Klauss Emīls Jūlijs Fukss

Klauss Emīls Jūlijs Fukss (angļu: Klaus Emil Julius Fuchs; dzimis 1911. gada 29. septembrī, miris 1988. gada 28. janvārī) bija Vācijā dzimis, 1941. gadā naturalizējies britu fiziķis un kodolspiegs, kurš 1950. gadā tika notiesāts par britu un amerikāņu kodolizpētes dokumentu nopludināšanu Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā un arī pēc tā. Fukss bija augstas klases speciālists savā jomā. Esot Losalamosas Nacionālajā Laboratorijā, Fukss bija atbildīgs par daudziem nozīmīgiem teorētiskajiem aprēķiniem, kas bija saistīti ar pirmajām atombumbām, un vēlāk arī - pirmajiem ūdeņraža bumbas modeļiem.

Jaunība Klauss Fukss piedzima Riselsheimā, Vācijā kā trešais četru bērnu ģimenē. Fuksa tēvs — Emīls Fukss bija luterāņu mācītājs, bet vēlāk kļuva par teoloģijas profesoru Leipcigas universitātē. Fuksa vecāmāte, māte un viena no māsām savas dzīves beidza pašnāvībā, turklāt otrajai māsai tika diagnosticēta šizofrēnija.

Fukss absolvēja gan Leipcigas, gan Ķīles universitāti. Studējot Ķīles universitātē, Fukss kļuva politiski aktīvs un iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā, bet 1932. gadā Vācijas Komunistu partijā. 1933. gadā pēc saķeršanās ar nacistu režīmu, viņš aizbēga uz Franciju, no kurienes, izmantojot ģimenes sakarus, tālāk devās uz Bristoli, Anglijā. 1937. gadā Fukss ieguva doktora grādu fizikā Bristoles universitātē, viņa darba vadītājs bija Nevils Motts. Bet Edinburgas universitātē Fukss kļuva par zinātnes doktoru, darba vadītājs bija Makss Borns. Viņa raksts par kvantu mehāniku žurnālā "Proceedings of the Royal Society" 1936. gadā, palīdzēja iekļūt starp Edinburgas universitātes mācībspēkiem.

Kara laika darbs un spiegošana

 

Otrā pasaules kara sākumā vācu pilsoņi Apvienotajā Karalistē tika internēti. Fukss tika ieslodzīts nometnē Menas salā, un vēlāk tika pārvietots uz nometni Kvebekā, Kanādā (1940. gada jūnijs — decembris). Tomēr pateicoties profesora Borna pūliņiem, 1941. gadā Fukss atgriezās Edinburgā. Šeit viņu uzrunāja Rūdolfs Peierls, kurš aicināja Fuksu strādāt "Tube Alloys" projektā. Tas bija britu kodolbumbas izstrādes projekts. Neskatoties uz karalaika ierobežojumiem Fuksam piešķīra britu pilsonību un 1942. gadā viņš parakstīja līgumu par informācijas neizpaušanu.

Londonas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izziņa 1941. gada 10. augustā vēsta, ka GRU atjaunoja sakarus ar Fuksu. Viņa kontaktaģents bija pazīstams kā "Sonja". Viņas īstais vārds bija Ruta Vernere — vācu komuniste un padomju militārās izlūkošanas majore.

Kā Fukss vēlāk liecināja, pēc tam kad 1941. gadā Trešais reihs iebruka Padomju Savienībā, viņš nosprieda, ka padomju pusei ir tiesības zināt, ko Apvienotā Karaliste (vēlāk arī ASV) slepenībā izstrādā. Kopš tā laika viņš sāka pārsūtīt militāro informāciju Padomju Savienībai, kaut gan precīzs datums, kad tas tika sākts, nav zināms. Fuksa liecība apstiprina, ka viņš sazinājās ar kādu bijušo draugu no Vācijas komunistu partijas, kurš saveda kopā Fuksu ar kādu cilvēku no Padomju Savienības vēstniecības Apvienotajā Karalistē. Viņa segvārds bija "Rests" (Rest).

1943. gada nogalē Fukss kopā ar Peierlu devās uz Kolumbijas universitāti Ņujorkā, lai strādātu pie Manhetenas projekta. Lai arī Fukss bija GRU "īpašums", viņa vadība tika nodota NKVD rīcībā, kad viņš pārcēlās uz Ņujorku. No 1944. gada augusta Fukss sāka strādāt Teorētiskās fizikas divīzijā Losalamosā, Ņūmeksikā Hansa Bētes vadībā. Viņa darbības sfēra bija plutonija bumbas kodolu dalīšanās ierosināšana, izmantojot imploziju. Vienā brīdī Fukss paveica aprēķinus, kurus iepriekš Edvards Tellers bija atteicies darīt intereses trūkuma dēļ. Viņš bija Fuksa-Nordheima metodes autors. Šī metode ļāva aprēķināt radioaktīva materiāla kritisko punktu ķēdes reakcijas ierosināšanai. Vēlāk viņš iesniedza arī patentu kopā ar Džonu fon Neimanu, kurš aprakstīja metodi, ar kuru ierosināt kodolsintēzi kodoltermiskos ieročiem ar imploziju. Fukss bija viens no daudzajiem zinātniekiem kas piedalījās Trinity testā — pirmajā kodolbumbas izmēģinājumā pasaulē.

No 1947. gada nogales līdz 1949. gada maijam Fukss nodeva Padomju Savienības oficierim Aleksandram Fekļisovam teorētiskos aprēķinus un materiālus ūdeņražbumbas radīšanai, kā arī pamatrasējumus tās izgatavošanai, kamēr strādāja Anglijā un Savienotajās Valstīs pie attiecīgajiem projektiem. Fukss satikās ar Fekļisovu sešas reizes, kuru laikā Fukss nodeva viņam Enivetokas atola urāna un plutonija bumbu testu rezultātus un Savienoto Valstu urāna-235 ražošanas izejas datus. Atklājot, ka savienotās Valstis ražo tikai 100 kilogramus urāna 235 un 20 kilogramus plutonija mēnesī, Fukss ļāva Padomju Savienības zinātniekiem viegli aprēķināt Savienoto Valstu rīcībā esošo atombumbu skaitu.

Tādējādi Padomju Savienības līderi labi zināja, ka Savienotās Valstis nebija gatava kodolkaram ne 1940. gadu beigās, ne 1950. gadu sākumā. Informācija, ko Fukss nodeva Padomju spiegiem 1948. gadā sakrita ar Donalda Maklīna (viens no Kembridžas piecinieka — spiegiem, kuri strādāja Padomju Savienības labā Otrā pasaules kara laikā) ziņojumiem no Vašingtonas. Staļina stratēģiem bija vairāk nekā skaidrs, ka Savienoto Valstu rīcībā nav pietiekoši daudz kodolieroču, lai vienlaicīgi tiktu galā ar Berlīnes blokādi un komunistu uzvaru Ķīnā.

Fukss vēlāk liecināja, ka viņš 1945. gadā nodeva informāciju Padomju Savienībai par Manhetenas projektu, izmantojot kurjeru "Raimondu" (vēlāk tika atpazīts kā Harijs Golds), kā arī 1946. un 1947. gadā informāciju par ūdeņraža bumbu. 1947. gadā Fukss piedalījās Kombinētās Politikas Komitejas (KPK) konferencē. Šī komiteja tika radīta, lai atvieglotu apmaiņu ar kodolnoslēpumiem starp augstākajiem līmeņiem Savienoto Valstu, Apvienotās Karaliste un Kanādas valdībās. Konferencē piedalījās arī Donalds Maklīns kā britu KPK sekretārs. Fukss tika notiesāts 1950. gada 1. martā uz 14 gadiem cietumā — maksimums, ko varēja piespriest par militāro noslēpumu izpaušanu sabiedrotai nācijai. Aukstā kara sākumā Padomju Savienība joprojām tika uzskatīta par sabiedroto. Nedēļu pēc spriedumā 7. martā Padomju Savienība izplatīja paziņojumu, kurā tika noliegts, ka Fukss būtu jebkad spiegojis tās labā.

Brieduma gadi un vecumdienas

Pēc tiesas prāvas 1950. gadā Fuksam tika atņemta Apvienotās Karalistes pilsonība. Daži apgalvo, ka Fukss atzinās, lai izvairītos no nāvessoda, tomēr atsaucoties uz vienu no pēdējām pratināšanām, Fukss drīzāk ticēja, ka viņam atļaus atkal strādāt Harvelā.

Fukss tika atbrīvots no Veikfīldas cietuma 1959. gada 23. jūnijā, pēc 9 gadu un 4 mēnešu soda izciešanas. Fukss nekavējoties emigrēja uz Drēzdeni, kura tajā laikā atradās VDR. Ceļvedis, kuru viņš iedeva ķīniešu fiziķiem, palīdzēja viņiem izstrādā kodolbumbu, kuru viņi pārbaudīja 5 gadus vēlāk.

1959. gadā Fukss apprecēja savu studentu gadu draudzeni komunisti Margaretu Keilsonu. Viņš turpināja savu zinātnieka karjeru un sasniedza vērā ņemamus sasniegumus. Viņš tika ievēlēts Zinātņu Akadēmijā un SED centrālajā komitejā un vēlāk kļuva par galveno direktoru Kodolpētījumu institūtā Rozendorfā, kur viņš strādāja līdz 1979. gadam, kad atvaļinājās. Viņš saņēma ordeni "Par nopelniem dzimtenes labā" un Kārļa Marksa ordeni.

Klauss Fukss nomira 1988. gada 28. janvārī netālu no Drēzdenes.