Kristaps Biezbārdis
Kristaps Biezbārdis
- Dzimšanas datums:
- 19.08.1901
- Miršanas datums:
- 20.11.1947
- Tēva vārds:
- Dāvida, Dāvja d.
- Kategorijas:
- Aizsargs, Dzimis Latvijā, Lauksaimnieks, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Kristaps Biezbārdis dzimis Jēkabnieku pagasta "Vidzemniekos", 1901. gadā.
Bijis Zaļenieku pagasta aizsargu priekšnieks (līdz 12.1927.), vēlāk Jēkabnieku pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks.
Kristapa Biezbārža vadībā Ūziņos 1932. gada 15. jūlijā tika noorganizēti Ūziņu novada dziesmu svētki.
Kopā ar citiem aizsargiem piedalījies Ūziņu parka stādīšanā. Parka stādīšana notika Kristapa Biezbārža vadībā.
Apbalvots ar TZO 1. pakāpes Goda zīmi - 16.11.1932.
Sieva
- Anna Biezbārde.
Bērni
- Ilga Paulīne - 1923.- 1935.
- Jānis Biezbārdis - 1932.- 2016.
- Velta Biezbārde - 1934.
1941. gada 14. jūnijā Kristapa Biezbārža ģimene - sieva, 2 bērni un vecāki tika izsūtīti uz Krasnojarskas novada Partizanskas rajonu. Kristaps šajā laikā mājās neatradās, līdz ar to izvests kopā ar ģimeni netika.
Lieta Nr. 12929.
Miris izsūtījumā Vorkutā, lēģerī 20.11.1947.
No meitas Veltas Biezbārdes atmiņām.
***
Kristaps Biezbārdis tika arestēts 1944. gada 10. oktobrī.
Iestāde, kas izdarīja arestu - Latvijas PSR VDTK.
Notiesāja - Latvijas PSR IeTK karaspēka kara tribunāls 1945. gada 23. augustā saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58-1a, 58-11 pantu par dzimtenes nodevību un piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā.
Sodīts ar brīvības atņemšanu uz 20 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju.
Ieslodzījumā atradās no 1944. gada 10. oktobra - 1947. gada 20. novembrim.
Mira ieslodzījumā 1947. gada 20. novembrī.
Reabilitēts 1990. gadā.
Izraksts no reabilitācijas apliecības. Apliecības Nr. 1963.
Arhīva lieta 12995.
***
Nr.11.11.07.1941. 4.lpp. Nacionālā Zemgale. Partizāņu cīņas
Jēkabniekos
Kara pirmajās dienās Jēkabnieku patrioti pulcējās vienkopus, lai vajadzīgā brīdī uzsāktu dzimtenes atbrīvošanas cīņas. Kā pirmie svētajam darbam pieteicās un organizēšanu uzņēmās aizsargu nod. vada komandieris V. Ritums, bijušais nodaļas priekšnieks Kristaps Biezbārdis, aizsargs Harijs Ginters, Z. Mitrevics un citi bezbailīgi cīnītāji. Apbruņojums bija niecīgs — pāris pistoles un šautenes. Sākumam tomēr pietika. Nākošā dienā pēc saformēšanās partizāni sagūstīja un atbruņoja divus bēgošus sarkanarmiešus, tādējādi papildinot ieroču krājumus.
Vācu armijas un sarkanarmiešu cīņām norisinoties uz lietuvju zemes, Jēkabnieku partizāni par savu galveno uzdevumu uzskatīja izpildkomitejas mītnes apsardzību,
Uzmanīgi cīnītāji novēroja Gudēnus, lai no turienes neviens varas vīrs neizmuktu.
Pamanījuši Kalnanšu bedrēs sarkanarmiešu grupu, viena daļa partizāņu devās tos gūstīt, bet daži palika Gudēnu tuvumā. Cīņas laikā Gudēnos, vietējā komsorga vēsti ieradās sarkanarmiešu jātnieki un kājnieki, kuri mežonīgā kārtā spīdzināja un pēc tam zvēriski no slepkavoja aizsargu Hariju Ginteru. Tas Jēkabnieku partizāniem bija smags un sāpīgs zaudējums, jo H. Ginters bija pazīstams kā enerģisks un krietns darbinieks un nacionāls tēvzemes aizstāvis.
Avoti: periodika.lv, G. Kulmane
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Dāvis Biezbārdis | Tēvs | |
| 2 |  | Emīlija Biezbārde | Māte | |
| 3 | Jānis Biezbārdis | Dēls | ||
| 4 |  | Anna Biezbārde | Sieva | |
| 5 |  | Elvīra Štrauhmane | Sievas/vīra māte | |
| 6 |  | Kārlis Štrauhmanis | Svainis | |
| 7 | Jānis Biezbārdis | Vectēvs | ||
| 8 | Jānis Biezbārdis | Attāls radinieks | ||
| 9 |  | Eduards Svirlovskis | Kaimiņš | |
| 10 |  | Jānis Ravovskis | Kaimiņš | |
| 11 |  | Vilnis Bruno Ritums | Kaimiņš, Domu biedrs, Cīņu biedrs | |
| 12 |  | Jānis Bergs | Domu biedrs, Komandieris | |
| 13 |  | Kārlis Puķudārzs | Domu biedrs | |
| 14 | Dāvids Neilands | Domu biedrs | ||
| 15 |  | Augusts Apsītis Apse | Komandieris | |
| 16 | Jānis Neiberts | Cīņu biedrs | ||
| 17 |  | Harijs Ginters | Cīņu biedrs |
10.12.1921 | Ūziņu biedrību nama atklāšana
1912. g. nodibinājusies Ūziņu piensaimnieku savienība un tūdaļ radusies doma par sava nama celšanu. Iegūts 2 pūrvietas liels zemes gabals. Lauksaimniecības centrālbiedrība devusi plānu bez maksas. Pamatakmens ēkai ieliets 14.07.1913.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.