Ludvigs Kārlis Augusts Hāgemeisters

Vidzemē (Latvijā) dzimis vācbaltiešu kapteinis, stūrmanis, pētnieks

 Dzimis 1780. gada 16. jūnijā Drustos atvaļināta majora ģimenē. Kalpojis Krievijas impērijas flotē.

Trīsreiz apkuģojis apkārt pasaulei - no 1806. līdz 1807. gadam apceļoja pasauli ar kuģi "Ņeva", no 1816. līdz 1819. gadam ar kuģiem "Kutuzovs" un "Suvorovs" un no 1828. līdz 1830. gadam ar kuģi "Krotkij".

Pirms tam no 1821. līdz 1828. gadam krita nežēlastībā un dzīvoja savā Vidzemes īpašumā. 

***

Pēc tēva nāves nokļuva tēvoča ģimenē Rēvelē.

1795. gadā iestājās Krievijas jūras kara flotē un 1796. gadā devās uz Rietumeiropu,

Tur dienēja Anglijas flotē. 1806. gadā vadīja ekspedīciju uz Aļasku, apbraucot Austrāliju un Tasmāniju no dienvidiem, ko jūrnieki iesauca par Hāgemeistera ceļu.

Pirmais Krievijas sūtnis, kas apmeklējis Austrāliju.

1816. gadā komandēja 2 kuģu ekspedīciju uz Aļasku un 1817. gadā tiek iecelts par Aļaskas pārvaldnieku. Dibināja tur vairākas skolas, aptiekas, bibliotēku, hospitāli, organizējis minirālu pētījumus un kartogrāfēšanu.

1818. gadā atgriezās Sanktpēterburgā.

1821. gadā nesaskaņu ar priekšniecību dēļ pensionējās, dzīvoja Drustu muižā.

1828. gadā atgriezās dienestā un devās jūras braucienā apkārt Zemei, iegriežoties Aļaskā. Maršala salu grupā atklāja skaistu, savdabīgu atolu kopplatībā 2300 km2 – Kvadželeinu.

1830. gadā atgriezās Sanktpēterburgā.

1833. gadā gatavojās jaunam tāljūras braucienam, bet pēkšņi mira. Veicis astronomiskus, meteoroloģiskus, ģeomagnētiskus novērojumus, bagātinot cilvēces zināšanas par planētu Zemi. Bijis labs matemātiķis un astronoms. Publicējis zinātniskus darbus krievu, angļu, franču, vācu, portugāļu, spāņu valodā. Bristoles līcī pie Aļaskas ir Ludvika Kārļa Augusta Hāgemeistera vārdā nosaukta sala un jūras šaurums. Dienvidpolinēzijā – atols.

Miris 1833.gada 23. decembrī Sanktpēterburgā.