Mārtiņš Pauls
- Dzimšanas datums:
- 09.05.1832
- Miršanas datums:
- 08.07.1900
- Kategorijas:
- Lauksaimnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapa vieta:
- Jekstu Paulu dzimta
- Kapsēta:
- Zaļenieku pagasts, Ūziņu kapi
Mārtiņš Pauls bija Ūziņu "Jekstu" māju saimnieks - aktīvs, izglītots un darbīgs vīrs.
1937.09.14. Zemgales Balss
Veci raksti jaunā gaismā Viestura pilī valsts archivs bija izstādījis starp daudziem citiem eksponātiem arī vecas rakstu zīmes, līgumus un piezīmju grāmatas.
Tā kādā vitrīnā bija redzama Jēkabnieku pagasta Jekstu māju kontrakte (līgums) no 1855. gada, kur pie Kroņa Uziņu muižas pierakstītais Mārtiņš Pauls nolīcis, rentēdams Jekstu mājas uz 12 gadiem par 109 rbļ. un 19 kap. sudraba gadā, kas maksājami: puse 1. aprīlī un puse 1. oktobrī.
Vēlāk Paulam mājas piešķirtas par dzimtu un viņš saimniekojis līdz 1900. g. — t. i. 45 gadus. Tam pašam Paulam uzglabājusies ari piezīmju grāmata par no Ūziņu lasīšanas biedribas ņemtām grāmatām.
***
Agrārās attiecības un zemnieku stāvoklis Kurzemē 19. gs. II pusē (1968)
Mieriņa, Austra, 1926-
(Par Mārtiņu Paulu „Jekstu” saimnieku).
Priekšstatam par turīgo zemnieku saimniecību attīstību turpmākajos gados aplūkosim vēl vienu — Dobeles apriņķa kroņa Ūziņu muižas Jekstu māju saimniecību.
Šo māju nomnieka Mārtiņa Paula saimniecības grāmatas dod pārskatu par laiku no 1856. Līdz 1899. g. Pēc 1853./54. g. kroņa Ūziņu muižas regulēšanas aktiem izdevās noskaidrot, ka Jekstu māju kopplatība bijusi 44,91 desetīna zemes, kas sadalīta šādi: 0,46 desetīnas dārza, 31,54 desetīnas aramzemes, 3,65 desetīnas pļavu, 8,11 desetīnas ganību un 1,15desetīnas nederīgā zeme.1 Pēc 1863. g. lopu skaitīšanas datiem, Jekstu mājām piederēja 4 zirgi, 1 kumeļš, 8 govis, 4 jaunlopi, 3 teļi, 1 bullis, 30 aitas un 7 cūkas.
1866. g. jaunas regulēšanas rezultātā Jekstu māju robežas tika nedaudz grozītas. To platība palielinājās par 4 desetīnām un bija 48,04 desetīnas ar šādu sadalījumu: 0,84 desetīnas dārza, 30,03 desetīnas aramzemes, 5,98 desetīnas pļavu, 8,51 desetīna ganību un 2,68 desetīnas nederīgās zemes.1 Pēc inventāra saraksta Jekstu mājās bija 6 zirgi, 7 govis, 12 aitas, 7 rati, 6 ragavas, 6 arkli.2 Kā redzam no kontrakta, Pauls bija saņēmis mājas nomā 1855. g. uz 12 gadiem, maksājot 109,19 sudraba rubļus gadā.
Pēc termiņa notecēšanas kontrakts ticis atjaunots, un saimnieks M. Pauls Jekstu mājas paturējis nomā arī turpmāk par tādu pašu cenu, bet no 1883. g. jaunas regulēšanas rezultātā noma paaugstināta un turpmāk par minēto saimniecību bija jāmaksā 163,90 rbļ. gadā, t. i., par 48% vairāk.
Sākot ar 1887. g., Jekstu mājas kopa ar pārejam kroņa zemnieku mājām tika pārvestas uz izpirkumu. Līdz ar to pieauga arī Jekstu māju saimnieka maksājumi, jo pārejot uz izpirkumu, ik gadus bija jāmaksā 226,20 rbļ.4, kas ir divas reizes vairāk par sākotnējo nomu.
Jau nākamajā gadā pēc māju saņemšanas nomā M. Pauls sācis savas saimniecības grāmatas. Diemžēl pirmajos gados ieraksti tajās nepilnīgi — atzīmēts tikai ievāktās labības daudzums, nenorādot sējumu platību.
Ar 1862. g. uzrādīta arī sējumu platība, izdotās labības daudzums, kā arī dotas ziņas par kalpu skaitu un algām. Ar 1868. g. tam pievienojas sīks naudas izdevumu saraksts, bet ar 1870. g. — arī sīka naudas ieņēmumu uzskaite. Tā kā nomas kontraktā noteikts, ka «mājas laukos tā zeme jāierīko uz trim āriem un nomnieks bez administrācijas ziņas nedrīkst nekādu citu zemes kopšanu uz tiem iznomātiem zemes gabaliem ievest», saimnieks sākumā arī turējās pie trīslauku sistēmas, nodarbinot ik gadus 2, retāk 3 kalpus un dažreiz arī kalponi. Parasti kalpiem bija jādod arī gani govīm un cūkām. Nav zināms, cik strādnieku deva paša saimnieka ģimene. Saimniecībā galvenā nozare — graudkopība, audzē Kurzemē parastās kultūras — kviešus, rudzus, miežus, auzas, kartupeļus un samērā daudz lēcas lopbarībai, linus nemaz vai ļoti maz.
Ar 70. gadiem saimniecībā notiek it kā zināms lūzums. Acīmredzot saimnieks saņēmis jaunu nomas kontraktu un sācis pievērsties saimniecības intensifikācijai.
Ar 1870. g. parādās un ļoti strauji ieviešas āboliņš, pamazām aizstājot lopbarībā lēcas. Pirmajā gadā ievākti tikai 4 vezumi āboliņa, 1872. g. — jau 12, 1882. g. — 28, bet 1887. g. — 44 vezumi. Paplašinās arī pārējo kultūru sējumi, ieņēmumu sarakstā tiek minēti arī lopkopības un putnkopības produkti. Strauji palielinās gājēju skaits. No 30,03 desetīnas aramzemes, 5,98 desetīnas pļavu, 8,51 desetīna ganību un 2,68 desetīnas nederīgās zemes.
Pēc inventāra saraksta Jekstu mājās bija 6 zirgi, 7 govis, 12 aitas, 7 rati, 6 ragavas, 6 arkli. Kā redzam no kontrakta, Pauls bija saņēmis mājas nomā 1855. g. uz 12 gadiem, maksājot 109,19 sudraba rubļus gadā.
No 70.—80. gadiem caurmērā ik gadus tika turēti 7 gājēji — 3 kalpi, 3 kalpones un gans govīm, bez tam vēl gans aitām un gans cūkām, ko deva deputāta kalpi. Priekšstatu par galvenajiem minētās saimniecības naudas ienākumiem un izdevumiem dod 9. tabula. No tabulas redzam, ka līdz 80. gadu vidum no visiem ieņēmumiem graudkopība deva 3 / 4 un vairāk, pie kam galvenā prece šinī laikā bija kvieši. Jekstu māju saimnieks tos audzēja tieši tirgum un ik gadus pārdeva 80 —90% no visas ražas, atstājot tikai sēklu un pāris pudus saimniecības vajadzībām.
Tāpēc kvieši deva ieņēmumu lauvas tiesu — 1870. g. — 70,7%, 1875. g. — 87,6, 1880. g. — 77,6, 1885. g. — 71,1%. Būdams pārticis saimnieks, viņš nepārdeva vis labību rudenī, bet gan pavasarī un vasaras mēnešos, kad cenas bija visaugstākās.
Piemēram, 1870. g. no visiem lauksaimniecības ienākumiem pavasarī iegūtas 2 / 3 , 1875. g. — vairāk nekā 3 / 4 , proti, 77,8%. Tā kā 70. gados labības cenas tirgū pieturējās augstas un visu nākamo gadu desmitu turpināja pieaugt, sasniedzot savu kulmināciju 80. gados (no 1870. līdz 1880. g. kviešu cenas bija palielinājušās gandrīz par 50%), saimniecībā joprojām galvenā vieta piederēja graudkopībai.
Taču, sākot ar 1883. g., pēc gandrīz 7 gadus ilga augsta cenu līmeņa, iesākās strauja cenu slīdēšana, viszemāk nokrītot 1886. g. Kviešu cenas šajā gadā, salīdzinot ar 1880. g., bija noslīdējušas no 5 —5,90 līdz 2,60 —3,90 rbļ., t. i., gandrīz uz pusi. Nelabvēlīgie apstākļi labības tirgū ietekmēja saimniecības profilu.
Graudkopība 1886. g. deva vairs tikai 56,2% no visiem ienākumiem, bet kvieši — tikai 48,9%, un to īpatsvars aizvien turpināja samazināties.
1889. g. tas jau noslīdēja līdz 36,9%-Šo apstākļu dēļ saimnieks sāka pievērsties citām nozarēm. Līdz ar graudkopības īpatsvara mazināšanos budžetā palielinās ienākumi no lopkopības, putnkopības, dārzkopības un tehniskajām kultūrām (liniem).
Ja 70. gados ieņēmumi no lopkopības bija vēl niecīgi (apmē ram 20%) un, labības cenām kāpjot, 80. gados noslīdēja vēl zemāk (līdz 11 —12%), tad tagad aina mainījās: 1886. g. lopkopība un putnkopība deva 32,8% no ienākumiem, bet 1889. g. — jau 41,4%. Arī Jekstu mājās ienākumu lielāko tiesu deva nevis lopkopības produkti, bet lopu pārdošana (teļu, sivēnu, aitu un vajadzības gadījumā arī liellopu).
Lopkopības ienākumi 1886. g. bija šādi: 27,3% iegūti par pārdotajiem lopiem, 5,3% — par putniem un tikai 3,2% ieņemti, pārdodot sviestu un olas. Tas liecina par lop kopības ekstensīvo raksturu.
Piemēram, ja 1870. g. septembrī kvieši maksāja 3,90 rbļ. pudā, tad 1871. g. jūnijā par tiem varēja dabūt 4,35 rbļ. pudā. 1885. g. septembrī kviešu puds maksāja 3,35 rbļ., bet 1886. g. maijā — 5 rbļ. Lai gūtu uzskatāmāku priekšstatu par šīs saimniecības ienākumiem, aplūkosim visu ienākumu sarakstu par dažiem gadiem.
Saimniecības ienākumi no graudkopības, protams, bija atkarīgi ne vien no pieprasījuma tirgū un cenām, bet arī no ražām. Taču jāsaka, ka, kaut Dobeles apriņķī ir auglīga augsne, sevišķi piemērota kviešu audzēšanai, ražas ir ļoti svārstīgas un 30 apskatāmajos gados Jekstu saimniecība ir piedzīvojusi 12 zemas kviešu ražas gadus (kad raža noslīdēja zem vidējās), 8 zemas rudzu ražas gadus un 12 kartupeļu neražas gadus. Redzams, ka ziemājiem katrs trešais gads ir bijis neražīgs. Tas izskaidrojams ar nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (pārliecīgs mitrums vai sausums). Zināmā mērā ražas ietekmēja arī zemes ap strādāšana un mēslošana.
Ja salīdzinām Jekstu māju ražu ar vidējo ražu Kurzemē, tad redzam, ka minētajās mājās tā ir bijusi pat 2—3 reizes augstāka par vidējo ražu visa guberņā. Salīdzinājumam minēsim dažu gadu ražas (pūros).
Jekstu mājām līdzīgas ražas sastopamas arī citu zemnieku saimniecībās, piemēram, kroņa Bērzmuižas Millera mājās 3 , jau minētajās Grauzes mājās u. c. Par to liecina arī ziņas, ko saimnieki iesūtījuši Zemkopības departamen tam. No tām redzams, ka zemnieku saimniecībās vidējā rudzu raža bijusi 6,5. grauds, laba — 10. grauds, kviešu raža attiecīgi 6,5. un 9, bet miežu 6,5. un 10. 4 Aplūkojot minētās saimniecības izdevumus, redzam, ka līdz 70. gadiem vairāk nekā 30% no tiem bija zemes noma. Turpmākajos gados, it sevišķi 70. gadu beigās, sakarā ar strauju labības cenu kāpumu un labām ražām, kā arī līdz ar tirdznieciskās zemkopības attīstību nomas daļa izdevumos noslīdēja uz 9 —16%. Pat neraugoties uz to, ka 80. gados noma par 48% tika palielināta, izdevumos tā nepārsniedza piekto daļu. Toties auga izdevumi saimniecības vajadzībām, saimnieka personiskajam patēriņam.
80. gadu vidū gan atkal maksājumi par zemi sasniedza 30% un vairāk. Tas bija sakarā ar pāreju uz māju izpirkumu, kas paaugstināja ikgadējos maksājumus, un arī ar to, ka lauksaimniecības krīzes dēļ pazeminājās saimniecības ienākumi.
Apskatītā 21 gada laikā Jekstu mājās 9 gadus izdevumi pārsniedza ienākumus, taču tas vienmēr bija saistīts ar neparedzētiem izdevumiem (darba lopu iegāde, ēku būve v. c.) vai nelabvēlīgiem apstākļiem (neraža, krīze). Piemēram, 1875. g. zirga iegāde par 22% palielināja saimniecības izdevumus.
Tas pats atkārtojas 1883. g., kad klēts būve un zirga iegāde palielināja izdevumus par 35%. No 80. gadu vidus līdzsvaru bilancē traucēja krīze.
Jāpiezīmē, ka minētajā saimniecībā mašīnas vēl gandrīz nemaz netika lietotas. Apskatāmo 30 gadu laikā saimnieks nav iegādājies nevienu lauksaimniecības mašīnu. Darbus, kas saistīti ar saimniecības intensifikāciju, veica, palielinot kalpu skaitu. Vienīgi labību kūla ar mašīnu, bet arī tad to nomāja.
Saimniecības lielums, attīstīta tirdznieciskā zemkopība, algotā darbaspēka plaša izmantošana liecina, ka Jekstu mājas pieskaitāmas turīgajām saimniecībām, kādas bija Kurzemes saimniecību lielākā daļa. Ziņas par Jekstu māju ražām aplēstas pēc minētajām saimniecības grāmatām.
Avoti: periodika.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Emīlija Stūrīts | Meita | ||
2 | Trīne Pauls | Sieva | ||
3 | Jānis Svirlovskis | Svainis | ||
4 | Eduards Svirlovskis | Attāls radinieks |
Nav norādīti notikumi