Marta Rasupe

Rasupe Marta dzimusi Valmieras pagastā, mirusi Romā, Itālijā, apbedīta Benevento kapos. Literatūrzinātnece, tulkotāja.

Augusi zemnieka ģimenā. Mācījusies Valmieras apriņķa skolās. Studējusi LU romāņu filoloģiju. 30.gadu sākumā kā Latvijas valsts stipendiāte studijas turpinājusi Romas universitātē pēc uzvaras kādā akadēmiskā konkursā (romāņu valodās un literatūrā), kuru beigusi 1936.gadā, iegūstot filoloģijas doktora grādu.

Turpat (pēc trim gadiem pasniedzējas darbā Instituto Orientale − Austrumzemju Institūtā) viņa vada latviešu valodas nodaļu no 1939. līdz 1966. gadam, vienlaikus pievienodamās uz Latviju virzīto radioraidījumu gatavotājiem Rietumos, sākumā kā Radio Vatikāns pastāvīga darbiniece, vēlāk kā ārštata korespondente − līdz pat 1978. gadam. Itālijā Dr. Rasupe kļūst, tā teikt, par latvieti ar misiju − rādīt tai tautai, kuŗas vidū viņa dzīvo un strādā, ka Baltijas jūras krastā ir zeme un tauta, no kuŗas plūst ievērojamas kultūras vērtības. Starp Latviju un Itāliju viņa uzceļ paliekošu un stabilu tiltu gan kā tulkotāja un zinātniece, gan arī literatūras kritiķe, par ko liecina viņas daudzās publikācijas un iespaidīga tulkojumu virkne.

Arī Radio Vatikāns latviešu raidījumiem Rasupe parasti ar pārliecinošu profesionalitāti gatavoja domām bagātas kultūras programmas, kas atstāja dziļas pēdas klausītāju apziņā.

Dodoties atpūtā pēc 25 Vatikāna raidstacijā nostrādātiem gadiem, pāvests Jānis Pāvils II īpašā ceremonijā pasniedz viņai savu autografētu fotoattēlu ar šādu veltījumu: Profesorei Martai Rasupei izjustā pateicībā par pašaizliedzīgo darbu Radio Vatikāns no sirds dodam viņai Apustulisko svētību, izlūdzot viņai bagātīgas debesu žēlastības. Vatikānā, 1978. gada 13. decembrī (Akadēmiskā Dzīve 1980, 22:93). 

Tulkojusi itāļu valodā J. Raiņa, R. Blaumaņa, K. Skalbes u.c. latviešu autoru darbus. Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju itāļu valodā "Poeti lettoni contemporanei" ("Latviešu mūsdienu dzejneki", 1946, saīsinātais izdevums - 1963.gadā), tās ievadā plašs apcerējums par latviešu literatūru un tās ievērojamākamiem pārstāvjiem. Sastādījusi latviešu pasaku un teiku izlasi "Leggende baltiche" ("Baltiešu teiksmas", 1949). Raksti par latviešu literatūru, mākslu un folkloru. Publiciējusies Itālijas periodikā un enciklopēdiskajos izdevumos. Kopā ar A.Speki sarakstījusi grāmatu par Latviju "La Lettonia".

Avoti: Jaunā Gaita; Literatūra.lv