Kārlis Rozenkrancs

Kārlis Rozenkrancs (vācu: Carl Wilhelm Rosenkrantz; dzimis 1876. gada 13. jūnijā Liepājā; miris 1942. gadā Maskavā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas šahists un inženieris.

Biogrāfija

Piedzimis Lībavas maiznieka un municipalitātes locekļa Frīdriha Viljama Rozenkranca ģimenē. Mācījies Lībavas Nikolaja ģimnāzijā, kuru beidzis 1895. gadā. Tajā pašā gadā iestājies Sanktpēterburgas universitātes dabas zinātņu fakultātē. 1898. gadā pēc tēva nāves atskaitīts no universitātes par mācību maksas nemaksāšanu. Bijis spiests doties uz Berlīnes universitati, kur turpinājis mācīties ķīmijas fakultātē. Pēc Berlīnes universitātes beigšanas atgriezies Sanktpēterburgā, kur turpinājis pārtraukto izglītību. 1904. gadā beidzis arī Sanktpēterburgas universitāti un ticis atstāts šeit strādāt kā profesors.

Ar šahu iepazinies bērnībā, bet padziļināta interese par spēli radusies skolas gados. Mācību laikā Sanktpēterburgas universitātē dažu gadu laikā izvirzījās par vienu no vadošiem šahistiem. 1. Baltijas Šaha savienības kongresā 1899. gadā Rīgā viņš ar 7½ no 11 dalīja 1.-2. vietu, bet zaudēja pārspēles partiju un palika otrais aiz uzvarētāja Roberta Bētiņa. 1900.-1901. gadumijā Rozenkrancs piedalijās 2. Viskrievijas turnīrā, kur ar 8 punktiem no 17 ierindojās 11. vietā. 2. Baltijas Šaha savienības turnīrā viņš atkal bija uzvarētāju vidū, šoreiz dalot 1.-4. vietu ar Kārli Bētiņu, Vilhelmu fon Štammu un Vilhelmu Zonu. Nākamais nozīmīgais turnīrs Rozenkrancam bija 1905.-1906. gadumijā dalība 4. Viskrievijas turnīrā, kurā viņš dalīja 8.-10. vietu. 1907. gadā Rīgā notikušais 4. Baltijas Šaha savienības turnīrs Rozenkrancam bija visveiksmīgākais. Izcīnot trešo vietu 1. apakšgrupā, viņš iekļuva finālā, kur dalīja 1.-2. vietu ar tērbatieti S. Lurjē, un uzvarēja papildus partijā, iegūstot turnīrā pirmo godalgu un Baltijas meistara titulu un zelta žetonu.1918. gadā viņš pārceļas dzīvot uz Maskavu. Tur viņš piedalās vairākos turnīros. Labāko rezultātu sasniedzot 1921.-1922. gada Maskavas čempionātā — 5. vieta.

1913. gadā pārcēlies uz dzīvi Urālos, kur strādājis par inženieri hroma rūpniecībā Sverdlovskas apgabala pilsētā Pervouraļskā. Devis lielu ieguldījumu hroma sāļu apstrādes procesu uzlabošanā vietējā rūpnīcā. Pēdējos dzīves gadus pavadījis Maskavā, kur miris 1942. gada nogalē.