Konstantīns Bojārs

Katoļu garīdznieks Latvijā (ordin.1958.15.05; apostazēts /1963/). Dzimis Rudzātos.  

Konstantīnu Bojāru par katoļu garīdznieku ordinēja 1958. gadā un viņš ar pārtraukumiem ir kalpojis katoļu baznīcā.

1969. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un uzsāka darbu iekšlietu struktūrās, sākumā kā operatīvais pilnvarotais, vēlāk kā vecākais inspektors kriminālmeklēšanā. Rīgas pilsētas Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka pirmais vietnieku.

 No 1990. gada līdz atvaļināšanai no dienesta strādājis par Nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitācijas galveno speciālistu. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi.

1994. gadā Konstantīns Bojārs no civilā darba atgriezās baznīcā un turpināja priestera gaitas, kļūdams par Ogres katoļu mācītāju. Vienlaikus viņš arī kļuva par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) apoloģētu un krievu skolu aizstāvi. Garīdznieks ik pa brīdim prokrieviskās partijas pasākumos un ticis arī citēts šī politiskā spēka interneta vietnē.

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta kuratoriem un pret viņu uzsākts kriminālprocess.

1996.gadā iecelts par Salaspils draudzes prāvestu. Kopējais katoļu skaits Salaspilī ir ap 2000 cilvēku. 

Deviņdesmito gadu beigās aicināja sakārtot Sv. Meinarda salu, kā pirmo kristietības pieminekli Latvijā. Šo iniciatīvu atbalstīja gan ar PSRS laika represīvajām iestādēm saistīti darboņi, gan arī ierindas pilsoņi.    

Pieminekļa būvniecību atbalstīja arī tautieši ASV - 1999. gadā ALKA kongresā liels atbalsts bija Ikšķiles katoļu un luterāņu draudžu ganu, prāv. Konstantina Bojāra un māc. Kārļa Zolša, lūgumam financiāli atbalstīt balstīt kristietības pirmās svētvietas tas Latvijā sakārtošanu.

2010. gadā kopā ar Meinarda pieminekļa atbalstītāju komandu - Robertu Anspoku, Jāni Stradiņu, kardināls Jāni Pujatu, Juri Savicki, (visi augstākminētie strādājuši vai citādi saistīti ar PSRS VDK struktūrām) atklāja pieminekli Sv. Meinardam (tēlnieks Viktors Suškēvičs).

2019. gada 29. augustā Ogres katoļu draudze sveica prāvestu 87. gadu dzimšanas dienā. Apsveikt prāvestu ieradās Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Valentīns Špēlis, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kā arī draudzes cilvēki un uzticamie kalpotāji!

***

Pie Brīvības pieminekļa ar saviem proklemiskajiem uzskatiem 2024. gada maijā izcēlās kādreizējais Ogres katoļu draudzes prāvests, tobrīd 92 gadus vecais Konstantīns Bojārs, kurš tērpies garīdznieka sutanā, sēdēdams ratiņkrēslā mikrofonā izkliedza proklemlistiskus saukļus: "Krievija ir neuzvarama valsts!" un aicināja pret to necīnīties. 

 Vēl 2022. gada pavasarī viņš aicināja "izbeigt naida kurināšanu Latvijā, bet 2023. gada 1. maijā uzstājās LKS rīkotajā sapulcē Esplanādē.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāvis saziņai ar medijiem, Baldones un Salaspils draudžu prāvests, teoloģijas doktors Ilmārs Tolstovs Jauns.lv norādīja, ka pašreiz Konstantīns Bojārs ir pensionārs un nekādus amatus Baznīcā neieņem: "Viņš ir privātpersona." Un viņa publiskie izteikumi nav adekvāti, tie saistīti ar viņa lielo vecumu. Viņš pieļāva, ka viņa Kremlim labvēlīgie izteikumi varētu būt saistīti arī ar to, ka viņš savulaik strādājis PSRS iekšlietu struktūrās. Pašlaik viņa vienīgā saistība ar draudzi ir tikai tā, ka viņš savas vecumdienas pavada draudzes mājā, jau vismaz kādus septiņus gadus viņš nepilda garīdznieka pienākumus. Te gan jāpiebilst, ka Ogres svētā Meinarda draudzes profilā sociālajā tīklā "Facebook” joprojām redzamā vietā ir informācija, ka "draudzē kalpo priesteris Konstantīns Bojārs.” Kādreizējā Ogres draudzes prāvesta veselības problēmas raisa bažas. Tādēļ Baznīca iecerējusi parūpēties, lai viņam tiktu veikta psihiatriskā ekspertīze un viņam tiktu nodrošināta attiecīga aprūpe vai ārstēšana - zāļu (medikamentu) terapija vai viņš tiktu ievietots pansionātā, teica Ilmārs Tolstovs.

***

Valsts drošības dienests (VDD) Jauns.lv apstiprināja, ka Konstantīna Bojāra personība dienestam ir zināma:

"VDD vērtējumā personas nesenie publiskie izteikumi atbilst tradicionālajiem Kremļa propagandas vēstījumiem. Šādi izteikumi neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību un ir pretrunā gan Latvijas nacionālās drošības interesēm, gan visas Rietumvalstu demokrātiskās sabiedrības paustajam atbalstam kara skartajai Ukrainai. Vienlaikus, izvērtējot personas izteikumus, tajos nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs.”

(citāti no preses izdevumiem)