Laima Andersone-Silāre

Izcila latviešu operdziedātāja Laima Andersone-Silāre (11.12.1929.– 19.08.2026.) Latvijas Nacionālā opera un balets izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem, kolēģiem, audzēkņiem un talanta cienītājiem.  

Laimas Andersones-Silāres izcilais, niansētais un izkoptais mecosoprāns mūsu namā skanēja no 1960. līdz 1985. gadam. Viņas spilgtākās lomas bija Kerubīno “Figaro kāzās”, Amnerisa “Aīdā”, Zībelis “Faustā”, titulloma "Orfejā", Azučena “Trubadūrā”, Končakovna “Kņazā Igorā”, Grāfiene “Pīķa dāmā”, Marfa “Hovanščinā”, Dalila “Samsonā un Dalilā”.   Karmena viņas neaizmirstamajā interpretācijā skanējusi ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā, Viļņā, Sanktpēterburgā un Maskavā.

Īpaša vieta Laimas Andersones-Silāres radošajā mūžā bija Marģera Zariņa mūzikai – viņa 1963. gadā pirmatskaņoja komponista Partitu baroka stilā, kas kļuva par vienu no dziedātājas muzikālajām vizītkartēm.  

Kamermūzikas programmās Laima Andersone-Silāre pievērsās Ferenca Lista, Roberta Šūmaņa, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Ozoliņa, Arvīda Žilinska u. c. autoru dziesmām.   Mākslinieces skatuves partneri bija Jānis Zābers, Kārlis Zariņš, Miķelis Fišers, Pēteris Grāvelis, Gurijs Antipovs u.c.  

Laimu Andersoni-Silāri par savu skolotāju sauc daudzi operdziedātāji – no 1960. līdz 1990. gadam viņa bija docētāja Latvijas Mūzikas akadēmijā. Daudziem klausītājiem Laima Andersone-Silāre atmiņā palikusi arī kā estrādes dziedātāja. 1960. un 1970. gados viņai ciešākā sadarbība izveidojās ar komponisti Elgu Īgenbergu.  

1960. gadā dziedātāja kļuva par Roberta Šūmaņa vokālistu konkursa diplomandi Berlīnē. 1976. gadā viņai piešķirts Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. 2002. gadā par mūža ieguldījumu māksliniece saņēmusi Gada balvu operai, bet 2013. gadā – Lielo mūzikas balvu.

Atvadīšanās no mākslinieces notiks 21. augustā 11.00 Rīgas krematorijas mazajā zālē.