Pastāsti par vietu
lv

Klāvs Putra

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1880
Miršanas datums:
06.12.1950
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Te raksts par Klāvs Putra no 1936. gada Dārzkopības un Biškopības žurnāla.

 

Četrdesmit gadus dārzkopja darbā

Agr. A. SPOLĪTIS

Nav īss laiks darba pavadīti četrdesmit gadi .. . Nav ari mazums 
darbinieku, kas sasnieguši šādu gadu skaitu dārzā strādājot. Bet piemi 
nēt varam tikai tos, kas ar kautko īpatnēju paceļas pāri citiem. Tāds šogad
ir Klāvs Putra. 
Sava aroda darba gaitas viņš uzsācis 1896. g., pēc Liepājas pils 
3-klasīgās skolas beigšanas iestājoties Jelgavā Brankšēvica dārzniecībā par 
mācekli. Četros gados izmācījies par dārznieku, viņš ar Lasmaņa tēva 
starpniecību dabū patstāvīgu darbu Volīnijas gub., Ukrainā. Pēc tam 
vairākus gadus Zeidaka virsvadībā strādā pie parku ierīkošanas Ukrainā 
(visvairāk Ķijevas guberņā) un tur iestrādājas daiļdārzniecībā. Neilgi viņš 
strādā Simferopolē, Pastaka kokaudzētavā un pēc tam Meijera kokaudzē 
tavā Ķijevā. Šeit viņam izdevība strādāt ceriņu 
rožu, pundurkoku, ziemciešu v. c. košumstādu 
pavairošanā, jo šo nozaru vadība minētā 
kokaudzētavā viņam uzticēta. 1908. g. Putra 
dodas ceļojumā cauri Charbinai (še nostrādā 6 
mēn. apstādījumus ierīkojot), Vladivostokai un 
Chabarovskai (iepazīstas ar turienes dārziem 
un beidz savu ceļojumu Turkestānā. 1909 
g, rudenī viņš ierodas Taškentā, kur no 
dzīvo līdz 1920. g. Uz Turkestānu viņa ceļa 
mērķis — iepazīties ar tirdzniecības - rūpnie 
čības augļkopibu, ar darba organizāciju un 
darba paņēmieniem rīkojoties plašumā, ku 
viena īpašnieka dārzs sasniedz pat 250 ha! 
lestājoties darbā, 150 ha lielā augļu dārzā, viņa vadībā nodod pun 
durkoku un vīnu dārzu nodaļas. 1912. g. Putru pieņem par Taškentas 
rajona dārzkopības instruktoru, kur viņš nostrādā līdz kara laikam. Pēc 
pilsoņu kara lielinieku valdība viņu mobilizē atkal dārzkopības darbam 
Taškentas rajonā, kur ar savām organizātora spējām viņš gūst labus pa 
nākumus. 1920. g. ar pirmo bēgļu ešalonu Putra atgriežas dzimtenē un 
strādā trīs gadi atkal Zeidaka virsvadībā pie Brāļu kapu ierīkošanas kā 
darbu vadītājs. 1923. g. pāriet uz Paplaku un ierīko Dobrovoļska kok 
audzētavu. Materiālo līdzekļu trūkuma dēļ tomēr darbu tur pārtrauc un, lai
veicinātu vietējā rajona dārzkopības attīstību, nodibina Paplakas un ap 
kārtnes jaunsaimnieku dārzkopības b-bu. Pēdējā viņa personīgā vadībā 
attīsta ļoti rosīgu darbību, izveidojot ne tikai vietējos māju dārzus, bet 
ražojot arī ejošākās tirgus preces. Putras darbības nopelns, Paplakas 
rajonā daudz sasniegts lauku māju izdaiļošanā, bez tiešiem izdevumiem —
šim nolūkam. Uz viņa pamudinājumu ierīkotas šinī rajonā dažas nelielas, 
bet intensīvas kokaudzētavas. No 1935. g. rudens K. Putra saistīts L. L. 
kamerā par Bārtas rajona dārzkopības instruktoru. 
No šī īsā dzīves apraksta redzam, ka mūsu darba panākumiem vai 
ņagotais darba biedrs strādājis dažādās vietās un gandrīz vai visās dārz 
kopības nozarēs. Šāda vispusība nodarbībā parasti norāda uz paviršību 
vai pat diletantismu. Šoreiz tas pilnīgi atkrīt, jo viņa darbs balstās uz 
pilnīgas izpratnes. Putra ir viens no nedaudziem vecās paaudzes dārz 
kopjiem, kas praktiskam darbam arvien rod teorētisko izskaidrojumu. 
Šī mērķa sasniegšanai viņam nav sveša pat jaunākā periodika vācu un 
krievu valodā. Tāpēc arī ikvienā jautājumā katrs viņa vārds ir noteikts 
un pārliecības pilns, katrs solis, katrs naža grieziens ir ne tikai apzināts 
un labi pārdomāts, bet arī labi pārbaudīts. Taču viņa darbs nekad nav 
aprobežojies ar sauso agronomisko palīdzību birojā. Arvien viņš ir bijis 
saistīts ar praktisko darbu dārzā — vai nu kā rīkotājs, vai arī kā pats 
darba darītājs. 
Jaunai paaudzei K. Putra vēl vienā ziņā interesants. — Gandrīz visi 
vecākās paaudzes dārzkopji (arī ļoti daudzi no jaunās) slēpj un neiz 
teic dažādas savā mūžā noskaidrotas atziņas. Putrām turpretī noslēpumu 
nav. Visas viņa zināšanas, kuras vai nu no literātūras, vai no personī 
giem vērojumiem darbā rastas ir priekš visiem. Viņš neizceļ personīgo 
labumu; labi jābūt visiem, kas strādā — tāda ir Putras progresīvā doma. 
Laimīgākie tagad var justies bārtēnieši. Šinī novadā daudz ierosi 
nājumu var dot tāds entuziasts dārzkopībā, kāds ir K. Putra. Kā īsts 
dzimtenes mīļotājs vīņš pēdējā laikā cieti turas pie sava Liepājas rajona 
un neļaujas daudziem aicinājumiem uz citurieni. Pat viņa saturīgie raksti 
tikai retumis nonāk mūsu lielāko speciālžurnālu redaktoru rokās, bet visu 
vairumu savu sacerējumu viņš nodod vietējiem — Liepājas iespiedējiem. 
Cerēsim tomēr, ka šinī ziņā viņš labosies un nākošos četrdesmitos ķersies 
biežāk pie spalvas un ļaus vairāk savas bagātīgās atziņas lasīt arī plašākai 
dārzkopju saimei. 
Dārzkopis K. Putra 

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_dabi1936n12|article:DIVL180|query:Klāvs Putra|issueType:P

Avoti: periodika.lv, Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Juris Georgs PutraJuris Georgs PutraDēls00.00.1921
        2
        Elza PutraMeita00.02.192405.05.1975
        3Vera Selga VolfarteVera Selga VolfarteMeita14.05.191818.01.1996
        4Lidija PutraLidija PutraSieva00.00.189109.03.1976
        5
        Jevgeņijs VolfārtsZnots

        Nav norādīti notikumi

        Birkas