Marija Sklodovska-Kirī

Marija Sklodovska-Kirī (Maria Skłodowska-Curie), bija poļu izcelsmes franču zinātniece, radioloģijas aizsācēja un divkārtēja Nobela prēmijas laureāte. Viņa nodibināja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā. Pagaidām vienīgais zinātnieks, kurš ieguvis divas Nobela prēmijas dažādās zinātnēs.

Pēc dzimšanas Varšavā, Polijā, viņas pirmie dzīves gadi bija grūti,- nomira viņas māsa, un četrus gadus vēlāk - māte. Viņai bija apbrīnojama uzcītība, atstājot novārtā ēšanu un miegu, lai mācītos. 

Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa mēģināja turpināt savu karjeru, Polijā, kuru tobrīd bija okupējusi Krievijas Impērija, nedeva iespēju iegūt augstāko izglītību sievietēm. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti Cehanovā, līdz beidzot ar vecākās māsas palīdzību pārcēlās uz Parīzi, kur studēja ķīmiju un fiziku Sorbonnas universitātē. Pēc studiju beigšanas viņa kļuva par pirmo sievieti - pasniedzēju šajā augstskolā.

Sorbonnā viņa satika un apprecēja citu pasniedzēju - Pjēru Kirī. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu uraninītu, kas nez kāpēc bija vairāk radioaktīva par no tās iegūto urānu.

Laboratorijā, kurā viņa strādāja, ar rokām pārstrādāja 8 tonnas urāna sāļu 4 gados. No urāna rūdas tika iegūts rādijs. Vēlāk tika atklāts polonijs - elements nosaukts par godu Marijas Kirī dzimtenei Polijai.

1903. gadā Marijai un Pjēram Kirī piešķīra Nobela prēmiju fizikā "par viņa izcilajiem sasniegumiem pētot radiāciju". Apbalvošanas ceremonijā, pāris izteica velmi izveidot savu laboratoriju vai pat institūtu radioaktivitātes pētniecībai. Viņu ideja tika īstenota, bet daudz vēlāk.

Pēc viņas vīra Pjēra Kirī traģiskās nāves 1906. gadā Marija Sklodovska-Kirī mantoja viņa vietu universitātē.

1910. gadā viņa sadarbībā ar Andrā Debernom nodrošināt tīra metāla rādija un nevis tā savienojuma iegūšanu kā agrāk. Tādējādi tika pabeigta 12 gadu ilgs pētījums, un tika pierādīts, ka rādijs ir atšķirīgs ķīmiskais elements.

1911. gadā Marija Sklodovska-Kirī ieguva Nobela prēmiju ķīmijā "par izciliem sasniegumiem ķīmijas attīstībā: Polonija un rādija atklāšanu". Marija kļuva par pirmo (un līdz šim vienīgā sieviete pasaulē), kas divas reizes ieguvusi Nobela apbalvojumu.

Pirmā pasaules kara laikā viņa attīstīja mobilu radiogrāfijas iekārtu lietošanu ievainoto karavīru ārstēšanā. Tas bija liels medicīniskais sniegums, kas arī palīdzēja ķirurgiem veikt operācijas.

Marija ar saviem pētījumiem ir veicinājusi medicīnas un ķīmijas attīstību. Viņa ir paraugs cilvēkiem, jo viņa ziedoja visu, lai varētu smelties zināšanā spītejot laikam. Pēdējos gados savā dzīvē viņa turpināja mācīt par Rādiju institūtā, kur viņa vadīja studentu darbu un aktīvi veicināja izmantošanu radioloģiju medicīnā. Viņa rakstīja Pjēra Kirī biogrāfiju, kas tika publicēta 1923. gadā, periodiski Sklodovska Curie devās uz Poliju, kurā pēc kara beigām ieguva savu neatkarību. Tur viņu informēja poļu pētnieki.

1921. gadā, kopā ar savu meitu Sklodovska-Kirī apmeklēja ASV, lai saņemtu dāvanu — 1 gramu rādija turpmākiem eksperimentiem.

Otrās ASV vizītes laikā 1929. gadā viņa saņēma ziedojumu, vairāku gramu rādija apjomā, izmantošanai terapijai kādā Varšavas slimnīcā. Bet sakarā ar daudzu gadu darba ar rādiju, viņas veselības bija smagi iedragāta. Viņa mira 1934. gadā ar leikēmiju, kuru izraisīja saindēšanās ar radioaktīvo rādiju.