Longins Ausējs
- Dzimšanas datums:
- 30.10.1885
- Miršanas datums:
- 09.06.1942
- Tēva vārds:
- Toms
- Papildu vārdi:
- Longīns
- Kategorijas:
- Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Zinātņu doktors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
* 1885. X 30. Lauru kolonijā; M. Karlīne dz. Gružains. + 1943. Krievijā
1910. Beidzis Pēterburgas Universitāti,
1910/1919. Cēsu Millera reālskolas pārzinis,
1917. Pagaidu zemes padomes loceklis,
1918. Cēsu pilsētas galva,
1919/1924. Izglītības ministrijas skolu departamenta direktors,
1921. IV 27. – VI 18. Izglītības ministrs,
1921/1940. Latvijas Universitātes docents finansu matemātikā,
1925. X 03. – 1928. X 06. Saeimas II deputāts, Nacionālā apvienība,
1925/1928. Rīgas pilsētas domnieks un skolas valdes loceklis,
1925/1936. žurnāla „Burtnieks” redaktors,
1928. X 06. – 1931. X 03. Saeimas III deputāts, Nacionālais bloks,
1929. XI 13. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 464,
1941. izsūtīts, dz. Dzirnavu 65 – 9, miris Krievijā.
Kr. Barona biedrības valdes loceklis,
Rīgas Latviešu biedrības derīgu grāmatu komisijas loceklis,
A/S „Valters un Rapa” padomes priekšsēdētājs.
Avots: „L.R. Saeimas stenogrammas”, R., 1925., 1928.;
“Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.;
“Es viņu pazīstu”, R., 1939.
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Dzirnavu iela 65-9
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 09/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Longins Ausējs varat meklēt vietnē news.lv.
Avoti: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ruta Līna Marcinkevičs | Meita | ||
2 | Lūcija Lidija Ausēja | Sieva | ||
3 | Kristīne Apkalna | Svaine | ||
4 | Pēteris Apkalns | Svainis | ||
5 | Orests Ausējs | Radinieks |
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti
Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.