Leonīds Slaucītājs

Dzimis plkst. 3 no rīta Majorsk., sk. pārziņa, skol. Jāņa Slaucītāja (Slauzitajs, 6.IX 1866. Lācupjos - 1946. Jaunlaicenes pag.) un Emīlijas Paulīnes, dzim. Bērzons (Berson, 17.XI 1870. Valkas apr. Zīderos – 13.I 1961. Limbažos), 4 bērnu ģimenē; māsa Irēna, prec. Pavlovs (13. (1.pēc v. st.) 1898. Jaunlaicenes pag. Majorsk. – 5.I 1980. Cēsu raj.), brālis Sergejs, lett. (6.IX (24.X pēc v. st.) 1902. Jaunlaicenes pag. Majorsk. – 23.IX 1982. Laplatā (La Plata), Arģentīnā) un māsa Biruta, prec. Gēgeris (13.III 1906. Jaunlaicenes pag. Majorsk. – 24.XII 1995. Sakramento (Sacramento), Kalifornijas pavalstī, ASV). Brālēns – mātes māsas dēls fil! Kārlis Dzirkalis, lett.

Mācījies Majoru psk.

No 1909. mācījies Valkas reālsk., kur īpaši interesējies par matemātiku, astr. un ģeografiju.

Bērnībā interesi par klavieŗu un ērģeļu spēli rosinājuši vecāki.

Valkas reālsk. turpinājis muzicēšanu sk. orķestrī, mācoties čello spēli.

No 17.VIII 1915. līdz 30.V 1916. mācījies Valkas reālsk. papildu kl. un beidzis papildu kl. pilnu kursu ar augstāko uzslavu.

1916. tiek uzņemts priviliģētajā Krievijas Jūras min-jas Pēterburgas jūras virsnieku kaŗa augstsk. atsev. gardemarīnu kl. (pielīdzinātas augstākām spec. mācību iestādēm).

Mācību laikā 1916. nokļuvis Japānā, Ķīnā, Indoķīnā, Malajā un Indijas okeāna salās.

1917. rudenī pie lieliniekiem 10 dienas atradies apcietinājumā Kronštates cietumā.

Mičmaņa (Jūras spēku jaunākais lt.) dienesta pak. dienējis Krievijas Klusā okeāna un Ledus jūras flotē

Piedalījies Pagaidu valdības apsardzē Ziemas pilī un cīņās pret boļševikiem Somijas frontē.

1918. sākumā beidzis augstsk. teorētisko kursu.

1918. un 1919. strādājis hidrografiskos darbos Ziemeļu Ledus okeānā.

1919. nogalē atgriezies Latvijā un iestājies Latvijas kaŗa flotē; srž. dienesta pak. dienējis  kaujas kuģu div-nā, bijis Daugavgrīvas artil. adjutanta a.p.i.

Latvijas atbrīvošanas kaŗa dalībnieks.

Pēterburgā iegūtā izglītība tikusi pieskaitīta augstākai spec. izglītībai.

30.X 1920. iestājies LU Matemātikas un dabaszinību fak. Matemātikas nod., stud.math. un astr. (matr. nr.2913).

X 1921. demobilizējies jūras lt. (deķlt.) dienesta pak., pildot Daugavgrīvas Artil. adjutanta dienesta pienākumus.

5.IX 1921. ievēlēts par Latvijas Augstsk. Matemātikas un dabaszinību fak. Astronomijas katedras subasistentu.

No 1.VIII 1921. līdz 1.VIII 1928. strādājis par kosmografijas, saimnieciskās ģeografijas un matemātikas skol. V.Olava komsk. Rīgā.

21.XII 1923. pēc paša lūguma pārcelts darbā par subasistentu doc. R. Putniņa vad. LU Matemātikas un dabaszinību fak. Ģeografijas katedras Fiziskās ģeografijas institūtā.

1924. uzrakstījis cand.math. darbu Baltijas jūras ledi un miglas un to radītie traucēkļi kuģniecībai austrumu piekrastē.

18.XII 1925. ļoti sekmīgi beidzis LU Matemātikas un dabaszinību fak. Matemātikas nod. pilnu kursu ar cand.math. gradu.

Saskaņā ar IM Sk. depart. Vsk. skol. cenza komisijas 15.VIII 1926. lēmumu cenzēts par pilntiesīgu vsk. skol. ar tiesību mācīt matemātikas zinātnes.

1927. uzsācis studijas LK.

1929. pabeidzis teorijas sagatavošanas studijas un tiek uzņemts LK kompozicijas teorijas kl.

19.IV 1929. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē tiek ievēlēts par fak. Ģeografijas katedras asistentu no 1.VII 1929. uz 3 g.

1931. habilitējies ar darbu Par ģeomagnētisko elementu sekulārvariāciju Baltijas jūras apg., ieguvis pro venia legendi tiesības.

23.X 1931. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē ievēlēts par fak. Fiziskās ģeografijas katedras privātdoc.

No 1.XI 1931. LU lasījis lekcijas fiziskajā ģeografijā, visp. ģeofizikā, okeanografijā, zemes magnētismā, pielietojamā ģeofizikā, atmosfairas elektrībā; vad. koordināšu noteikšanas metožu kursus, seminārus, spec. praktiskos un maģistra darbus.

21.X 1932. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē ievēlēts par fak. Fiziskās ģeografijas katedras vec. asistentu uz 5 gadiem no 1.XII 1932.

V 1933. pabeidzis LK pilnu muzikālās izglītības kursu kompozicijas – teorijas kl. ar brīvmāksl. gradu.

No 1.IX 1933. līdz 1940. strādājis par fizikas, vēlāk arī kosmografijas un ģeografijas skol. M. Bekeres ģimn. Rīgā.

1935. tiek ievēlēts par štata doc. ģeofizikā un nod. vad. LU Ģeofizikas un Metereoloģijas institūtā.

1936. tiek uzaicināts par viesu fiziķi uz g. Vašingtonas Karnegi institūtā.

1936. saņēmis Rokfellera f. stipendiju. (Rockfeller Foundation) par pētījumiem ģeofizikā.

1937. vad. Latvijas ģeofizikālo kartēšanu, paralēli veicot Rīgas jūras līča un Latvijas ezeru hidroloģijas pētījumus.

Ar LU Pad. 30.XI 1938. sēdes lēmumu tiek ievēlēts par LU Matemātikas un dabaszinību fak. vec. doc.

Ar 1.XII 1938. 1939. pārdēvēts par ārkārtējo prof.

No 1935. līdz 1939. par 7 zinātniskiem darbiem Latvijas dabas pētīšanā 2 reizes saņēmis

Kr. Barona prēmiju.

24.V 1940. apstiprināts par LVU Ģeofīzikas un Metereoloģijas institūta direktoru.

1.X 1940. tiek iecelts par LVU Ģeofizikas un Metereoloģijas katedras vad.

1940. tiek ievēlēts par Latvijas ZA ģeografijas un ģeoloģijas katedras kārtējo locekli.

1940. Latvijas Zinātņu Komitejā ievēlēts par kārtējo locekli.

17.XII 1942. ieguvis Dr.math. gradu ar summa cum laude.

Līdz 31.V 1943. strādājis par konsultantu Jūrniecības depart. un UR Zemes bagātību pētīšanas institūtā.

Pārstāvējis Jūrniecības depart. starptautiskajos Baltijas magnētisko mērījumu darbos.

Zemes bagātību pētīšanas institūta ģeofizikālo pētījumu nozares vad. amatā vad. Latvijas ģeofizikālos pētījumus. Latvijā viņa pētījumi skar daudzas jomas – visvairāk reljefa morfometriju, hidroloģiju, magnētismu un navigāciju, bet pasaules zinātnes aprindās pazīstams ar Zemes magnētiskā lauka pētījumiem, ko veicis lielākoties kā Argentīnas zinātnieks.

Pēc došanās trimdā 1944. līdz 1946. Vācijā darbojies par zinātnisko līdzstr. jūras observatorijā Hamburgā un magnētiskajā observatorijā Vingstā.

Pinnebergā BU ieņēmis Ģeofizikas prof., matemātikas un dabas zinātņu fak. dekāna un latv. rektora vietn. amatus.

1948. Štutgartē, Vācijā ieguvis Dr.math. gradu.

Par Latvijas magnētiskā lauka aprēķiniem saņēmis KF balvu.

1948. rudenī pēc uzaicinājuma devies uz Laplatas (La Plata) U Arģentīnā nodib. Zemes magnētisma nod.

No 1952. līdz 1954. bijis brīvklausītājs Laplatas U Mākslas sk. glezniecības nod.

No 1954. līdz 1957. bijis Starptautiskās Ģeodēzijas un Ģeofizikas Ūnijas Ģeomagnētikas un Aeronomijas asociācijas valdes loceklis.

Līdz 1968., ar pārtraukumiem, kā La Platas U katedras vad. un prof. lasījis ģeomagnētismu, nodib. Ģeofizikālās magnētisma observatorijas Patagonijā un Ugunszemē, vad. ģeofiziķu grupas 3 Antarktīdas ekspedīcijās.

Starptautiskās Ģeofizikas un Ģeodēzijas Sav-bas (IGGU) asamblejās vairākkārt ievēlēts Ģeomagnētisma un Aeronomijas asociācijas valdē un komisijās, Sidnejas U goda līdzstr., Austrālijas un Jaunzēlandes Zinātnes veicināšanas Asociācijas līdzstr.

1962. tiek aicināts uz Sidnejas U, uzsācis vairāku teorētiskās ģeofizikas kursu pasniegšanu un ģeomagnētisma pētīšanu.

Bijis viesprof. Havajas U aspirantūrā (Graduate School) un Ģeofizikas institūtā, kā viesprof. darbojies Honolulu U Havaju salās; bijis vieslektors Austrumāfrikas U Kenijā, bet ar atsev. lekcijām un populārzinātniskiem priekšlasījumiem uzstājies gandrīz visās Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, arī Jaunzēlandē, Jaungvinejā, Fidži salās, Austrumāfrikā, Stambulā, Somijā, Grenlandē un Islandē.

1964. Sidnejas U (University of Sydney, NSW), Austrālijā ieguvis Dr.Sc. gradu un goda līdzstr. statusu pielietojamā matemātikā.

1966. tiek uzņemts par Ņujorkas ZA kārtējo biedru.

1968. pensionējies La Platas U un atstājis Argentīnu.

1969. nodib. dzīves vietas pie dēla ASV un meitas Austrālijā.

Rosīgi piedalījies Sidnejas latv. sab. dzīvē.

Publicēto zinātnisko darbu skaits pārsniedz 80; izdotas arī 2 mācību grāmatas universitātēm par Zemes magnētismu un ap 300 populārzinātniski raksti periodikā. L. Slaucītājs ir autors daudziem Latvijas Konversācijas vārdnīcas šķirkļiem un 2 rakstu krājuma Zeme, daba, tauta
nod. Latvijā izdota kopā ar A. Bīlmani sarakstītā grāmata par F. Nansenu, un 2 grāmatas 1969. Zinātnes darbā, draugos ar mākslu (Linkolnā) – atmiņas un Sešos kontinentos (Stokholmā) – ceļojumu apraksti. Sarakstījis arī dažus desmitus instrumentālo un vokālo skaņdarbu, kas izdoti 6 mūzikas darbu krājumos un ieskaņoti 2 skaņu platēs; rakstījis arī mūzikas kritikas rakstus. Dažas no eļļas gleznām reproducētas iespieddarbos; viena no tām grezno Argentīnas flotes prestiža telpas. Ieguvis 1.godalgu Antarktīdas gleznu konkursā, apsteidzot vairākus profesionālus māksl.

Darbojies Latvijas ģeografijas b-bā; 3 g. bijis b-bas pr.

Bijis Amerikas draugu b-bas pr.

Matemātikas zinātņu stud. pulciņa dib., vēlāk goda biedrs.

Rīgas Rotariešu kluba biedrs (līdz 1939).

Latv. Sav-bas Argentīnā Akadēmiskās b-bas biedrs.

Vispasaules Lut. Federācijas Argentīnā Nacionālās pad. loceklis.

Saņēmis Trelevas Magnētiskās observatorijas zelta medaļu par ieguldījumu observatorijas dib. un 1971. (post mortem) PBLA Tautas balvu par izciliem nopelniem zinātnē, literātūrā, mūzikā un glezniecībā.

Viens no zinātnes pasaulē pazīstamākajiem latviešiem, kuŗa vārds ir atrodams ne vien Latvijas Konversācijas vārdnīcā un enciklopēdijās, bet arī Who is Who in Science 1700 BC – 1968 AD (Čikaga, 1968.), Gran Enciklopedia Argentina (Buenosairesa, 1962.) un Royal Blue Book (Londona, 1969.).

Par dalību Latvijas atbrīvošanas cīņās apbalvots ar Akpz un Acjpm. 1938. apbalvots ar TZo IV šķ.

Miris ar sirdstrieku 12.IX 1971. Sidnejā, Austrālijā. Pārpelnots un 19.IX 1971. izvadīts no Sidnejas latv. ev. lut. bazn. uz Sidnejas Rukvuda (Rookwood Independent Cemetery) kapsētas krematoriju.

28.IV 1924. Sv. Jāņa ev. lut. bazn. Rīgā salaulājies ar skatuves māksl. un baleta dejotāju Mildu (Annu Mariju Mildu) Hartmanis (4.X 1900. Rīgā – 24.I 1979. Sidnejā, Austrālijā). Ģimenē ir meita Tatjana, prec. Bračs, zinta (3.X 1924. Rīgā – 8.VII 2016. Kvīnslandē, Austrālijā) un dēls Andrew A. (Andis Aristīds, 30.XI 1931. Rīgā – 9.III 1999. Tulsā (Tulsa), Oklahomas pavalstī, ASV).

Luterticīgs, 25.IV (pēc v. st.) 1899. māc. Oskars Treus (Treu) mājās kristījis kā Apukalna (Oppekaln) ev. lut. dr. locekli. Vēlāk bijis Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. dr. loceklis. Austrālijā bijis Sidnejas latv. ev. lut. dr. loceklis.

Studentu korporācijas Fraternitas Academica (Latviensis) Spec! k!tā par filistru (fil!), respektīvi, goda filistru (g!fil!) uzņemts 1927.I sēm. (pēc 28.II 1927.) 1928. aktīvi piedalījies F!B! dib., bijis viens no 5 Fr.Acad.Latv. F!B! pagaidu valdes locekļiem. No 19.V 1928. līdz 1933. I sēm. bijis F!B! valdes loceklis, sekr! 1929. un 1930. bijis Fr.Acad. pārstāvis (delegāts) F!B!S! 16.X 1930., pēc L. Slaucītāja priekšlikuma, F!B! valde pieņem lēmumu K!ta “turpmākai bibliotēkas nodrošināšanai krāt ziedotās grāmatas un publikācijas”. 1935. ierosinājis nodib. P!K!S!O! Kad pēc K!tu piekrišanas tiek nodib. orķestra valde; kļuvis par tās pr. 1947. tiek aicināts par S!K! Zinta g!fil!

LVVA, 1632.f., 1.apr. 19428.l.,

LVVA, 3737.f., 1.apr., 67.l., 46.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 47.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 2895.l.,

LVVA, 7427.f., 13.apr., 1599.l.,

Latviešu konversacijas vārdnīca. XX. sēj. Rīga: A. Gulbja apgāds, 1939.-1940., 39310.-39311. sleja,

Latvijas vadošie darbinieki. Rīga: Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935, 401.-402.lpp.,

Laiks nr.28, 8.IV 1959. Anšlavs Eglītis. Zinātnei un mākslai. Prof. Dr.math. Leonīda Slaucītāja sešdesmit mūža gadu, 3.lpp.,

Leonīds Slaucītājs septiņdesmitgadnieks. Mūžs un darbs. Sidneja: S!K! Zinta, 1969.,

“Kādreiz un tagad”. Leonīds Slaucītājs, Andersson & Kagardt Tryckeri AB, Västerås, Sweden, 1973 http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0306051933|page:12|issueType:B,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. IV sēj. Rockville, Merilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 1990, 354. - 355.lpp.,

Dabas un vēstures kalendārs 1999. Māris Rudzītis. Leonīdam Slaucītājam-100., 263.-267.lpp. R.: Izdevniecība Zvaigzne, 1998, 286.lpp, il.,

126.lp. nr.15 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/175/book/6173.html,

9.lp. nr.29 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/175/book/6174.html,

98.lp. nr.150 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/175/book/34072.html,

https://www.vestnesis.lv/body_print.php?id=23563,

http://www.6mirkli.lu.lv/orkestri/lu-kamerorkestris/,

Zinātnes Vēstnesis 22.III 1999. Leonīdam Slaucītājam – 100 http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#12,

http://recordsearch.naa.gov.au/NameSearch/Interface/NameSearchForm.aspx,

http://www.rookwoodcemetery.com.au/deceased-search-engine,

Latvijas Ūniversitātes raksti 809. sēj. Zinātņu vēsture un mūzejniecība. Atb. red. Dr.paed. I. Vilks, LU, 2015, I. Grosvalds, M. Rudzītis un A. Zabele. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919–1944), 14., 15., 27.-28., 38., 41.lpp. http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-809_Muzejniec.pdf,

https://www.geni.com/people/Leonids-Slaucitajs-VI-59/6000000013156982418,

http://nekropole.info/lv/Leonids-Slaucitajs,

http://tributes.goldcoastbulletin.com.au/notice/311182021,

https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/131663?q=Leon%C4%ABds%20Slauc%C4%ABt%C4%81js

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -168.-169.lpp.