Kārlis Amenda

Dzimis 1771. gada 27. oktobrī (pēc vecā stila 16. oktobrī*) mācītāja ģimenē, Lipaiķos. 

*Avots: Lipaiķu draudzē dzimšo reģistrs.

Jau bērnībā parādījis izcilu vijoļspēles prasmi, no 5 gadu vecuma uzstājies Kurzemes hercoga Pētera galmā Jelgavā, vēlāk arī Rīgā u.c. Rietumeiropas pilsētās.

No 1792. g. līdz 1796. g. - studējis teoloģiju Jēnā.

Pēc studiju beigšanas devies uz Lozannu, apceļojis Franciju, kur 2 gadus strādājis kā mūzikas skolotājs.

Vēlāk strādājis Frankfurtē, Konstancē.

1798. gada pavasarī ierodas Vīnē kopā ar savu labu draugu, ģitāristu Gotfrīdu Milihu (Gottfried Heinrich Mylich; 1773 - 1834)

1798. g. - 1799. g. Vīnē kļūst par mūzikas pasniedzēju Austrijas princesei Karolīnei Lobkovicai (Karoline Lobkowitz), vēlāk māca mūziku Mocarta bērniem.

Vīnē Amenda iepazīstas ar komponistu- Ludvigu van Bēthovenu, ar kuru vēlāk sarakstās visu mūžu.

"... Bēthovena un Amendas iepazišanās attēlota šādi:

,,Mocarta bērnu skolotājs Amenda ielūgts kādā ģimenē, kur mājas koncertā spēlējis vijoli. Spēles laikā kāds viņam pārškīra nošu lapu. Spēli beidzot, Amenda atskatās un ierauga, ka tas bijis Bēthovens.

Jau nākamajā rītā pie Amendas ieradās vakara namatēvs un uztraukts izsaucās: ,,Ko jūs esat izdarījis! Jūs esat iekarojis Bēthovena sirdi! Bēthovens liek jūs uzmeklēt, lai jūs viņu iepriecinātu ar savu klātbutni!.."

Bēthovens veltījis Amendam 1. stīgu kvartetu:

Diemžēl, tēva slimības dēļ Kārlim jādodas atpakaļ uz Kurzemi un Eiropas mūziķu aprindās viņš vairs neatgriežas.

1800 - 1802. g. lai nopelnītu iztiku Amenda māca mūziku baronu Štrombergu  bērniem Lielvirbu muižā (par to viņš raksta vēstulēs Bēthovenam).

(...Durch Freundschaft und Musik für sanftere Gefühle immer empfänglich erhalten, mußte auch hier mein Herz erwarmen und gerne sich ganz dem Gegenstande hingeben, der, wie für daßelbe geschaffen, ihm so reizend mit der ersten Liebe entgegenkam.  Ich lebe nur zwey Meilen von diesem Mädchen als -- Hofsmeister bey dem Hrn v Stromberg in Wirben auf dem Lande.  Bin gewissenhafter in meinem Amte als ichs in Wien war, wäre es aber vieleicht eben so wenig wenn ich hier mein Mädchen so nahe hätte als dort meinen Beethoven....(Karl Amenda, Wirben, 1800/01/01 to Beethowen)

1802. gadā Amenda tiek ordinēts par Talsu luterāņu draudzes mācītāju, dievkalpojumus notur gan vācu, gan latviešu valodā. Vēlāk viņš apprecas ar francūzieti Žaneti Benuā, ar kuru bija iepazinies savu ceļojumu laikā. Ģimenē piedzimst 13 bērni.

1821. gadā kļūst par Kandavas iecirkņa prāvestu.

1830. gadā - kļūst par konsistorijas padomnieku.

Visu atlikušo mūžu nodzīvojis Talsu Mācītājmuižā, Kārlis Amenda no dzīves aiziet 1836.gada agrā pavasarī, un pēdējā gaitā tiek pavadīts uz paša izvēlēto atdusas vietu.

Nekrologā rakstīts:

"Viņam piederēja izcilas runas dāvanas. Kaut arī viņa seja bija stipri bakurētaina, tomēr bija kaut kas tik pievilcīgs un valdzinošs viņa balss tonī un uzvedībā, ka katrs neapzināti juta simpātijas pret viņu."

***

"Dārgais, labais Amenda, mans vissirsnīgākais draugs, ar dziļu saviļņojumu, ar sāpēm un reizē ar prieku saņēmu un izlasīju Tavu pēdējo vēstuli. Ar ko gan es varētu salīdzināt Tavu uzticību un pieķeršanos! Cik jauki, ka Tu joprojām esi palicis pret mani tik mīļš. Jā, es esmu pārbaudījis Tavu draudzību un saprotu, cik ļoti Tu atšķiries no visiem citiem. Tu neesi tāds kā mani Vīnes draugi, nē, Tu esi viens no tiem, kādi aug manā tēvzemē! Cik bieži esmu ilgojies, kaut Tu būtu pie manis, jo Tavs Bēthovens ir dziļi nelaimīgs. Tev jāzina, ka manas būtnes viscildenākā daļa, mana dzirde, ir ļoti pasliktinājusies. (..) Esmu saņēmis visas Tavas vēstules, kaut gan maz esmu uz tām atbildējis. Tu vienmēr esi bijis pie manis, un manā sirdī mīlestība uz Tevi nemainās. To, ko Tev uzticēju par savu dzirdi, lūdzu, paturi pie sevis kā vislielāko noslēpumu un neatklāj it nevienam! (..) Tavas vēstules, pat ja tās ir īsas, sniedz man mierinājumu un dara labu..."

L. van Bēthovens 1801.g.

***

Mācītāja ģimeni, kurā bija 13 bērni, Johans Samuels Grune ir attēlojis Talsu dievnama (pilsētas senākā mūra celtne) altārgleznā "Kristus svētī bērnus".

***

Talsu apkārtnē noklausītie nostāsti snieguši ierosmi Ansim Lerhim-Puškaitim sarakstīt stāstu "Ojārs", kurā par vienu no prototipiem kalpojis Kārlis Amenda.

***

Ja mēs domās pārceltos par 200 gadiem atpakaļ pagātnē, tad Talsu luterāņu baznīcā mūs uzrunātu mācītājs Kārlis Ferdinands Amenda (1771 – 1836). Pabeidzis sprediķi un ticis galā ar pārējiem draudzes gana pienākumiem, viņš ar zirdziņu dotos uz Talsu Mācītājmuižu, lai šajā brīnišķīgajā dabas stūrītī kopā ar mīļoto sievu Žaneti Benuā un kuplo bērnu pulciņu vadītu klusu un laimīgu mājas dzīvi.

Tumšajos rudens un ziemas vakaros Amenda ņemtu rokās vijoli, kavētos atmiņās par kopā pavadītajiem brīžiem ar savu draugu, dižo vācu komponistu Ludvigu van Bēthovenu un pārlasītu viņa sūtītās vēstules.

Komponistu, tāpat kā citu mākslinieku liktenis ir atšķirīgs. Vieni dzīves laikā bauda slavu un atzinību, taču jau drīz pēc nāves ir lemti pilnīgai aizmirstībai. Citi turpretī īstos panākumus guvuši tikai pēc nāves. Un tikai daži no tiem dzīves laikā iegūto slavu gadu gaitā nav zaudējuši. Arī Bēthovens ir viens no viņiem.

R.Rolāns saka: “Es uzskatu par varoņiem tikai tos, kas bijuši lieli savā sirdī... Kur raksturs nav liels, nevar būt runa par lielu cilvēku, nevar būt runa par lielu mākslinieku... Kur nav iekšēja cēluma, tur izaug lētticīga pūļa pielūgti tukši elki, bet laiks viņus visus iznīcina. Maz nozīmes panākumiem. Ir svarīgi lietam būt un nevis tādam izlikties...”

Bēthovens šo varoņu pulkā ir viens no pirmajiem. Savu pēdējo lielāko skaņdarbu – 9.simfoniju viņš sacerēja, būdams pilnīgi kurls. Simfonijas finālā viņš iesaistīja kori – Šillera odu “Priekam” (tagad tā ir Eiropas savienības himna). Pats būdams nelaimīgs, nabags, slims, vientuļš, sāpēs sažņaugts, kam pasaule liegusi priekus, Bēthovens vēl rada spēku dziedāt slavas dziesmas Priekam un dāvāt to pasaulei!

            Fakts  par L.van Bēthovena draudzību ar Talsu mācītāju ir unikāls ne vien Latvijas, bet visas pasaules mūzikas kultūrā.

Talsi (Lielvirbi) ir vienīgā vieta Latvijā, uz kurieni no Vīnes ceļojušas izcilā vācu komponista vēstules. Tieši Kārlis Amenda bija pats pirmais, kuram L.Bēthovens vēstulē uzticēja savu lielāko sāpi – ziņu par dzirdes pasliktināšanos. Amenda bija tas, kuram  noslēgtais, patiesībā ļoti vientuļais komponists veltījis visdziļākos un sirsnīgākos pateicības vārdus, kādus nav saņēmis neviens cits no viņa draugiem.

Neapstrīdams ir arī fakts, ka K.Amenda ir bijis lielisks vijolnieks. Viņš ne vien sniedzis koncertus Rīgā un dažādās Rietumeiropas pilsētās, bet bijis arī V.A.Mocarta bērnu mūzikas skolotājs un tieši ar savu vijoļspēli iekarojis Bēthovena sirdi.

Talsos, pateicoties atsevišķu entuziastu neatlaidībai, ir ieguldīts liels darbs, lai atcerētos šo ievērojamo personību.

Novadpētnieks Juris Jansons savācis unikālu materiālu par K.Amendas dzimtu, ko apkopojis un izdevis vairākās grāmatās („Tu nāc man tūkstoškārt prātā...” un „Kā rodas Oda priekam”). Ir sakopta Amendas atdusas vieta Mācītājmuižā (tā ir iecienīts tūrisma objekts), atklāta piemiņas plāksne Talsu luterāņu baznīcā, kur Amenda kalpojis 34 gadus. K. Amendas vārdā ir nosaukta Talsu Mūzikas skolas kamermūzikas zāle, kur iekārtota pastāvīga ekspozīcija par L.Bēthovenu un K.Amendu, viņa vārdu nes arī Talsu luterāņu draudzes koris.

  Ir nodibināti kontakti ar Bēthovena muzeju Bonnā, vairākās valodās izdoti bukleti par K.Amendas un Bēthovena draudzību, uzņemtas videofilmas par vietām, kas saistītas ar K.Amendas vārdu Latvijā un Vācijā.

Kopš 2005.gada Talsos notiek regulāri Kārļa Amendas Mūzikas svētki, kuros piedalās gan valstī pazīstami mūziķi, gan jaunie, topošie vijolnieki. Īpašu gaisotni šiem svētkiem, piešķir K.Amendas dzimtas pēcnācēji, kas dzīvo dažādās pasaules valstīs un ir apzināti, pateicoties Jansona kunga neatlaidībai.

2009.gadā Piekto Amendas Mūzikas svētku ietvaros notika Pirmais jauno vijolnieku un čellistu koncertfestivāls, kurā piedalījās Talsu rajona mūzikas skolu audzēkņi. Trešajā jauno vijolnieku un čellistu koncertfestivālā aicināti piedalīties visu Kurzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņi un arī viesi.

(Inta Udodova, muzikoloģe, Talsu Mūzikas skolas skolotāja)

***

12-04-2017 Jau 13. reizi Talsu novadā izskanēja Ludviga van Bēthovena drauga, mācītāja, mūziķa un skolotāja Kārļa Ferdinanda Amendas mūzikas svētki.

Svētku noslēguma daļa notika restaurētajā Lielvirbu muižā, kur tika pasniegtas balvas mūzikas konkursa dalībniekiem, un ar koncertu priecēja gan konkursanti, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu stīgu kvartets un talsenieks, Latvijas Nacionālās operas baritons Rihards Millers. Interesants ir fakts, ka K. F. Amenda tieši Lielvirbu muižā strādāja par skolotāju, kur arī saņēmis vēstules no Bēthovena.

Talsu Komersantu kluba dāvāto svečturi, kas tradicionāli tiek nodots muižai, kurā plānots nākošā K. F. Amendas mūzikas svētku koncerts, Talsu novada muzeja direktore Mirdza Jonele un Talsu Komersantu kluba pārstāves Ineta Erķevica un Eliko Bērziņa pasniedza Lielvirbu muižas saimniekam, norādot, ka šī ir svečtura īstā mājvieta!

http://www.talsi.lv/kultura135/stigu_skanas_atkal_aizvaditi_karla_ferdinanda_amendas_muzika

***

2020. gads ir nozīmīgs mūzikas pasaulē ar viena no spilgtākajiem Vīnes klasicisma pārstāvjiem – Ludviga van Bēthovena 250. jubileju. Godinot izcilo komponistu, svarīgi pieminēt viņa draudzību ar kādreizējo Talsu mācītāju Karlu Ferdinandu Amendu (1771 – 1836), kuram tikpat nozīmīga jubileja gaidāma nākamgad.

Godinot izcilo komponistu 26.jūnijā ārpusē pie Talsu novada muzeja atklāts Muzikālais soliņš.

https://visittalsi.com/muzikalais-solins-skanes-draudzibas-pieminai/