Lī Hārvijs Osvalds

Lī Hārvijs Osvalds  bija ASV atvaļināts jūras kājnieks, kurš, pamatojoties uz vairākām ASV valdības izmeklēšanām, atzīts par vainīgu ASV prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanā Dallasā 1963. gada 22. novembrī.

Osvalds neatzina sevi par vainīgu prezidenta nogalināšanā. Viņš netika tiesāts, jo divas dienas pēc šīs slepkavības telekameru priekšā Osvaldu nogalināja naktskluba īpašnieks Džeks Rūbijs.

Dzimis Ņūorleānā nabadzīgā ģimenē. Osvalds uzauga bez tēva (no 1945. līdz 1948. gadam viņam bija patēvs) un ārkārtīgi bieži mainīja dzīvesvietas un skolas. Izcēlās ar nesavaldīgu raksturu. Dzīvodams Ņujorkā, apmeklēja psihiatru. Pabeidzot deviņas klases un neiegūdams vidējo izglītību, Lī Hārvijs Osvalds septiņpadsmit gadu vecumā, sekodams brāļa Roberta piemēram, sāka dienēt ASV Jūras kājniekos.

Kaut arī Osvalds simpatizēja komunistiem, ar kuru literatūru bija iepazinies piecpadsmit gadu vecumā, viņš tika tur uzņemts un dienēja dažādās armijas daļās ASV, Japānā un Filipīnās, vaicot arī slepenus uzdevumus.

1959. gada oktobrī Lī Hārvijs Osvalds caur Lielbritāniju un Somiju emigrēja uz PSRS. Pēc tam, kad PSRS varas iestādes atteica viņam PSRS pilsonību, inscinēja pašnāvību.

Tika nometināts darbā Minskas rūpnīcā, kur apprecējās ar deviņpadsmitgadīgo Marinu Prusakovu. 1962. gada 1. jūnijā Osvaldam ar sievu un mazgadīgo meitu atļāva atgriezties ASV, un ģimene apmetās Dallasā.

Sešus mēnešus Lī Hārvijs Osvalds nostrādāja kompānijā Jaggars-Chiles-Stovall, kur izgatavoja sev viltotus dokumentus, tomēr 1963. gada 1. aprīlī tika atlaists no darba. Saskaņā ar Vorena komisijas izmeklēšanu,

1963. gada 10. aprīlī Lī Hārvijs Osvalds mēģināja nogalināt labēji noskaņoto ģenerāli Edvīnu Volkeru, tomēr ģenerālis palika dzīvs.

1963. gada 25. aprīlī Osvalds atrada darbu Ņūorleānā. Šeit viņš saistījās gan ar Kubas līdera Fidela Kastro atbalstošo organizāciju Fair Play for Cuba Committee, gan pret Kastro noskaņotajiem kubiešu emigrantiem. Septembra beigās, oktobra sākumā Lī Hārvijs Osvalds ieradās Kubas vēstniecībā Mehiko un pieprasīja tranzītvīzu uz PSRS.

1963.gada 3. oktobrī Osvalds atgriezās Dallasā, kur atrada darbu Teksasas skolu grāmatu glabātuvē, kur 16. oktobrī sāka darbu.

1963. gada 22. novembrī Dallasā ar šāvieniem tika nogalināts ASV prezidents Džons Kenedijs. Piecpadsmit minūtes pirms slepkavības kolēģis redzēja Osvaldu vienu pašu Teksasas skolu grāmatu glabātuves septītajā stāvā. Saskaņā ar Vorena komisijas slēdzienu, lodes, kas nogalināja Kenediju tika izšautas no glabātuves septītā stāva.

Pēc komisijas datiem, Osvalds pēc prezidenta slepkavības, noskrēja uz otro stāvu, kur satika policijas virsnieku Meronu Beikeru un Osvalda prikšnieku Roju Traliju. Tā kā Tralijs apliecināja, ka Osvalds ir iestādes darbinieks, viņš tika palaists.

Vēlāk Osvaldu Dallasas ielā aizturējis policijas virsnieks Dž. D. Tipits (J. D. Tippit), kuru Osvalds vairāku liecinieku klātbūtnē ar revolveru nogalinājis. Dažas minūtes vēlāk Osvalds bez biļetes ieskrējis Teksasas teātrī, kur arestēts.

Vairāku nopratināšanu gaitā Osvalds neatzina savu vainu ne prezidenta, ne policista nogalināšanā.

1964. gada 24. novembrī, pārvietojot Osvaldu no policijas ēkas uz cietumu, televīzijas kameru priekšā viņu sašāva naktskluba īpašnieks Džeks Rūbijs. Osvalds tika nogādāts uz to pašu slimnīcu, kur divas dienas iepriekš mira Kenedijs, tomēr ārstiem viņu glābt neizdevās.

Apglabāts Fortvortā.

Eksistē vairākas sazvērestības teorijas gan par to, ka Osvalds nav bijis vienīgais šāvējs, gan par to, ka Osvalds vispār nav piedalījies nogalināšanā, gan šaubas par Osvalda īsto identitāti.

1981. gadā ar atraitnes Marinas atļauju Osvalda līķis tika ekshumēts un tika atzīts, ka šeit patiešām apglabāts Lī Hārvijs Osvalds.