Māra Krauze

Pēc vidusskolas Latvijas Universitātes Filoloģijas un vēstures fakultātē studēja angļu valodu un literatūru.

1970.gadā beigusi Valsts konservatorijas Teātra mākslas fakultāti.

Nacionālā teātra aktrise 1970.g.-1976.g.

-----

"Māra Krauze bija ļoti apdāvināta, bet arī ekstravaganta personība ar čigāniski reibinošu suģestiju. Brīvi pārvaldīja angļu valodu, gudra, skaista, temperamentīga. Radīta skatuves mākslai. Liekas, viņai sagādāja baudu balansēšana uz neiespējamā robezās, viņu vilināja bīstamas spēles ar likteni, un Māra atdevās brāzmainam priekam pēc kārtējās uzvaras pār šo Likteni - biklo ļautiņu, viduvējību biedētāju. Māra smējās par to. /../Jauno aktrišu starpā viņa tika arī sabeidriski ievērota. Kā radošās jaunatnes pārstāve un komjaunatnes komitejas locekli Māra tika deleģēta uz Kanādu, kas 70. gados Latvijā bija rets un apskaužams gadījums. Ieva [Mača] dievināja savu jauno draudzeni aŗi kā mākslinieci. Un bija par ko. Kā viņa izdziedāja ilgas un sāpes Imanta Kalniņa dziesmās Garsijas Lorkas “Brīnumainajai kurpniecītei”! Cik lieliski nospēlēja Jūliju Gorkija “Vasarniekos”! “Skroderdienu” pārstudējumā Jaunušans Mārai Krauzei iedalīja pat divas pārmaiņus tēlojamas lomas - Antoniju un Zāru. Tik interesanta aktrise viņa režisoram šķita. 

Taču šī impulsīvā daba nepakļāvās disciplīnai, kas teātrī ir obligāta, lai izrāde notiktu notiektā laikā un vietā. 1976. gadā Māru Krauzi no teātra atbrīvoja, un Ievai tas nozīmēja personisku trāgēdiju. VIņa rakstīja lūgumvēstules direkcijai, zvanīja Jaunušanam - lūdzās ar asarām, draudiem un dusmām. Vēlāk - lūdza piedošanu. Viss bija velti. Mārai jau vairākkārt bija piedots. Spožā raķete izšvirkstēja, atstādama atmiņas par īsu un krāšņu kulmināciju." (no L. Dzenes grāmatas “Triju aktieru dzīves” )