Leons Paegle

Paegle Leons ( 1890.10.VI Vidrižu pagasta Laučos - 1926.28.I Rīgā, apbedīts Meža kapos) - rakstnieks un pedagogs. 

Dzimis kalēja četru bērnu ģimenē - Leons, Augusts, Milda un Olga. Mācījies Vidrižu pagastskolā (1899-1903), Lēdurgas draudzes skolā 1903-06) un Valmieras skolotāju seminārā (1906-1910). 1910-11 skolotājs Krimuldas pagastskolā, no 1911. gada rudens dzīvojis Vecmīlgrāvī Burtnieku namā un strādājis A. Dombrovska fabrikas skolā, darbojies atturības biedrībā "Ziemeļblāzma".

1912.gadā apprecas ar Ainu Kalniņu, kas beigusi N.Draudziņas ģimnāziju Rīgā.

1912. gadā ieguvis tautskolotāja tiesības vēsturē un krievu valodā. 1914-17 studējis A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, strādājis par skolotāju , darbojies Latviešu palīdzības biedrībā un Kultūras birojā, lasījis lekcijas. 1917. gadā Maskavas latviešu skolu padomes priekšsēdētājs, ievēlēts Kurzemes zemes padomes izpildkomitejā. 1917.gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.

1919. gadā atgriezies Latvijā, bijis Rīgas 1. vidusskolas pārzinis un viens no skolu sistēmas reformatoriem Latvijā, lasījis lekcijas pedagogu kursos.

Par darbošanos Latvijas Komunistiskajā partijā 1921. gadā apcietināts. Pēc atbrīvošanas līdz lēmuma atcelšanai par izsūtīšanu no Latvijas dzīvo nelegāli.

1922. gadā ievēlēts Ārpusskolas izglītības kongresu padomē un bijis šīs padomes lektors. 1922. un 1925. gadā kā kreiso arodnieku kandidāts ievēlēts Rīgas pilsētas domē. 1922.-1923. gadā ilgāku laiku atradies apcietinājumā.

Pēc amnestijas 1923. gadā vairākus mēnešus uzturējies Vācijā, 1924. gadā- Itālijā. 1925. gadā atkārtoti apcietināts,

1925. gada maijā slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvots. 

Miris 1926.gadā Sarkanā krusta slimnīcā no nedziedināmas plaušu slimības.

Paegle rakstījis dzejoļus, prozas darbus un lugas. Pirmā literārā publikācija- dzejolis "Audējai"laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā 1908. 1./14.XI. Dzeja apkopota krājumos "Jauno vanagu sasaukšanās" (1921), "Spārni" , "Karogi" (abi 1922), "Cietumi nelīdz" , "Leons Paegle dzejo intīmi" (1923). Paegles lirikā vērojama latviešu romantiskās dzejas (F. Bārdas, Aspazijas, J. Raiņa) ietekme. Izteiksmes amplitūda mainās no rotaļīgi liriskas, maigas līdz asi ekspresīvai, pat naturālistiskai. Darbos spēcīgs cilvēka gara brīvības un varmācības kontrastējums. Intīmais pārdzīvojums izpaužas spilgti jutekliskā tēlainībā.  Paegles prozā mākslinieciski pārliecinošākie t.s. jaunatnes stāsti- "Ceļā" , "Rej, rej, Krancīt!" ,"Pieci rubļi" u.c., kuros izteikts protests pret cilvēciskas pašcieņas pazemojumiem, asa netaisnības izjūta. Stāsti izdoti krājumos "Darba bērni" (1921), "Pār sāpju slieksni" (1922), "Kas atsēdēs?" (1928). Cilvēka garīgi brīvas, radošas attīstības problēmas skartas arī Paegles agrīnajos darbos "Gāju putni" (1912) un "Purva tvaiku"(1913), kas 1923. gadā apvienoti romānā "Kurš mani mīl?" . Romānā "Izpostītie" (1926) uz pēckara Latvijas lauku fona risināts melodramatisks fatālas, mīlestības stāsts. 1924. gadā žurnālā "Domas" publicēts nepabeigtais romāns "Nāves cilpa" , kurā vērienīgi un ekspresīvi zīmēts 1. pasaules kara laiks.  Paegle sarakstījis 20 lugu un veidojis skatuves šarādes par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Publicistiski politiskā teātra ievirzē veidotas lugas"Laikmijos" (teātrī 1916, publicēta 1917),"Augšāmcelšanās" (1919), "Gadsimtu sejas"(1921), "Iela" (1922) u.c. Paegle rakstījis arī lugas bērniem, no kurām populārākās- pasaku lugas"Ugunsputns" (teātrī saīsināti 1925., pilnīgi 1952., grāmatā 1947.) un "Runga, iz maisa!" (1926., teātrī 1927.). J. Raiņa ideju drāmu tradīcijās veidota luga"Dievi un cilvēki" (1914). Paegles lugas rakstītas galvenokārt saistītā valodā. Pēc lugas veidots Jāņa Mediņa operas "Dievi un cilvēki" (1922) librets).  Paegle atdzejojis A. Bloka poēmas "Divpadsmit" un "Skiti"(abas 1923), tulkojis G. Hauptmaņa lugu "Audēji"(1918); periodikā publicēti vairāki M. Ļermontova, A. Puškina u.c. autoru darbu atdzejojumi. Paegle sastādījis un tulkojis vairākas mācību grāmatas- "Vālodzes šupulis"(1920-23, kopā ar L. Laicenu), "Ievads vēsturē"(1920, 1925), "Seno laiku vēstures hrestomātija"(1921) u.c.  1959. gadā atklāts Leona Paegles memoriālais muzejs Vidrižu Laučos.  Pseidonīmi: Juni, Justus, Arlekīns, Sarkanais Arlekīns.  Citi darbi:  Kopoti Raksti 5 sējumos (1956-1958). 

L.Paegles tulkojumi no krievu un vācu valodas izdoti  kā 16 grāmatas, 14 mācību grāmatām viņš bija autors vai sastādītājs.

Rīgas Meža kapos iespaidīgo L.Paegles granīta kapa pieminekli veidojis tēlnieks Alberts Terpilovskis.

http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/145

http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000933.htm