Kārlis Stālbergs

Pirmais latvietis- spiestuves īpašnieks, viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem grāmatu apgādātājiem, lasāmbibliotēkas īpašnieks.

Dzimis Bērsmuižā – muižas kalpa ģimenē. Burtliča amatu apguvis J. F. Stefenhāgena un dēla spiestuvē Jelgavā, tajā strādājis no 1859. -1867.gadam, vēlāk devis iespiest pirmās sava apgāda grāmatas.

1867. jūnijā sāka apgādāt klasiskās literatūras sēriju “Citu tautu rakstnieki” ar paša tulkotu F. Šillera lugu triloģijas “Vallenšteins” 1. daļu “Vallenšteina lēģeris”. Pārcēlies uz Rīgu, aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, par tās biedru saziedoto naudu iegādājās spiestuvi ar veikalu Sudmalu (tag. Dzirnavu) ielā 22. 187l.gadā pārgāja uz Zinderu (Grēcnieku) ielu, l873. - uz Kaļķu ielu, pēc spiestuves pārdošanas tirgoja grāmatas Vēveru (Audēju) ielā 11. Šī pirmā latviešiem piederošā spiestuve sāka darboties 1869.gadā. Uzņēmums saucās  “Krievu un latviešu grāmatu  un bilžu spiestava”.Tajā iespieda arī avīzi “Baltijas Vēstnesis” un citu apgādu grāmatas. Spiestuvē strādāja Laubes Indriķis. S. veikalā bija maksas lasāmbibliotēka.

Stālbergs apgādāja  un iespieda apmēram 30 grāmatas latviešu valodā. Sēriju “Citu tautu rakstnieki” turpināja Tacita un Šillera darbi K. Biezbārža tulkojumā, Dž. Bairona “Manfreds” paša tulkojumā (1869-1871).

Jaunlatviešu ideoloģija atbalsojās K. Biezbārža apcerē “Mūsu valoda un viņas rakstība” (1869), J. G. Kola darba “Die deutsch-russischen  Ostseeprovinzen” fragmentā  “Leiši un latvieši” (1871), mēģinājumā izdot G. Merķeļa “Vanemu Imantu”; S. apgādājis arī K. Valdemāra, A. Spāģa, K. Biezbārža ģīmetnes litogrāfijas tehnikā. Starp oriģināliteratūras  darbiem nozīmīgākie ir Kaudzītes Matīsa “Dziesmiņas”(l. d. 1872) un Ausekļa “Dzeijas” (1873).

Konsekventi ieturot kursu uz vērtīgu literatūru, Stālbergs nonāca materiālās grūtībās un 1874.gadā spiestuvi pārdeva brāļiem Bušiem un atgriezās Jelgavā, sāka darbu E. Zīslaka firmā. Kopā ar K. Biezbārdi vēl izdeva laikrakstu “Pasaule un Daba” (1875-1876), patstāvīgi savu “Titāna Viesuļa Latviešu tautas kalendāru” ( 1882-1889) .

Miris Jelgavā.

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”