Leopolds Roze

Dzimis 25. (12. pēc v.st.) II 1900. Jelgavā latv. valodas stenografijas jeb ātrraksta sistēmas izveidotāja Jāņa Rozes (Johann (Johannes) Rose) un Marijas fon Ādams (Marie von Adams) ģimenē; studentu korporācijas Fraternitas Academica dibinātāja Teodora Tālivalža Rozes brālis.

Līdz 1914. apmeklējis Jelgavas Valsts ģimn., tad Rīgas Aleksandra ģimn.

Pēc Rīgas Aleksandra ģimn. evakuācijas, nokārtojis pārbaudījumus pie krievu valsts pārbaudījumu komisijām Rīgā par krievu ģimn. 6. un 7. kl. mācību vielu.

Vācu okupācijas laikā 1918. absolvējis Rīgas pils. vācu reālģimn.

No 3.IX 1919. līdz 25.IX 1920. dienējis aktīvajā kaŗa dienestā Latvijas armijā, kar. dienesta pakāpē bijis rakstvedis Kaŗa tiesā, vēlāk bijis rezerves rakstvedis Armijas artilērijas pārvaldē.

23.II 1920. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.833).

24.V 1924. sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu ar cand.theol. gradu.

Studiju darbs: Par svētumu.

Mācītāja kandidāta laiku kalpojis pie prāvesta K. Kundziņa Smiltenē.

Papildus studijām LU, apmeklējis Bazn. virsvaldes garīgo institūtu, kuŗu beidzis X 1924.

26.X 1924. Māras bazn. ordinēts par mācītāju.

15.X 1925. iecelts par mācītāju Sātu un Zemītes ev. lut. dr. (Tukuma apr.) Kandavas prāvesta iecirknī.

Ar ģimeni dzīvojis Tukuma apr. Grenču pag. Sātu dr. piederošajās mājās Ērģelniekos (vēlākais nosaukums – Gaismas).

II pasaules kaŗa beigās ar ģimeni plānojis doties trimdā, plāns nav izdevies.

1944. un 1945. dzīvojis Liepājā.

IV 1945. uzņēmies LELB virsvaldes Kurzemes pagaidu konsistorijas locekļa pienākumus.

Atgriezies uz dzīvi Sātos, līdz savai nāvei bijis mācītājs Sātu ev. lut. dr.

1948. bijis LPSR Ev. lut. bazn. Ģenerālās sinodes loceklis no Kandavas prāvesta iecirkņa.

Līdzdarbojies vācu teologa Ritelmeijera (Friedrich Rittelmeyer) atdzimšanas kustībā.

Miris 7.VI 1951. Irlavas slimnīcā no akūtas sirdsslimības. Apglabāts Tukuma raj. Sātu kapos.

1925. rudenī salaulājies ar stud.theol. Miliju Treimanis (5.IX (24.VIII pēc v. st.) 1899. – 27.III 1976.). Pēc nepārbaudītām ziņām ģimenē ir meita Lolita un dēls Mārtiņš.

Luterticīgs, bijis Rīgas ev. lut. Miera dr. loceklis.

Kā studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistrs (g!fil!) korporācijas archīva ziņās parādās jau no 1927.II. Viens no 5 Fraternitas Academica Latviensis F!B! pagaidu valdes locekļiem, piedalījies Filistru biedrības (F!B!) dibināšanā.

 

LVVA, 7427.f., 1.apr., 826.l.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939. -418.lpp.,

Tēvija. Ceturtais gadagājums nr.208, 4.IX 1944. Viktors Baltkājis. Terora drausmu pēdas Jaunpilī, Irlavā un Tūmē. 3.lpp.,

Laiks nr.69, 4.VIII 1951. Māc. J.Meistars. Māc. Leopolda Rozes piemiņai, 3.lpp.,

Fil! G.Stalbova, 1936.II atmiņas, IV 2003.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipogrāfija 2004. -101.-103.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -166.lpp.,

Novadpētnieces Māras Mendes dati, IX 2008.,

Baznīca staļinisma žņaugos. Latvijas Evanģeliski luteriskā baznīca padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1950. gadam. Juoko Talonens. Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2009. -25., 65., 202., 245.lpp.,

http://kristusdraudze.lelb.lv/?ct=grigors,

http://www.sieviesuordinacija.lv/lelb-vesture?pp=11857&b=1&lbu=3179,

86.lpp. http://www.apostolische-geschichte.de/docs/a-dokumente/a-0631.pdf