Katrīne Purva

Aizvien biežāk dzirdam sēru vēstis, ka mūžībā aizsaukti tie vecie tēvi un māmuļas, kas likuši pamatus un devuši latvisko dzīves ziņu trim pēdējām trimdinieku paaudzēm. Nu šiem aizgājējiem piepulcējusies arī Katrīna Purva, dzimusi Vanaga, dižena zemgaliete, čakla audēja un daiļamatniece, dēlu māte un mazbērnu auklētāja, atstājot Toronto ziedošos ceriņdārzus, savus tuviniekus un draugus 4. jūnijā. Katrīna Purva dzimusi 1893. gada 22. janvārī Rundāles pagasta Riekūnos, beigusi Jelgavā lauksaimniecības skolu un 1922. gadā kļūstot brīvības cīņu dalībnieka Rūdolfa Purva dzīves biedre, sāka saimniekot viņam piešķirtajā jaunsaimniecībā Bērzmuižas pagasta Kaijās. Blakus pienākumiem saimniecībā Katrīna Purva allaž rosīgi piedalījusies sabiedriskā darbā, kur īpaši tuvs viņai bija teātris, skatuves māksla, interese par literatūru. Arī abi dēli Purvu ģimenē, Ziedonis un Rūdolfs, mantojuši mātes talantu un intereses. Tā vecākais dēls Ziedonis ir Latvijā pazīstams koru diriģents, skolotājs, dzejnieks. Jaunāko — Rūdolfu kā Kanādas, tā ASV latvieši pazīst kā apdāvinātu aktieri, kādreizēju Marisa Vētras skolnieku dziedāšanā. Skatuves gaitām pievērsušies arī mazbērni Rudīte un Imants. Bēgļu gaitās Purvu ģimene nonāca Zviedrijā, kur nelaiķe cītīgi darbojās Roberta Legzdiņa dibinātajā tautas mākslas kooperātīvā, Stokholmas pievārtē bija īstā vieta, kur labestības un draudzības pilnā Zemgales saimniece atrada atbalsi savām interesēm par mākslu, mūziku, literatūru, jo šeit bēgļu dienas vadīja Mārtiņš Zīverts, Mariss Vētra, Skalbe ar ģimeni, Jānis Grīns, Anna Dagda un vēl daudzi citi mūsu opernieki, aktieri, gleznotāji. Purvu istabiņā vietas allaž bija diezgan — tur allaž pulcējās jaunie un vecie uz pārrunām, tur radās un veidojās daudz sirsnīgas draudzības, kas turpinājās ari vēlāk, kad Purvu ģimene pārcēlās darbā uz citu vietu. Drīz Purvu ģimenes ceļš veda uz Kanādu, bet Purvu mātei bez pašas bērniem un mazbērniem bēgļu gaitās bija atradušās vēl citas „meitas" un „dēli", kas viņai bija tuvi un mīļi un kas vienādi vai otrādi bija saistīti ar viņas likteni. Tā līdz pēdējai dienai tieša draudzība saista Purvu māti ar „dēliem" — vēsturnieku Jāni Mežaku un farmaceitu Jāni Kosuli, Zviedrijā paliek „meita" Velta Draviņa. Lai viņai zvaigžņu ceļos silts paldies par viņas labajiem vārdiem un darbiem, kādu viņai netrūka šās zemes gaitās — tikpat labi un svētīgi, kā viņas ceptā brūnā rudzu maize.

Avots: Latvija Amerikā, 26.06.1971