Kārlis Opmanis

Dzimis Lugažu pagastā. Studējis dabaszinātnes.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā.

Līdz 1917. gada maijam dienējis rezerves daļās, tad pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem, kuros palicis līdz 1917. gada decembrim.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. februārī, dienējis Valkas apriņķa komandantūrā, vēlāk bijis Talsu apriņķa komandants.

1919. gada decembrī paaugstināts par kapteini.

1919. gada 30. aprīlī, kad lielinieki uzbruka Valkai un mēģināja pārtraukt dzelzceļa satiksmi starp Valku un Rūjienu, kopā ar 45 kareivjiem atsita vairākkārtējus uzbrukumus Ērģemes stacijai, pēc tam devās prettriecienā un piespieda lieliniekus atkāpties pāri Rikandes upei; tālākajā uzbrukumā pie Zalāniešu mājām tika smagi ievainots.

Atvaļināts 1920. g. 30. septembrī.

Beidzis LU Matemātikas fakultāti, bijis skolotājs Rīgas 28. pamatskolā, vēlāk 8. pamatskolas pārzinis.

1934. gada septembrī iecelts par Rīgas skolotāju institūta inspektoru.

1938.-1940. g. bijis Cēsu skolotāju institūta direktors. Pēc tam strādājis kā ģeogrāfijas skolotājs vairākās vispārizglītojošās skolās, pēdējā laikā Madonas vidusskolā.

Sarakstījis grāmatu un daudzus rakstus par dabaszinībām.

Piešķirta jaunsaimniecība Zūru pag. Lecu muižā.

Apbalvots ar TZO.

Avots papildinājumiem: mazdēls, Mārtiņš Opmanis