Mārtiņš Buclers
- Dzimšanas datums:
- 12.12.1866
- Miršanas datums:
- 14.04.1944
- Tēva vārds:
- Fricis
- Papildu vārdi:
- Kurzemnieks
- Kategorijas:
- Folklorists, Fotogrāfs (-e), Izdevējs, Pedagogs, skolotājs, Publicists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Sigulda, Siguldas kapi
Tas, kas latviešu glezniecībā ir Janis Rozentāls, latviešu fotogrāfijā ir Mārtiņš Buclers. Kopš fotogrāfijas atklāšanas ir pagājis vairāk nekā 150 gadu, tomēr šajā laikposmā viņš ir palicis nepārspēts visās jomās, kas saistītas ar fotogrāfiju. Viņš ir pirmais latviešu fotouzņēmējs, fotogrāfiskās biedrības dibinātājs un vadītājs, fotoizstāžu rīkotājs, skolotājs vairākām fotogrāfu paaudzēm, pirmās grāmatas “Fotogrāfija” latviešu valodā sastādītājs un izdevējs, latviešu periodikā pirmā žurnāla “Stari”, kurā ir speciāla nodaļa, kas veltīta fotogrāfijai, izdevējs, fotoizstāžu recenzents un daudzu izstāžu žūrijas loceklis, fotoetnogrāfijas sekcijas dibinātājs un zinātniskās metodikas izstrādātājs.
P. Korsaks
***
Mārtiņš Buclers bija latviešu fotogrāfs, izdevējs.
Beidzis pagasta skolu.
No Saukas pagasta savācis ap 1000 un iesūtījis Kr. Baronam 355 tautasdziesmas.
Kā eksterns nolicis skolotāja eksāmenu, pievērsies fotogrāfijai - 1894 kļuvis par mācekli Borharda fotodarbnīcā.
19. gs. beigās dzīvodams un strādādams Kārtužu muižā par spirta brūža pārvaldnieku, M. Buclers fotografē Siguldas, Līgatnes, Turaidas apkārtni un iespiež atklātnes, kas šodien ir kļuvušas par retumu. No Kārtužiem viņš sarakstās ar Krišjāni Baronu, vairākas vēstules ir saglabājušās Latviešu folkloras krātuvē. Kārtužos ģimenē piedzimst meita Anna un dēls Fridrihs (1900-1976). Annas vīru Andreju Peku, kuru dēvē par modernās spiegošanas pamatlicēju, 1940. gadā arestē un 1941. gadā viņš ieslodzījumā mirst, tādēļ Anna ar trim bērniem dodas bēgļu gaitās un nonāk ASV.
1897 atvēris pirmo latviešu fotodarbnīcu Siguldā,
1902 - nodibinājis pirmo fotoveikalu Rīgā,
1903 - pirmo fotopiederumu ražošanas darbnīcu.
Gadsimta sākumā bijis latviešu fotogrāfu biedrības dibinātājs.
Izdevis žurnālu Stari" (1906-08; 1912-14), kurā 1906-08 lielākā vieta nekā fotogrāfijai tika atvēlēta sava laika jaunākajai un modernajai literatūrai, žurnāla veidošanā tika iesaistīti jaunie literāti.
1915 evakuējies uz Krieviju. Ne bēgļu gaitās, ne arī vēlāk nav pārtraucis dokumentēt notikumus un cilvēkus.
Sarakstījis vairākas pamācību grāmatas fotografēšanā -
- "Fotogrāfija" (1904),
- "Fotogrāfiskais katķisms" (b.g.),
- "Fotogrāfiskā ābece" (1911; citur jau 1902),
- "Foto padomnieks" (1927),
- "Fotoprakse" (1938),
vairākas no tām izdotas atkārtoti.
Miris Siguldā, apglabāts Siguldas kapos.1989.g.uzstādīts S.Vasiljevas veidots kapa piemineklis.
Publicējis aprakstu "Kalnakaibēnos pie Kaudzītes Matīsa" (Jaunākās Ziņas, 1926, 262.).
No 1987 fotomākslā tiek piešķirta M. Buclera balva.
***
R. Briedis BUCLERS Mārtiņš (*1866.12.XII Jēkabpils raj. Saukas pag. Jučos - † 1944.14.IV Siguldā; apbed. Siguldas kapos) – fotogrāfs, pedagogs, folkloras vācējs. Beidzis Irlavas skolot. semināru. Vācis un nosūtījis K. Baronam 455 tdz. tekstus. Pierakstījis un A. Jurjānam nosūtījis Ziemassvētku apdziedāšanās dziesmu ar teicēja un vilcēju balsīm. Sūtījis melodijas arī no Kauņas rajona. Ar pseidonīmu M. Kurzemnieks preses izdevumos publicējis rakstus par etnogrāfijas jautājumiem. LIT.: Jurjāns A., Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Jurjānu Andrejs. Raksti, sast. L. Mūrniece, R., 1980, 94. lpp.; LKvV, R., 1927-40, II, 3157. sleja; Latvijas fotomāksla, sast. P. Zeile, R., 1985, 61. lpp. M. Vīksna
Avots: http://garamantas.lv/lv/person/26649/Martins-Buclers © garamantas.lv.
Avoti: news.lv, la.lv , garamantas.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Fridrihs Buclers | Dēls | ||
2 | Andrejs Peka | Znots | ||
3 | Ella Buclere | Vedekla | ||
4 | Arnolds Cālītis | Darba biedrs | ||
5 | Marta Pļaviņa | Students |
Nav norādīti notikumi