Klodīne Longē

Klodīne Žoržeta Longē  (dzimusi 1942. gada 29. janvārī, mirusi 2026. gada maijā) bija franču dziedātāja un aktrise, kura bija populāra 20. gadsimta 60. un 70. gados.

Longeta no 1961. līdz 1975. gadam bija precējusies ar amerikāņu dziedātāju un televīzijas zvaigzni Endiju Viljamsu.  

Viņa uzturēja privātu profilu no 1977. gada pēc tam, kad tika notiesāta par nolaidību saistībā ar sava drauga, olimpiskā slēpotāja Spider Sabiča, nošaušanu.

Agrīnā dzīve un karjera

Klodīna Žoržeta Longē ir dzimusi Parīzē, Francijā, 1942. gada 29. janvārī.

Viņas pirmās lomas kā aktrisei televīzijā bija divās 1963. gada seriāla "  McHale's Navy" sērijās . Viņa filmējās 1964. gada tāda paša nosaukuma teātra spēlfilmā. Daudzas no viņas aktierlomām 20. gs. sešdesmitajos gados bija televīzijas piedzīvojumu seriālu sērijās, tostarp "  Twelve O'Clock High" , "  Combat!" , "  The Name of the Game" ,  "The Rat Patrol" ,  "Hogan's Heroes" un  "Alias ​​Smith and Jones" . Longeta tika izvēlēta Šarhri Džavidas lomā 1965. gada NBC izglītojošās drāmas seriāla " Mr. Novak " sērijā "The Silent Dissuaders"  ar Džeimsu Francisku galvenajā lomā.

Viņa daudzas reizes piedalījās  "The Andy Williams Show"  seriālā un īpašajos raidījumos. Reizēm viņa piedalījās kā dziedātāja arī citās estrādes un mūzikas programmās, tostarp dziedātāju Bobija Darina un Toma Džons programmās. Viljamss raksturoja Longetu kā "skaistu, atlētisku, slaidu, sīku bruneti ar lielām, stirniņas formas acīm — manu mīļāko franču dziedātāju".

Karjeras izrāviens un mūzika

Viņas karjeras izrāviens notika 1966. gadā. Viņa piedalījās viesmākslinieka lomā seriāla "  Run for Your Life " pirmās sezonas noslēguma sērijā  ar Benu Gazaru galvenajā lomā. Epizodē "The Sadness of a Happy Time" viņa izpildīja savu Antoniu Karlosa Žobima  bosanovas  dziesmas "Meditation" (" Meditação ") angļu-franču divvalodu versiju. Epizode tika parādīta 1966. gada 16. maijā.

A&M Records līdzdibinātājs Herbs Alperts bija starp skatītājiem, kurus Longeta apbūra ar savu dziesmas "Meditation" izpildījumu. Kad Alperts 1966. gadā satika Longetu kādā klubā Ņūorleānā, viņš piedāvāja viņai ierakstu līgumu ar savu kompāniju. Laikā no 1966. līdz 1970. gadam Longeta ierakstīja singlus un piecus albumus A&M Records ierakstu kompānijā.

"Meditation" bija Longetas pirmais singls, kas izdots ierakstu kompānijā A&M. Citi Džobima skaņdarbi, ko viņa ir ierakstījusi, ir " A Felicidade", "How Insensitive" (" Insensatez ") un "Dindi".

1968. gadā Longeta filmējās kopā ar Pīteru Sellersu filmā  "The Party" ("Ballīte"), kas guva kases grāvēju, kuras sarakstīja, producēja un režisēja Bleiks Edvardss. Filmā Longeta nodziedāja Henrija Mančīni un Dona Bleka dziesmu "Nothing to Lose".

1971. gadā viņa pievienojās Viljamsas ierakstu kompānijai Barnaby Records. Viņa izdeva singlus un divus albumus Barnaby:  We've Only Just Begun  (1971. gadā) un  Let's Spend the Night Together  (1972. gadā). Viņa ierakstīja arī dziesmas plānotajam trešajam Barnaby albumam, kas palika neizdots. Daudzas no dziesmām plānotajam trešajam albumam bija iekļautas 1993. gada kompaktdiskā ar nosaukumu  Sugar Me , kas ir iedvesmots no Linsijas de Polas dziesmas, ko Longets ierakstīja 20. gadsimta 70. gadu sākumā, taču dažu pārējo dziesmu oriģināldarbi ir pazuduši un tiek uzskatīti par pazudušiem.

1975. gadā viņa dziedāja puķubērnu albumā  "Mazais princis " , kas balstīts uz Antuāna de Sent-Ekziperī romānu. Albums 1976. gadā ieguva "Grammy" balvu kā labākais bērnu albums.

Viņa guva zināmus panākumus topos. Viņas 1967. gada debijas albums "  Claudine " sasniedza 11. vietu  Billboard  popalbumu topā Amerikas Savienotajās Valstīs.  "Claudine"  kļuva par RIAA sertificētu zelta albumu, pārdodot vairāk nekā 500 000 kopiju. Turpmākie Longetas albumi  "The Look of Love"  sasniedza 33. vietu 1967. gadā un  "Love Is Blue"  — 29. vietu 1968. gadā  Billboard  popalbumu topā ASV.

Longetas muzikālais līdzgaitnieks viņas topos iekļauto albumu tapšanā bija aranžētājs Niks DeKaro. Viņš aranžēja arī viņas divus pārējos albumus A&M ierakstu kompānijā —  Colours  (1968) un  Run Wild, Run Free  (1970), kā arī  We've Only Just Begun  (1971) Barnaby ierakstu kompānijā.

Viņas singli Amerikā iekļuva  Billboard  Adult Contemporary topā. Starp viņas singliem topos ir viņas versija dziesmai "Here, There and Everywhere" (mūzika un vārdi: Džons Lenons un Pols Makartnijs), "Hello, Hello" (komponisti: Terijs Maknīls un Pīters Krēmers), "Good Day Sunshine" (komponisti: Džons Lenons un Pols Makartnijs), "Small Talk" (mūzika un vārdi: Gerijs Boners un Alana Gordona), kā arī "Love is Blue", 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībniece, kas ieguva ceturto vietu (mūzika: Andrē Pops un franču vārdi: Pjērs Kūrs). Vēl viena Longetas dziesma "Wanderlove" (mūzika un vārdi: Meisons Viljamss) Singapūras singlu topā ieņēma septīto vietu. Viņa joprojām ir populāra Japānā, kur visi viņas oriģinālie albumi tika atkārtoti izdoti kompaktdiskos.

Laulība ar Endiju Viljamsu

Longeta un Viljamss iepazinās Lasvegasā 1960. gadā, kad viņa iedeva galveno lomu Folies Bergère revijas izrādē Tropicana Resort & Casino. Longetai radās problēmas ar automašīnu, un viņa bija apstājusies ceļa malā. Braucot garām, Viljamss apstājās, lai piedāvātu palīdzību. Viņai bija 18 gadi, bet viņam - 32. Viņi apprecējās 1961. gada 15. decembrī Losandželosā, un viņiem bija trīs bērni. Viņi juridiski šķīrās 1970. gadā un izšķīrās 1975. gada janvārī. Pēc Viljamsa teiktā, viņi palika "ļoti labi draugi".

Draudzība ar Robertu F. un Eteli Kenedijiem

Longeta un Endijs Viljamsi bija senatora Roberta F. Kenedija un viņa sievas Etelas Kenedijas tuvi draugi. Sešdesmito gadu vidū pāris uzņēma Kenedijus viņu rezidencēs Bel Airā, Kalifornijā, un Palm Springsā, Kalifornijā, un pavadīja laiku Kenediju rezidencēs Hikorihilā un Ņujorkā. Viņi kopā devās vasaras kruīzos pa Salmonas upi Aidaho centrālajā daļā un pa Kolorādo upi.

1968. gada 4. jūnijā vai pirms tā, 1968. gada Demokrātu partijas prezidenta priekšvēlēšanu dienā Kalifornijā, Kenedijs — Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts — un viņa sieva noslēdza provizoriskas vienošanās ar Viljamsu un Longetu par apmeklējumu Losandželosas naktsklubā "The Factory". Saskaņā ar Viljamsa teikto, Roberts Kenedijs viņiem teicis, ka pēc savas televīzijas uzstāšanās Ambassador viesnīcā viņš dos žestu ar roku, lai apstiprinātu viņu tikšanos.

Neilgi pēc pusnakts 5. jūnijā Longets un Viljamss Kenedija apartamentos viesnīcā "Ambassador" skatījās televīzijā pārraidīto senatora Kenedija uzvaras runu priekšvēlēšanās. Kad Viljamss steidzās lejā uz viesnīcas balles zāli, viņš gaitenī dzirdēja skaļas skaņas un uzzināja, ka Kenedijs ir sašauts. Longeta un Viljamss galu galā pievienojās Kenedija ģimenei un draugiem Labā samarieša slimnīcā, kur ārsti centās glābt senatora dzīvību. Viņi palika slimnīcā 24 stundas.

Longeta un Viljamss 8. jūnijā apmeklēja Kenedija bēres Svētā Patrika katedrālē Ņujorkā. Televīzijas kamera iemūžināja Viljamsu mierinām raudošo Longetu mises laikā. Pēc tam, kad Kenedija brālis Edvards M. "Teds" Kenedijs nolasīja īsu un emocionālu atvadu runu, Viljamss un koris nodziedāja "Republikas kaujas himnu", kas, kā ziņots, ir RFK ilggadēja iecienītākā dziesma.

Pēc bēru mises Longeta un Viljamss pavadīja Etelu Kenediju, Tedu Kenediju un citus Kenediju ģimenes locekļus 21 vagona bēru vilcienā, kas senatora Kenedija mirstīgās atliekas nogādāja apbedīšanai Vašingtonā un Ārlingtonas Nacionālajā kapsētā. Laikraksta "Washington  Post" 1968. gada 9. jūnija izdevuma pirmajā lapā  bija liela Teda Kenedija un Longeta sfotogrāfija, kuros viņi stāvēja kopā uz aizmugurējās platformas, vilcienam braucot cauri Ziemeļfiladelfijai.

Longeta un Viljamss savu dēlu nosauca Roberta F. Kenedija vārdā.

Arestēšana un tiesas process

Longeta tika arestēta un apsūdzēta par sava drauga, olimpiskā slēpotāja Vladimira "Zirnekļa" Sabiča, nāvējošu sašaušanu viņa mājās Aspenā, Kolorādo štatā, 1976. gada 21. martā. Tiesas sēdē Longeta apgalvoja, ka ierocis nejauši izšāvis, kad Sabičs viņai rādījusi, kā tas darbojas. Viljamss publiski atbalstīja Longetu visas tiesas procesa laikā, apmaksāja viņas juridiskās aizstāvības komandu un pavadīja viņu uz tiesas namu un no tā. Vēlāk jautāts par savu nelokāmo atbalstu bijušajai sievai, Viljamss sacīja: "Viņa ir manu bērnu māte, un mēs nekad nepārstājām draudzēties. Mēs vienkārši vairs negribējām būt precējušies."

Pitkinas apgabala šerifa birojs un 9. Kolorādo tiesu apgabala izmeklēšanas birojs pieļāva divas procesuālas kļūdas, kas palīdzēja Longetas aizstāvībai: viņi paņēma no viņas asins paraugu, iepriekš neiegūstot orderi, un viņi konfiscēja viņas dienasgrāmatu bez ordera. Pēc prokuroru teiktā, paraugs uzrādīja kokaīna klātbūtni viņas asinīs, un viņas dienasgrāmata, kā ziņots, ir pretrunā ar viņas apgalvojumu, ka viņas attiecības ar Sabiču nav pasliktinājušās. Lai vēl vairāk sarežģītu apsūdzības lietu, ieroci nepareizi rīkojās personas, kas nav ieroču eksperti. Tā kā viņi nespēja citēt nevienu no nepieļautajiem materiāliem, prokurori izmantoja autopsijas ziņojumu, lai norādītu, ka Sabiča nošaušanas brīdī viņš bija noliecies, ar seju pretī un vismaz 1,80 metru (5 pēdu 11 collu) attālumā no Longetas, kas neatbilstu personas, kura demonstrē šaujamieroča darbību, pozīcijai un relatīvajam attālumam.

Žūrija atzina viņu par vainīgu slepkavībā aiz neuzmanības un piesprieda viņai nelielu naudas sodu un 30 dienas cietumā. Tiesas tiesnesis Džordžs E. Lors ļāva Longetai izvēlēties soda izciešanas dienas, uzskatot, ka šāda vienošanās ļaus viņai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Viņa nolēma lielāko daļu soda izciest nedēļas nogalēs. Kritiskā reakcija uz spriedumu un piespriesto sodu saasinājās, kad viņa vēlāk devās atvaļinājumā kopā ar savu advokātu Ronaldu D. Ostinu, kurš tolaik bija precējies.

Longeta un Ostins vēlāk apprecējās. 2023. gadā viņi joprojām dzīvoja Aspenā.

Pēc krimināllietas Sabiču ģimene uzsāka civillietu, lai iesūdzētu Longetu tiesā. Lieta galu galā tika atrisināta ārpustiesas kārtībā ar nosacījumu, ka Longeta nekad neapspriedīs un nerakstīs par slepkavību vai izlīgumu.

Nāve

2026. gada 14. maijā tika paziņots, ka Longeta ir mirusi 84 gadu vecumā. Ziņas apstiprināja viņas brāļadēls Braiens Longets.