Kārlis Zāle

Kārlis Zāle (dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā) ir latviešu monumentālas tēlniecības pamatlicējs, kura šedevri ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis 

21 savas  dzīves gadu pavadīja Liepājā, kur palīdzēja tēvam kā mūrnieka palīgs.. Šeit viņš apmeklēja kursus. kur mācīja mūrnieka un apmetēja arodam nepieciešamo rasēšanu, zīmēšanu un veidošanu.

Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā.

1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs).

1919.gada 9.martā Peterburgā svinīgi un ar pamatīgu starptautisku vērienu tika atklāts Kārļa Zāles veidotais piemineklis Džuzepem Garibaldi.

1921. gadā Zāle devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un — tēlniecībā — konstruktīvisma uzplaukumu.

1923. gadā Zāle atgriezās Rīgā un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks.

1927. gadā gatava bija pirmā (arī viena no izteiksmīgākajām) skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras.

Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.

No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki — Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā.

Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 41 metrs. Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem.

Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.

No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.

Zāle darinājis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim.   Svētsvinīgi ir viņa veidotie pieminekļi: Jaunpiebalgā - Latvijas atbrīvotājiem, Smārdē - 1.pasaules karā kritušajiem karavīriem, Sudrabkalniņš - Rīgas atbrīvotājiem.

Grāmata: "Trīs zvaigznes"  A.Migla, V.Rūmnieks, 2013.g.