Ligita Liepa

No Ligitas Liepas (18.11.1950. - 19.10.2019) atvadoties...
Talantīgā žurnāliste, mīļā kolēģe, stiprā dāma un lieliskā draudzene aizgāja skaistā un dzidrā rudens rītā...

Varētu pat teikt, ka viņa man bija gandrīz kā otra mamma, ar kuru varēju sirsnīgi izrunāties un būt atklāts. Mūsu draudzība aizsākās 80. gadu beigās kā padotajam un priekšniecei, kad strādāju laikrakstā "Padomju Jaunatne" Rūpniecības un lauksaimniecības nodaļā, ko #LigitaLiepa vadīja. Ligita man žurnālistikā sniedza tādu skolu, ko nespēj iedot neviena Universitāte. Viņa bija stingra, prasīga un talantīga. Viņa prata atraisīt talantu.

Ligita bija īsta latviete. Ar avīzes literāro konsultanti dzejnieci Laimu Līvenu bija vienas no vispatriotiskākajām redakcijas latvietēm, kas izpaudās gan runās, gan rakstos. 80. gadu beigās un 90. gados tas bija patiesi un iedvesmojoši.

Atceros, kā kopā ar ūdenslīdējiem viņa 1988. gadā cēla ārā no Rūjas upes tur padomju laikā noslīcinātā, nopostītā Kārļa Zemdegas pieminekļa Rūjienā "Sējējs" galvu un citas daļas.

Ligita bija asprātīga, ar lielu ironijas devu. Tieša. Dažam viņas mēle savureiz šķita drusku par asu esam. Bet tāda Ligita bija - necentās izpatikt nevienam. Bet, kad mēs ar viņu tikāmies, smējāmies vienā laidā. Viņa prata uzmundrināt citus, lai gan uzmundrinājums būtu vajadzīgs arī viņai pašai. Dzīve viņu izaudzināja par cīnītāju. Ligita bez šaubām bija stipra sieviete, nežēlojās, arī tad, kad sāpēja.

Pēdējos gados tikāmies biežāk, jo, esot pensijā, viņai tam bija vairāk laika. Pēdējā skaistā tikšanās bija 23. augustā Baltijas ceļa 30. gadadienas sarīkojumā Ziemeļblāzmā. Kad pēdējoreiz tikāmies - trešdien, viņa pirmoreiz teica, ka jūtas ļoti slikti. Bet vienalga pajokoja, ka atnestās Prozit konfektes notiesāsim, kad viņai būs kļuvis drusku labāk. Viņa zaudēja cīņā ar slimību...

Lai viņai Debesīs viegli, gaiši un silti!
Visdziļākā līdzjūtība viņas ģimenei, tuviniekiem!

Atvadīšanās no Ligitas Liepas - ceturtdien, 24.oktobrī., pl.12.00 no II Meža kapu kapličas.