēstnesis” redaktors un izdevējs (1920-1926), redaktors (1926-1934), Ceļojošā teātra valdes priekšsēdētājs (1929-1933), dzejas žurnāla ”Lira” redaktors un izdevējs (1923-1925), žurnāla ”Pasaules literatūra” redaktors un izdevējs (1924–1926), laikraksta ”Rakstniecības un teātra avīze redaktors un izdevējs (1930), lektors E. Feldmaņa teātra kursos, lektors Teātra skolā, Rakstniecības un teātra muzeja vadītājs (1934-1937), šai laikā pabeidz LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļas pilnu kursu ar maģistra grādu, disertācija: ”Hamleta problēma” (1938). Mākslas pārvaldes Teātra daļas priekšnieks (1940-1941), J. Raiņa Literārā fonda sekretārs (1945-1946), J. Raiņa muzeja direktors (1946-1949), Rakstniecības (Literatūras) muzeja direktors (1944-1950), J.Raiņa Valsts literatūras muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1951-1960). Apbalvots ar Zviedrijas Vazas ordeni (1930) un Beļģijas Leopolda ordeni (1932).

Rakstījis par teātri un literatūru žurnālos un laikrakstos, tulkojis ap 150 lugu, vācu un krievu prozu u.c. Izdota un teātros iestudēta luga ”Tumsā un salā” (1919, 1920). Autobiogrāfiska skice K. Egles sastādītajā krājumā ”Atziņas” III, 1924. K. Freinbergs ”Kopā ar Raini”, atceres un apceres, 1974. K. Freinbergs ”Taurētāja aicinājumi”, I. Bērsona sakārtojums un stāstījums,1985.

Precējies ar Teklu Emīliju Freinbergu dzim. Maure, (1888-1917) – 1911. Pēc viņas nāves precējies ar Emīliju Freinbergu, dzim. Leščinska (1897-1991) – 1922. Meitas: ārste psihiatre Aelita Freinberga (1925-2015), literatūras un teātra kritiķe Silvija Freinberga (1928).

Avoti: Latviešu konversācijas vārdnīca, 9302, A. Prande ”Latvju rakstniecība portrejās”, 1926, ”Es viņu pazīstu”, 1939, Latviešu literatūras darbinieki, 1965, I. Bērsons Latviešu padomju rakstnieki, 1985, Enciklopēdiskā vārdnīca I, 1991, Teātris un kino biogrāfijās I, 1999, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003. S. Freinberga ”Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas” I-IV”, 2013, 2014, raksti presē.