Kazimirs Laurs

Latviešu trimdas mākslinieks un sabiedriskais darbinieks Kazimirs Laurs dzimis  Rēzeknes novada Makašānu pagasta Šķerbinieku ciemā 1923. gada 7.novembrī.

Viņa agrā bērnība pagāja skaistajos Latvijas laukos, kur viņam radās dziļa dabas mīlestība.

Dzimis Antona (mežsarga) un Franciskas (dzimusi Rancāns) ģimenē. Gājis Stirnienes pamatskolā. Vēlāk, pirms iesaukuma armijā, divus gadus mācījies Meža saimniecības skolā Lubānā.

Bērnībā gājis ganu gaitās.

II Pasaules kara beigās 18 gadu vecumā viņš tika iesaukts latviešu leģionā - pārstaigājis Vidzemi, piedalījies kaujās pie Lubānas, Cesvaines, Mores, Nītaures, Kurzemē pie Pienavas ievainots, ārstēties nosūtīts uz Vāciju. Karavīra gaitas atsācis kā Tornas grāvracis un, II Pasaules karam beidzoties, nonācis Putlosas (Vācija) un Cēdelheimas (Beļģija) gūstekņu nometnēs. Vēl būdams gūstā, K.Laurs Beļģijā sāk zīmēt un gleznot , vēlāk, pārcēlies uz Eslingenu (Vācija), kur mācījies nometnes latviešu mākslas skolā pie māksliniekiem L.Liberta, F.Banges, S.Vidberga un J.Matisona, šai laikā pirmo reizi ar saviem darbiem arī vietējā izstādē.

1950.gadā  K.Laurs izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Dienvidkalifornijā Klusā okeāna krastā Santamonikā, kur pavadījis visu savu mūžu izveidojot savu darbnīcu un izkopjot brīnišķigu dārzu, dienas laikā strādājot dzīvojamā kompleksā par dārznieku, bet brīvo laiku veltot mākslai un latviešu kopienai. Visu mūžu piekopis askētisku dzīvesveidu, visus resursus veltot mākslai.

Viņa darbnīca bija pazīstama kā latviešu mākslinieku un radošo darbinieku satikšanās vieta. Pie viņa  pulcējās latviešu trimda un vēlāk arī Latvijas radošo personību zieds un bohēma.

K.Laurs piedalījies daudzās amerikāņu un latviešu rīkotajās kopējās izstādēs, Amerikas latviešu Rietumu krasta Dziesmu svētku un Kultūras fonda mākslas skatēs Sietlā un Sanfrancisko. Kopš 2002.gada vairākas Kazimira izstādes un radošās darbnīcas ir notikušas Latvijā (Rīgā, Rēzeknē, Ludzā, Līvānos).

Viņa daiļradi ietekmēja kontrastainie Kalifornijas klimatiskajie apstākļi un daba - smilšainās un akmeņainās pludmales,  tuksneši un kalni. Viņam nekad netrūka iedvesmojošu ainavu glezniecībai - viņa krāsu palete vienmēr bija koša, dinamiska un optimistiska. Viņa eļļas gleznas ir izstādītas visā ASV un Eiropā gan privātās kolekcijās, gan muzejos.

Viņa darbi ir bagātināti ar niansēti krāsainiem abstraktiem dabas skatiem. Izglītojies un darbojoties kā eļļas gleznotājs, 2017. gada beigās, 94 gadu vecumā, Laurs sāka zīmēt uz krustmeitas Ingas Buell  (Kazimira Laura laba drauga un laikabiedra mākslinieka un literāta Jāņa Gorsvāna meitas, dzīvo Sanklemente pilsētā Orindžas apgabalā, Kalifornijā) dāvināta iPad - izstrādāja vairāk nekā 50 dinamisku zīmējumu portfeli izstādēm un tēlotājmākslas izdrukām. Viņa iPad mākslas izstāde 2018. gadā tika atklāta un bija skatāma Rēzeknē, Latvijā. 2018. gada nogalē tika izdots viņa darbu albums iespieddrukā un digitālā formātā.

Kazimirs Laurs mira savas krustmeitas mājā Sanklemente pilsētā 2020. gada 12. martā.

Tuvākie draugi un diasporas laikabiedri Kazimiru Lauru sauca par Kažu. Mēs, Latvijā - par Kazi.

Informācijas avoti:

Papildu informācijai par mākslinieku Kazimiru Lauru un viņa darbiem var iegūt, sazinoties: [email protected]

Kazimira Laura mājas lapa: https://www.kazimirslaurs.com/about/

Kazimira Laura mākslinieka FB profils: https://www.facebook.com/Kazimirs-Laurs-Artist-198448224395838

https://www.vestnesis.lv/ta/id/67414

2019. gadā Kazimira Laura veselība sāka pasliktināties. Visu dzīvi viņš bija ļoti aktīvs - daudz staigāja, palīdzēja draugiem un kaimiņiem. Bija veģetārietis.

Kazimirs Laurs mira 2020. gada 12. martā savas mīļās krustmeitas Ingas Buell (dzimusi Gorsvāns) mājā Kalifonijā, savu tuvāko aprūpēts.

Par Kazimiru skumst viņa mīļā krustmeita Inga Buell (arī grafikas maksliniece) ar ģimeni - vīru George Buell (Santa Barbara pasvaldības pilsētplānotāju) un diviem dēliem.

Par Kazimiru ļoti skumstam arī mēs - Sarmīte un Viktors Māris Barviki. Kazimirs jeb Kaža bija mana vīra Viktora vecāku Birutas (zobārstes) un Laimoņa (inženiera) Barviku laikabiedrs, kompanjons un tuvs draugs. Mums viņa pietrūkst katru dienu.

Mēs vienmēr apciemojām viens otru - gan Kazimiram viesojoties Latvijā, gan mums viesojoties Kalifornijā.

Ir kāda īpašība, kas padarīja Kazimiru īpašu un pārāku par citiem - viņa bezgalīgā vienaldzība pret materiālām lietām kā svarīgām dzīves vērtībām. Mums to visiem vajag no viņa mācīties.

Kazimira vēlēšanās bija, lai viņa pelni tiktu izkaisīti Teiču purvā - vietā, kur dzērves kliedz, vēji gaudo un daba rudeņos iekrāsojas pārpasaulīgās nokrāsās un toņos.

Pēdējo reizi mēs Kazimiru satikām 2018. gada rudenī Latvijā. Kopā arī apmeklējam I.Tillera izstādi Latvijas Mākslas muzejā un turpat pusdienojām. Kazimirs tajā pašā rudenī ar krustmeitu Ingu vēl paspēja paviesojās Francijā, apmeklējot arī Luvru un citas slavenas vietas.

COVID-19 ierobežojumu dēļ atvadīšanās ko Kazimira tika atlikta -  ir plānota 27.03.2022. plkst. 13:00 (Pēc Kalifornijas laika) klātienē un attālināti:

Losandželosas latviešu namā

1955 Riverside Drive

Los Angeles, CA

Mans vīrs Viktors rakstīja Kazimiram atvadu vārdus:

Kazimirs jeb Kaža bija ilgs un labs draugs maniem vecākiem. Viņš bija arī tuvs man un vēlāk arī manai sievai Sarmītei. Mēs satikāmies katru reizi kad viņš vēlos rudeņos viesojās Latvijā, un mēs viņu apmeklējām viņa Santa Monica dzīvoklī, viesojoties Kalifornijā. Mēs gājām uz Santa Monica pludmali, apskatījām viņa izkopto dārzu, mākslas darbus un uz terases dzērām tēju.

Kazimirs bija talantīgs mākslinieks, dārznieks un interesanta personība. Mūsu mājā bija daudz viņa gleznu. Guļamistabā pie sienas karājās viņa gleznots mana tēva Laimoņa portrets. Santa Monica pie sava dzīvokļa bloka Kazimirs rūpējās par kokiem un augiem. Viņa augi šodien vēl aug arī puķupodos mūsu Latvijas mājās - kā dzīva piemiņa no Kazimira.

Kopš bērnības atceros, ka viņš kopā ar mums pavadīja laiku mūsu Pine Mountain Club kalnu mājā. Pēc mana tēva nāves, tieši Kazimirs palīdzēja man un manai mammai atbrīvot māju no mēbelēm, lai to varētu pārdot.

Pēdējos gados, mēs Kazimiru rudeņos apciemojām arī viņa radinieces mājā Rīgā pie Ulmaņa gatves. Pēdējo rezi tikāmies tur 2018. gada rudenī. Mēs priecājāmies, ka viņš ir bijis mūsu laikabiedrs.

Paldies, Tev Kazimir, ka biji ar mums, par Taviem stāstiem, darbiem un dzīvi.

Paldies, Dievs, par svētību, ko Tu mums devi caur Kazimira ilggadīgo draudzību.

No dažādiem informācijas avotiem sagatavoja Sarmīte Barvika.