Mērija Stakle

1941.gadā Mēriju Stakli ar 17 gadīgo meitu Hildu izveda no Latvijas, viņas nonāca  piespiedu nometinājumā Sibīrijā, Tomskas apgabalā.  Ar pleirītu slimajam dēlam Rolfam atļāva palikt mājās.

Vīru hidroinženieri, Latvijas Universitātes katedras vadītāju Pēteri Stakli apcietināja, miris Molotovas apgabalā Usoļlagā 1944.gadā.

Sibirījā Mērija strādāja lauku darbus kolhozā. 1946.gadā izdevās pārcēlties uz rajona centru, kur strādāja par pianisti kultūras namā. 1950.gadā apcietināta par pretpadomju aģitāciju un tālāk  atradās  ieslodzījuma nometnē. Atbrīvota 1956.gadā.

Smaga hipertonijas lēkme ar asins izplūdumu smadzenes piemeklējusi 1962. g. septembrī. Smadzeņu trieka, ar gandrīz pilnīgu atmiņas zaudējumu 1980. g. 19. novembrī.
Mirusi 1984. g. 24. feb. , Rīgā.

Meita Hilda daļēji zaudēja redzi, viņai jau 1954.gadā atļāva atgriezties Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izceļoja uz Melburnu  Austrālijā,  kur dzīvoja brālis Rolfs. 1993.gadā Hilda ieradās Latvijas okupācijas muzejā, lai dāvinātu Sibīrijas izsūtījuma relikviju - kabatlakatiņu ar ieslodzīto parakstiem, kurus Mērija Stakle vēlāk bija izšuvusi.(youtube.com atrodams "Mērijas Stakles kabatlakatiņa stāsts").

Avots: OM apkārtraksts 

*************

Dzimis 1892. gadā, Латвия, Либава; латышка; высшее;

дом культуры, пианистка.

Dzīvoja: Томская обл., с., Парабель.

Arestēts: 1950. gada 13. maijā.

Notiesāts: 1950. gada 27. augustā.

Inkriminēts: ст.58-02, антисоветская агитация.

Spriedums: 10 лет, 5 лет поражения в правах

Reabilitēts: 1992. gada 6. augustā.

Avots: Книга памяти Томской обл.